Labklājības ministrija iestājas par minimālās algas palielināšanu

Pirms pāris nedēļām finanšu ministrs Oskars Spurdziņš nāca klajā ar paziņojumu, ka valsts budžeta iespējas nav tik plašas, lai varētu palielināt gan minimālo algu, gan ar nodokli neapliekamo minimumu. Valdības vadītājs Indulis Emsis un Latvijas Darba devēju konfederācija jau paudusi savu atbalstu ar nodokli neapliekamā minimuma palielināšanai, jo tas skar visus strādājošos. Taču pretējs viedoklis ir Labklājības ministrijai (LM), kas uzskata, ka sociālajai politikai jābūt mērķtiecīgai un vērstai pirmām kārtām uz tām iedzīvotāju grupām, kurām atbalsts nepieciešams visvairāk. Tuvāk LM nostāju “Latvijas Vēstnesim” skaidro LM valsts sekretāres vietniece Agrita Groza.

Agrita Groza Foto: Aigars Jansons, A.F.I

LM iestājas par minimālās darba algas pakāpenisku palielināšanu. Par to vienojās arī sociālie partneri (darba devēji un ņēmēji) Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē 1. jūlijā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 22. jūlija noteikumiem Nr.413 “Kārtība, kādā nosakāma un pārskatāma minimālā mēneša darba alga” (publicēti 30.07.2003. “LV” nr.413) 2005. gadā tā ir jānosaka 44% apmērā no Finanšu ministrijas prognozētās vidējās bruto darba samaksas iepriekšējā gadā. Tātad 2005. gadā minimālajai darba algai jābūt 90 latiem mēnesī. Latvijā šobrīd tā ir zemākā Eiropā. Ārzemju eksperti uzskata, ka Latvijā prognozētais reālās darba algas pieaugums ir piektais zemākais pasaulē, vēl sliktāki rādītāji ir tikai Slovākijā, Igaunijā, Ukrainā, Puertoriko un Venecuēlā. Cilvēki, kuri saņem minimālo darba algu, kas nav pat iztikas minimuma apmērā, riskē kļūt par sociālās atstumtības riska grupām. Tādēļ arī Labklājības ministrija uzskata, ka jāizvēlas tieši minimālās darba algas palielināšana, jo valsts sociālajai politikai primāri jābūt vērstai uz riska grupām.
Ja palielinātu ar nodokli neapliekamo minimumu no 21 lata uz 26 latiem, iegūtu visi strādājošie (arī tie, kuriem tas nav tik būtiski), taču pašiem trūcīgākajiem palīdzēts būtu minimāli. Palielinot ar nodokli neapliekamo minimumu, cilvēkiem, kas šobrīd saņem 80 latu darba algu, neto pielikums būtu tikai lats un divdesmit pieci santīmi. Savukārt palielinot minimālo darba algu, neto pielikums būtu astoņi lati un astoņi santīmi. Valstij jāizšķiras – palīdzēt visiem vai tomēr palīdzību mērķtiecīgi virzīt tām sabiedrības grupām, kurām tā visvairāk vajadzīga.
Turklāt, 2005. gadā nepalielinot minimālo algu, apdraudēta ir koncepcijas īstenošana, kas paredz septiņu gadu laikā to tuvināt 50% no vidējās darba algas. Jāatgādina, ka Eiropas Sociālās hartas rekomendācija paredz, ka strādājošo ienākumu minimuma līmenim jābūt 68% no nacionālās vidējās darba samaksas.
Kā uzsver A. Groza, jautājums par minimālo algu jāskata plašākā sociālā kontekstā, saistot to gan ar nabadzības, gan sociālās atstumtības mazināšanu. Eiropā viens no sociālās politikas mērķiem ir mazināt plaisu starp bagātajiem un nabagajiem. Jo labklājīgāka valsts, jo šī plaisa mazāka. Svarīgs rādītājs ir vidējo ienākumu attiecība augstākajā kvintilē pret zemāko. Latvijā ienākumi pirmajā kvintilē ir 5,5 reizes augstāki nekā piektajā. Eiropas Savienībā mūs apsteidz (ar 6,1) tikai Igaunija. Vecajās dalībvalstīs šī attiecība ir 4,4, jaunajās – 4,1. Latvijā risks kļūt nabadzīgiem (ar visiem pabalstiem un pensijām) ir 16% iedzīvotāju, vecajās dalībvalstīs – 15%. Pirms pabalstiem un pensijām šis risks apdraud 43% iedzīvotāju, kas ir ļoti augsts rādītājs.
Protams, darba devējiem izdevīgāka būtu ar nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana, jo tas neprasītu papildu izdevumus. Taču Labklājības ministrija ir pārliecināta, ka, palielinot minimālo darba algu, samazinātos aplokšņu naudas un ieguvēji būtu tie darba devēji, kas godīgi maksā nodokļus.
Pieaugot minimālajai algai, pieaug arī kopējie budžeta ieņēmumi, kas pārsvarā gan nonāk sociālās apdrošināšanas budžetā. Taču tie ir jūtami arī pašvaldību budžetos. Pieaug cilvēku pirktspēja, un dažādu nodokļu veidā ieņēmumi pieaug arī valsts pamatbudžetā. Pēc LM aprēķiniem, ja minimālo algu palielinātu līdz 90 latiem, budžeta ieņēmumi varētu pieaugt par 9,6 miljoniem latu, no kuriem 5,7 miljonu latu pieaugums būtu tieši sociālās apdrošināšanas budžetā, 1,1 miljons latu – pamatbudžetā un 2,8 miljoni latu – pašvaldību budžetā. Savukārt izdevumi būtu 4 miljoni latu. Tātad ieguvums – 5,6 miljoni latu.
Protams, pamatbudžetam izdevumi ir lielāki par ieņēmumiem. Savukārt palielinot ar nodokli neapliekamo minimumu, Finanšu ministrija plāno izdevumus samazināt par 18 miljoniem latu. Taču, ja minimālo darba algu palielinātu visiem darbiniekiem, kuriem darba samaksa ir līdz 100 latiem, ieņēmumi budžetos būtu gandrīz 29 miljoni latu, no kuriem 3,3 miljoni latu pieaugums būtu tieši valsts pamatbudžetā.
Labklājības ministrija atbilstoši koncepcijai par minimālās darba algas paaugstināšanu un minētajiem Ministru kabineta noteikumiem ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par minimālās darba algas palielināšanu, kas 2. jūlijā arī tika iesniegts Valsts kancelejā. Vēl priekšā diskusijas valdībā. Nobeigumā vienīgi jāatgādina Nacionālajā trīspusējās padomes sēdē izskanējusī doma, ka minimālās algas palielināšana ir nevis fiskāls, bet pirmkārt sociāli ekonomisks jautājums.

Rūta Kesnere, “LV”

ruta.kesnere@vestnesis.lv

Minimālās darba algas pieaugums, bezdarba un nodarbinātības līmenis (1998 – 2003)