• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Tapuši jauni likumprojekti darba aizsardzībā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.07.2004., Nr. 115 https://www.vestnesis.lv/ta/id/91425

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Mannerheims un Somija

Vēl šajā numurā

22.07.2004., Nr. 115

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Tapuši jauni likumprojekti darba aizsardzībā

KOKAPSTR.PNG (132316 bytes)
Latvijā tik plaši izplatītā kokapstrāde ir viena no nozarēm, kura darba drošības ziņā uzskatāma par sevišķi bīstamu
Foto: Gatis Dieziņš, A.F.i.

Šā gada 5. jūlijā Ministru kabineta komiteja izskatīja Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos noteikumu projektus, kas regulē kompetentu institūciju un speciālistu piesaisti darba aizsardzības sistēmas izveidē uzņēmumos. Kā “Latvijas Vēstnesim” stāsta LM Darba departamenta Darba aizsardzības politikas nodaļas vadītājs Renārs Lūsis, izstrādāti divi noteikumu projekti: “Noteikumi par komercdarbības veidiem, kuros darba devējs iesaista kompetentu institūciju, un šīs iesaistīšanas kārtību” un “Prasības kompetentām institūcijām un kompetentiem speciālistiem darba aizsardzības jautājumos”. Tie paredz, ka tiem uzņēmumiem, kas darbojas nozarēs, kuras darba drošības ziņā uzskatāmas par sevišķi bīstamām, jāpiesaista sertificētas institūcijas, kas novērtēs iespējamos riskus un izstrādās darba aizsardzības plānu to novēršanai. Jautāts, kādēļ šie uzņēmumi nevar kā līdz šim iztikt ar savu speciālistu darba aizsardzības jautājumos, R. Lūsis skaidro, ka tā ir arī viena no Eiropas Savienības (ES) prasībām. Turklāt runa ir nevis par visu nozari, bet apakšnozarēm, kas minētas projektu pielikumos. Piemēram, mežsaimniecībā tās būtu: kokapstrādes sagatavošanas darbi, apstrādes rūpniecība, koku izstrādājumu ražošana, zāģēšana, impregnēšana, ēvelēšana utt. Tāpat arī būvniecībā ir minētas konkrētas apakšnozares – ēku demontāža, stiklinieku darbi, sanitāri tehniskie darbi. Apakšnozares, kuras tiek uzskatītas par īpaši bīstamām, noteiktas, vadoties pēc pēdējo gadu statistikas par notikušajiem nelaimes gadījumiem un arodslimībām. R. Lūsis atzīst, ka, nosakot šīs apakšnozares, LM nekonsultējās ar visu nozaru pārstāvjiem, bet gan ar Latvijas Darba devēju konfederāciju un Brīvo arodbiedrību savienību.
Kompetentās institūcijas, kas attiecīgajiem uzņēmumiem jāpiesaista, būs privātas kompānijas, kurām jāapliecina sava kompetence darba aizsardzības jomā atbilstoši standartā LVS EN ISO 9001:2001 “Kvalitātes vadības sistēmas. Prasības” noteiktajām prasībām, tajās jābūt vismaz diviem attiecīgas kvalifikācijas speciālistiem: vienam ar augstāko izglītību darba aizsardzības specialitātē, otram – arodslimību un arodveselības ārstam. Ir arī noteikts, ka abus šos pienākumus var veikt viens cilvēks, ja tam ir abas izglītības. Šīm kompānijām arī jāapdrošina sava civiltiesiskā atbildība tādā apjomā, lai segtu iespējamās kļūdas dēļ radušos zaudējumus trešajai personai. Institūcijām, kuras atbilst visām prasībām, attiecīgie dokumenti jāiesniedz Labklājības ministrijā, kas izsniegs atbilstošus sertifikātus. Saraksts ar sertificētajām kompānijām tiks publicēts Latvijas Republikas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī būs pieejams LM mājaslapā. Tā ka uzņēmumiem būs visas iespējas pārbaudīt institūciju atbilstību visām prasībām, kuras tie vēlas piesaistīt darba aizsardzības sistēmas izveidei. R. Lūsis kategoriski noraidīja izskanējušās bažas, ka šajā jomā varētu būt kāds monopolstāvoklis. Šīs sertificētās kompānijas darbosies brīvas konkurences apstākļos. Šobrīd Latvijā jau darbojas diezgan daudz šādu uzņēmumu. R. Lūsis gan pieļāva, ka pēc tam, kad jaunā kārtība būs stājusies spēkā, tām kompānijām, kas nespēs izpildīt kvalitātes prasības, darbība būs jāpārtrauc. Tāpat ne ministrija, ne kāds cits regulēs pakalpojumu cenu, to darīs tirgus. R. Lūsis lēš, ka, pēc ministrijas aprēķiniem, vidēji uzņēmumam šādi pakalpojumi varētu maksāt no 250 latiem līdz vienam tūkstotim latu. Taču tas vienmēr ir atkarīgs no strādājošo skaita. Pēc aptuveniem aprēķiniem, vienas darba vietas novērtēšana varētu maksāt aptuveni desmit lati. Kompetento institūciju obligātās funkcijas skaidri noteiktas: ir, kā jau minēts, jānovērtē darba riski un jāizstrādā plāns, kā tos novērst. Uz jautājumu, kas kontrolēs, lai plāns nepaliktu tikai uz papīra, bet tiktu arī realizēts, R. Lūsis atbildēja, ka tās ir Valsts darba inspekcijas funkcijas.
Ja uzņēmumā, kurā strādājusi kompetentā institūcija, tomēr notiks nelaimes gadījums, tā izmeklēšana norisināsies likumdošanā paredzētajā kārtībā. Ja nelaimes gadījums būs noticis nekvalitatīvi sniegtu pakalpojumu dēļ (piemēram, neprecīzi veikts riska novērtējums), tad uzņēmumiem būs iespēja pakalpojumu sniedzējus sūdzēt tiesā. Zaudējumu atlīdzība notiks saskaņā ar noslēgto līgumu.
Jāpiebilst, ka uzņēmumiem, kas darbojas noteiktajās apakšnozarēs, darba vietu riska novērtējums būs jāveic katru gadu.
Kompetentas institūcijas nebūs jāpiesaista uzņēmumiem, kuros ir ne vairāk kā pieci minētie darbinieki, kā arī uzņēmumiem, kuros jau strādā profesionāls darba aizsardzības speciālists ar augstāko izglītību, kurš ir uzņēmumā izpildījis visas prasības.
R. Lūsis arī uzsver, ka katrā uzņēmumā neatkarīgi no tā, vai tam ir jāpiesaista kompetentā institūcija vai nav, jābūt cilvēkam, kurš atbild par darba aizsardzību, un to var veikt arī amatu apvienošanas kārtībā.

Rūta Kesnere, “LV”

ruta.kesnere@vestnesis.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!