Īres tirgus atvēršana dzen sprukās pašvaldības

Īres griestu atcelšana no 2005.gada 1.janvāra nav 8.Saeimas pieņemts politisks jaunums, bet gan likumdevēja 2001.gada jūlijā likumā “Par dzīvojamo telpu īri” iepriekš paredzēta norma, kuru 8.Saeima šā gada 17.jūnijā, noraidot Ministru kabineta priekšlikumu īres griestu saglabāšanai vēl vairākus gadus, apstiprināja. Diemžēl Latvijā kopš neatkarības atgūšanas nav bijis valstiskas mājokļu politikas. Kaut būvniecība rit pilnā sparā, jauni dzīvojamie nami šo piecpadsmit gadu laikā laimīgos iemītniekus sagaidījuši ļoti reti. Gan denacionalizācijas process, gan nupat Saeimas akceptētā īres griestu atcelšana pieprasījumu pēc pašvaldībai piederošiem dzīvokļiem, kas lielākoties privatizācijas gaitā ieguvuši īpašniekus, problēmu iedzinusi strupceļā. Turklāt tas noticis pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā.
Situācija smaga, tomēr apsveicami, ka beidzot mājokļu politikas veidošanas un īstenošanas nepieciešamība nonākusi līdz valsts likumdevēja un izpildvaras gaiteņiem. Vienīgi cik daudz valsts naudas un ar kādiem spēles noteikumiem no nākamā gada budžeta šiem mērķiem jāatvēl? Un kā 2005.gada marta pašvaldību vēlēšanu gaisotnē Rīgā risināsies sarunas īrnieku un īpašnieku problēmu mazināšanai? To visu 28.jūlijā sarunā ar finanšu ministru Oskaru Spurdziņu un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Andreju Radzeviču mēģināja izzināt Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas deputāti.

Valsts naudas maka turētājs nesaka nē

Finanšu ministrs O.Spurdziņš, komentējot Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas Finanšu ministrijai (FM) iesniegtos priekšlikumus ar īres griestu atcelšanu saistīto problēmu samazināšanai, nebija ne daudzsološs, ne kategorisks. Izvērtējot priekšlikumus, ministrija noraida ieceri piemērot diferencētu īpašuma nodokļa likmi denacionalizēto namu īpašniekiem. “Nekustamā īpašuma nodokļa apmēru saistīt ar problēmu, kad īpašnieks godprātīgi vai vieglprātīgi izturas pret apsaimniekošanu, nav risinājuma ceļš. No tā problēma mazāka nekļūs. Neatkarīgi no nodokļa apmēra tas tik un tā gulsies uz īrnieka pleciem – īpašnieks to iekļaus īres maksā. Līdz ar to vēl vairāk cietīs maznodrošināto īrnieku kategorija. Turklāt tas radīs pašvaldībai papildu problēmas ar nodokļa iekasēšanu,” teica finanšu ministrs. Kā šaubīgu O.Spurdziņš vērtēja arī iespējamo valsts līdzekļu nodošanu mājokļu kreditēšanas programmai. Konkrēti – Hipotēku un zemes bankai.
Pielaidīgāku attieksmi Finanšu ministrija pauž valsts mājokļu politikas izveidē. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) jau iesniegusi pieprasījumu nākamā gada valsts budžetā paredzēt piecus miljonus latu jaunu mājokļu būvniecībai. Tomēr mājokļu politika nav veidojama bez pašvaldību atbalsta, kam tieši ir likumā deleģēti dzīvokļu jautājumi. “Šā gada pirmajā pusgadā pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumi nav zemi. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognoze ir pārpildīta par vairāk nekā 40%. Otrajā pusgadā tiem, pēc pieredzes, nav tendences samazināties. Tie ir pašvaldību papildu ieņēmumi. Turklāt ne katrā pašvaldībās ir aktuāla denacionalizēto namu īrnieku un īpašnieku problēma.” Tādēļ O.Spurdziņš tieši norādīja, ka valsts atbalsts būs proporcionāls pašvaldību ieguldījumam. Atzinīgi tika novērtēta pašvaldību vēlme iesaistīties sociālo māju celtniecībā, ko apliecina FM iesniegtie pašvaldību pieprasījumi valsts investīciju programmai. Jaunnedēļ FM plāno sarunas ar Latvijas pašvaldību savienību par mājokļu politikas redzējumu un nepieciešamajiem finansējuma apmēriem.

Dzīvot Rīgā vai ārpus tās?

Tā ir katra paša izvēle, atzina klātesošie, piebilstot, ka ar varu neviens uz dzīvi Liepājā, Krāslavā vai Gulbenē netiks nosūtīts. Ministrs A.Radzevičs Saeimas deputātus informēja, ka šobrīd tiek apzināts viss valsts teritorijā esošais brīvo dzīvokļu fonds, kā arī nepabeigtās daudzdzīvokļu mājas, kurās jāiegulda salīdzinoši maz līdzekļu, lai tās nodotu ekspluatācijā.
Atšķirīgs viedoklis izskanēja par to, kam iespējamās dzīvesvietas maiņas gadījumā jāizmaksā pārcelšanās pabalsts – valstij vai pašvaldībai. O.Spurdziņš pauda viedokli, ka tas būtu katras pašvaldības interesēs, lai tās teritorijā iedzīvotāju skaits nevis saruktu, bet pieaugtu.

Īres griesti – pašvaldību vēlēšanu trumpis vai klupšanas akmens

Pirms jebkurām vēlēšanām kāds problēmu loks kļūst īpaši ass. Tā uz deputāta Alberta Krūmiņa uzdoto jautājumu par denacionalizēto namu īres problēmu saistību ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām atbildēja pašvaldību lietu ministrs Andrejs Radzevičs. Tomēr šajā problēmā klātesošie sazīmēja četru gadu ciklu, kas nav nesis rezultātus. Tādējādi norādot uz Rīgas domes kūtrumu denacionalizēto namu īrnieku un īpašnieku kompromisa meklējumos.
Pašvaldību lietu ministrs klāstīja, ka valdības izveidotās darba grupas darbu apgrūtina Rīgas domes rīcībā esošās informācijas nepilnības vai pat tās trūkums, kā arī vēlme iespējami pagarināt informācijas apkopošanas termiņus. “Rīgas domei nav konkrētu ziņu par denacionalizēto namu īrnieku līgumsaistībām. Kam ir tā sauktie vecie, kam – jaunie līgumi. Kāds ir ienākumu līmenis šo namu iedzīvotājiem un cik daudzus skars maznodrošināto statuss no jaunā gada, ja īres griesti tiek atcelti.”
Deputāts Jānis Lagzdiņš atgādināja, ka likums “Par dzīvojamo telpu īri” aizsargā lielāko daļu denacionalizēto namu maznodrošinātos īrniekus, kurus namīpašnieks par nespēju samaksāt vēlas no telpām izlikt. Saskaņā ar šā likuma 2001.gadā akceptētajiem grozījumiem 28.2.pantā noteiktām maznodrošināto īrnieku kategorijām pašvaldībai triju mēnešu laikā pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās ir jāierāda dzīvojamā platība. Tomēr kā prioritāte paliek pašvaldības rūpes par tiem īrniekiem, kuri spēj saistības pildīt šobrīd, bet nespēs pēc 2005.gada 1.janvāra.
Pēc komisijā dzirdētā var gaidīt, ka reāli iespējamie denacionalizēto namu īrnieku problēmu risinājumi Ministru kabinetā un Saeimā varētu tikt virzīti šā gada septembrī.