
Bargāk apkaros nelegālo nodarbinātību
Ministru kabinets vakar atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) ierosinātos pasākumus finanšu uzraudzības un nodokļu politikā, lai samazinātu nelegālo nodarbinātību.Nelegālā nodarbinātība ir viena no sarežģītākajām problēmām,
kas negatīvi ietekmē iedzīvotāju sociālo nodrošinājumu un valsts nodokļu
ieņēmumus. Nelegāli strādājot un saņemot algu aploksnēs, cilvēki ir sociāli
neaizsargāti darba zaudēšanas, darbā gūtās traumas, saslimšanas, arodslimības vai
pensijas vecuma sasniegšanas gadījumā, jo par viņiem netiek maksāti ne sociālie
maksājumi, ne iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tā savā informatīvajā ziņojumā
norāda FM.
Kā galvenos faktorus, kas veicina nelegālo nodarbinātību, FM min strukturālo
bezdarbu, ekonomiskās noziedzības pieaugumu, nepilnīgu kontroles mehānismu,
kontrolējošo institūciju efektīvas sadarbības trūkumu un fiktīvo uzņēmumu
reģistrācijas iespējamību.
Galvenās nozares, kurās ir paaugstināts nelegālās nodarbinātības risks, ir
mežizstrāde un būvniecība, kā arī mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība un
pakalpojumu sniegšana, piemēram, skaistumkopšana, veselības aprūpe, kā arī
pasažieru pārvadājumi.
FM uzsver, ka nelegālā nodarbinātība negatīvi ietekmē godīgu konkurenci starp
uzņēmumiem, jo darba devējiem, kas nodarbina darbiniekus saskaņā ar tiesību normām
un nomaksā visus ar darbaspēku saistītos nodokļus, ir grūtāk pastāvēt darba
tirgū, salīdzinot ar uzņēmumiem – nodokļu nemaksātājiem. Šādā situācijā ir
problemātiski veikt pasākumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa sloga samazināšanai,
skaidro ministrija.
Nodokļu likumos, kā arī citos darba tiesisko attiecību regulējošos normatīvajos
aktos jau ir paredzēta atbildība par nelegālo nodarbinātību un ar nodokļiem
apliekamā ienākuma samazināšanu. Tomēr, izvērtējot tiesisko bāzi, secināts, ka
nav pietiekami bargu sankciju pret tiem, kas šādā veidā mēģina apiet nodokļu
maksāšanu. Tādēļ FM valdībai piedāvāja vairākus priekšlikumus nelegālās
nodarbinātības samazināšanai.
Proti, lai nodrošinātu darba devēju pienākumu izpildi laikā un atbilstoši
normatīvajiem aktiem noformēt darba attiecības ar darbiniekiem, kā arī savlaicīgu
ziņu sniegšanu par darba ņēmēja statusa izmaiņām, likumā “Par valsts sociālo
apdrošināšanu” paredzēts iestrādāt jaunu normu, kas noteiktu atbildību, ja darba
devējs nav reģistrējis darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestā likumā
paredzētajā termiņā.
Tāpat tika atbalstīts ministrijas ierosinājums darba devējam uzlikt soda naudu 5 latu
apmērā par katru personu, kura ieguvusi, mainījusi vai zaudējusi darba ņēmēja
statusu.
Savukārt, lai nepārprotami norādītu, ka nodarbināšana, nenoslēdzot rakstisku darba
līgumu atbilstoši Darba likumam, ir pārkāpums, kurš tiek uzskatīts par īpaši
apkarojamu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ierosināts iestrādāt normu,
kas noteiks pastiprinātu atbildību par personu nelikumīgu nodarbināšanu, paredzot
gadījumos, kad darba devēji ir vairākkārt pārkāpuši darba tiesiskās attiecības,
kā arī darba aizsardzību regulējošos normatīvos aktus, tādu administratīvā soda
veidu kā tiesību atņemšana uz zināma veida vai visa veidu uzņēmējdarbību.
Finanšu ministrijai sadarbībā ar Labklājības ministriju līdz septembra vidum
jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabinetā likumprojekti par grozījumiem likumā
“Par valsts sociālo apdrošināšanu” un Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksā.
“LV” informācija
Lappusi sagatavojusi
Ilze Apine, “LV”
ilze.apine@vestnesis.lv