Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta sēdē

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam””.
Likumprojektā paredzēti šādi grozījumi:
• ņemot vērā budžeta ieņēmumu izpildi šā gada pirmajā pusē, precizētas valsts budžeta ieņēmumu prognozes;
• paredzēts papildu finansējums atsevišķiem neatliekamiem pasākumiem, lai nodrošinātu pieņemto tiesību aktu un uzņemto saistību izpildi;
• veikta līdzekļu pārdale starp vienas ministrijas programmām (apakšprogrammām), kā arī līdzekļu pārdale starp atsevišķiem izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem;
• veikta līdzekļu pārdale starp vairāku ministriju programmām (apakšprogrammām);
• izdevumu finansēšanai novirzīti virsplāna ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi, kā arī to neizlietotie atlikumi uz 2004.gada 1.janvāri;
• atbilstoši sagaidāmajām prognozēm precizēti ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem un tiem atbilstoši izdevumi.
Likumprojektā “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2004. gadam”” kopumā valsts pamatbudžeta nodokļu un nenodokļu ieņēmumi 2004. gadam plānoti par 57,7 milj. latu vairāk nekā sākotnēji apstiprinātais plāns, valsts speciālā budžeta nodokļu ieņēmumi plānoti par 23,0 milj. latu vairāk nekā sākotnēji apstiprinātajā budžetā.
Tādējādi kopējie valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi pēc grozījumiem plānoti 2,017 miljardu latu apmērā, izdevumi – 2,182 miljardu latu apmērā, valsts budžeta fiskālais deficīts – 156,1 miljona latu apmērā.
Valsts pamatbudžeta izdevumi, salīdzinot ar 2004. gada apstiprināto budžetu, kopumā ir palielināti par 85,3 milj. latu. Papildu dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 54 409 152 latu apmērā paredzēta MK noteiktajām prioritātēm:
1) pedagogu algas paaugstināšanai no šā gada 1.septembra – 9,63 miljoni latu;
2) papildu atbalstam zemniekiem:
• subsīdijas zemniekiem (no valsts budžeta un ES tiešajiem maksājumiem) – 15,36 miljoni latu;
• akcīzes nodokļa atmaksai zemniekiem – 3,51 miljons latu;
• drošas pārtikas aprites nodrošināšanai – 1,22 miljoni latu;
3) lai segtu parādus, ko radījuši iepriekšējās valdības lēmumi par finansējuma samazināšanu:
• ieslodzījumu vietām 1,39 miljoni latu;
• sociālās aprūpes darbinieku algu palielinājumam – 783,7 tūkstoši latu;
• lai novērstu parādu veidošanos valsts sociālās aprūpes institūcijās – 630 tūkstoši latu;
4) veselības aprūpei:
• kompensējamiem medikamentiem – 2 miljoni latu;
• medicīnas pakalpojumu apmaksai, neatliekamās medicīniskās palīdzības darbības uzlabošanai – 4,8 miljoni latu;
• tai skaitā degvielas sadārdzinājuma kompensācijai veselības aprūpes iestādēm (galvenokārt neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai) – 463 tūkstoši latu;
• Valsts asinsdonoru centra darbības nodrošināšanai – 200,7 tūkstoši latu;
5) pašvaldībām:
• aizdevumu limita papildu palielinājums pašvaldībām – 3 miljoni latu;
6) iekšējai un ārējai drošībai:
• degvielas sadārdzinājuma kompensācijai Iekšlietu ministrijas operatīvajiem dienestiem – 491 tūkstotis latu;
• starptautisko operāciju nodrošināšanai – 1,94 miljoni latu Aizsardzības ministrijai;

7) citām mazākām pozīcijām (papildu līdzekļus ar budžeta grozījumiem saņem visas nozares).
Izskatīts informatīvais ziņojums “Priekšlikumi nelegālās nodarbinātības samazināšanai finanšu uzraudzības un nodokļu politikas jomā”.
Nelegālā nodarbinātība ir viena no sarežģītākajām problēmām, kas negatīvi ietekmē iedzīvotāju sociālo nodrošinājumu un valsts nodokļu ieņēmumus. Nelegāli strādājot un saņemot algu aploksnēs, cilvēki ir sociāli neaizsargāti darba zaudēšanas, darbā gūtās traumas, saslimšanas, arodslimības vai pensijas vecuma sasniegšanas gadījumā, jo par viņiem netiek maksāti ne sociālie maksājumi, ne iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Nelegāli nodarbināti var būt gan Latvijas iedzīvotāji, kuri nav noformējuši darba tiesiskās attiecības saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem (nav noslēgts darba līgums un netiek veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi vai arī ir noslēgts darba līgums, taču tajā nav uzrādīts patiesais atalgojuma apmērs), gan ārzemnieki, kuri strādā Latvijā bez darba atļaujas.
Galvenie faktori, kas veicina nelegālo nodarbinātību, ir: strukturālais bezdarbs; ekonomiskās noziedzības pieaugums; nepilnīgs kontroles mehānisms; kontrolējošo institūciju efektīvas sadarbības trūkums; fiktīvo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) reģistrācijas iespējamība.
Galvenās nozares, kurās ir paaugstināts nelegālās nodarbinātības risks – mežizstrāde un būvniecība, kā arī mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība un pakalpojumu sniegšana (skaistumkopšana, veselības aprūpe, pasažieru pārvadājumi).
Nelegālā nodarbinātība negatīvi ietekmē godīgu konkurenci uzņēmumu starpā, jo darba devējiem, kas nodarbina darbiniekus saskaņā ar tiesību normām un nomaksā visus ar darbaspēku saistītos nodokļus, ir grūtāk pastāvēt darba tirgū, salīdzinot ar uzņēmumiem – nodokļu nemaksātājiem. Šādā situācijā ir problemātiski veikt pasākumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa sloga samazināšanai.
Nodokļu likumos, kā arī citos darba tiesisko attiecību regulējošos normatīvajos aktos jau ir paredzēta atbildība par nelegālo nodarbinātību un ar nodokļiem apliekamā ienākuma samazināšanu.
Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normas reglamentē darba devēja (ienākuma izmaksātāja) atbildību par nepilnīgu nodokļa ieturēšanu un maksātāja atbildību par apliekamā ienākuma samazināšanu. Pašreizējā sodu sistēma, kas noteikta likumā par nepilnīgu nodokļa ieturēšanu un ienākuma samazināšanu, ir pietiekami barga, jo paredz, ka nodokļu maksātājam ir jāsamaksā nodokļa iztrūkstošā summa un soda nauda nodokļa iztrūkstošās summas apmērā.
Likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir iestrādātas normas, kas paredz ierobežot nelegālo nodarbinātību un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu neveikšanu. Likuma 16.¹ pantā ir noteikta maksātāja atbildība par personas nodarbināšanu, neslēdzot darba līgumu. Savukārt šī likuma 13.panta otrā daļa paredz pienākumu darba devējam reģistrēt katru darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestā līdz sekojošā mēneša piektajam datumam, skaitot no mēneša, kurā persona ieguvusi darba ņēmēja statusu, tomēr par šī pienākuma neizpildi likumā nav paredzēta atbildība.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 41.pants reglamentē vispārēju atbildību par darbu regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir noteikta administratīvā atbildība par Darba likuma pārkāpumiem, paredzot naudas sodu līdz 250 latu apmērā darba devējam – fiziskai personai un līdz 500 latiem darba devējam – juridiskai personai.
Krimināllikuma 218.pants paredz atbildību par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas.
Galvenā valsts institūcija, kuras darbība ir vērsta uz nelegālās nodarbinātības samazināšanu finanšu un nodokļu uzraudzības jomā, ir Valsts ieņēmumu dienests, kas veic pasākumus, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas no darba algas un tai pielīdzinātajiem ienākumiem.
Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta sniegtajai informācijai kopš 1999.gada tiek noteiktas riska nozares, kurās pirmkārt veica

mas pārbaudes. Šo nozaru skaitā jau vairākus gadus ir tirdzniecības un transporta uzņēmumi. Pirms uzņēmumu iekļaušanas nodokļu audita darba plānā tiek veikta nodokļu maksātāju analīze, kurā tiek izmantota gan informācija par apgrozījumu, nodarbināto skaitu, aprēķinātajām darba algām, nodokļa maksājumiem, veiktajiem darījumiem un darījuma partneriem, kā arī cita informācija. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta izstrādātajiem nodokļu audita metodiskajiem norādījumiem pirms nodokļu audita uzsākšanas tiek sastādīta nodokļu audita programma, kuras mērķis ir plānot, kurus bilances vai zaudējuma aprēķina posteņus, kādus nodokļus, kuros periodos nepieciešams pastiprināti kontrolēt un kādos gadījumos pastāv vislielākais risks, ka nodokļi nav aprēķināti un nomaksāti budžetā pilnībā.
Neraugoties uz pašreizējo nodokļu administrācijas un citu valsts institūciju darbību, joprojām pastāv diezgan augsts nelegālās nodarbinātības līmenis. Lai samazinātu nelegālo nodarbinātību, ir jāpalielina nodokļu administrācijas kapacitāte un jāpilnveido minētās nozares kontrolējošo institūciju sadarbība.
Izvērtējot tiesisko bāzi, jāsecina, ka esošās tiesību normas, kas vērstas pret nelegālo nodarbinātību vai “aplokšņu” algas izmaksu, nenosaka pietiekami bargas sankcijas pret tiem, kas šādā veidā mēģina apiet nodokļu maksāšanu. Tādēļ, mūsuprāt, tās ir nepieciešams pastiprināt.
Priekšlikumi grozījumiem normatīvajos aktos:
• Lai nodrošinātu darba devēju pienākumu izpildi laikus un atbilstoši normatīvajiem aktiem noformēt darba attiecības ar darbiniekiem, kā arī savlaicīgu ziņu par darba ņēmēja statusa izmaiņām, tiek ierosināts likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” iestrādāt jaunu normu, kas noteiktu atbildību, ja darba devējs nav reģistrējis darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestā likumā paredzētajā termiņā.
• Lai nepārprotami norādītu, ka nodarbināšana, nenoslēdzot rakstisku darba līgumu atbilstoši Darba likumam, ir pārkāpums, kurš tiek uzskatīts par īpaši apkarojamu, ierosinām iestrādāt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā normu, kas noteiktu pastiprinātu atbildību par personu nelikumīgu nodarbināšanu, paredzot gadījumus, kad darba devēji ir vairākkārt pārkāpuši darba tiesiskās attiecības, kā arī darba aizsardzību regulējošos normatīvos aktus, tādu administratīvā soda veidu kā tiesību atņemšana uz zināma veida vai visa veidu uzņēmējdarbību.
Ministru kabinets nolēma, ņemot vērā informatīvajā ziņojumā minēto, Finanšu ministrijai sadarbībā ar Labklājības ministriju uzdot sagatavot un līdz šā gada 12.septembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu par grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un likumprojektu par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments