Iznākusi Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekļa Edvīna Vanaga vadībā sagatavotā autoru grupas monogrāfija “Dažādā Latvija: pagasti, novadi, pilsētas, rajoni, reģioni. Vērtējumi, perspektīvas, vīzijas”.

Jaunā grāmata ir izcils ieguldījums mūsdienu Latvijas sociāli ekonomiskā raksturojuma teritoriālā vērojumā. Pētījuma nozīme nākotnē tikai pieaugs, jo skaitliskais situācijas raksturojums un analīze ir unikāli.
Autori parāda, ka Latvijā pēdējos desmit gados ir izveidojušās būtiskas reģionālās atšķirības, raugoties kā no ekonomiskā, tā no sociālā aspekta. Šo atšķirību pārvarēšanas programma ir nopietns izaicinājums Latvijas politiķiem.
Darbā veiksmīgi liktas lietā dažādas pētīšanas metodes. Tā sagatavošanā izmantots ļoti liels literatūras avotu skaits, t.sk. gan ārzemju, gan Latvijas zinātnieku darbi.
Grāmatu veido desmit nodaļas. Pirmā nodaļa veltīta teritoriju attīstības un reģionālās politikas teorētiskajiem jautājumiem. Otrajā dotas teritoriju vērtēšanas metodes. Trešajā nodaļā atspoguļoti teritoriju (pagastu, pilsētu, rajonu, reģionu) vērtēšanas rezultāti. Ceturtā veltīta pašvaldību teorijai un darbībai ārzemēs. Piektajā parādīta teritoriālā attīstība un pašvaldību reformas. Sestajā analizēti pašvaldību līderu un iedzīvotāju aptaujas rezultāti. Septītajā nodaļā atspoguļoti pašvaldību demokrātijas rādītāji. Astotā veltīta īpaši atbalstāmo teritoriju attīstības programmas analīzei. Devītajā analizēta Eiropas Savienības reģionālā politika. Desmitajā nodaļā ieskicēti teritoriju sociāli ekonomiskās attīstības virzieni, perspektīvas un vīzijas.
Monogrāfiju autori iecerējuši plašam lasītāju lokam – pašvaldību darbiniekiem, politiķiem, ierēdņiem, zinātniekiem, mācībspēkiem un studentiem. Pēdējiem grāmata būs liels atspaids, īpaši jau sociālo zinātņu bakalaura studiju programmu studentiem, t.sk., piemēram, reģionālās attīstības un pārvaldes, kā arī ar pašvaldību darbu saistītajās specializācijās. Liels atbalsts tā būs arī maģistrantiem un doktorantiem.
Arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātē ir iespēja klausīties kursus reģionālajā ekonomikā un pārvaldē. Fakultātes mācībspēkiem būs ļoti noderīgas visas desmit nodaļas, īpaši jau tādas tēmas kā pašvaldību teorijas un to darbība ārzemēs, pašvaldību demokrātijas rādītāji, īpaši atbalstāmo teoriju attīstības programmu izvērtējums, Eiropas Savienības reģionālā politika, kā arī teritoriju, pagastu, pilsētu rajonu, reģionu vērtēšanas četru gadu (1999–2002) rezultāti. Semināru nodarbībām, kursa, bakalaura un maģistra, kā arī doktora darbiem noder plašais skaitliskais materiāls, attīstības indeksi, kas doti pielikumos.
 

Pilsētu un novadu vispārējais attīstības indekss (2002.gads)

Pozitīvi ir tas, ka satura rādītājā nodaļu un apakšnodaļu nosaukumi ir intriģējoši, tie noteikti piesaistīs plašāku interesentu loku, piemēram, “Sacensība uz… pēdējām vietām”, “Kur beidzas māja un sākas Dzimtene”, “Divi rajoni – dažādi indeksi”, “Pagastu pievilcība”, “Nodoklis nav draugs, nespēja to samaksāt – ienaidnieks”, “Līdzīgs ar līdzīgu – jā, bagāts ar trūcīgu – nē” utt.
Daudzi monogrāfijas secinājumi ir ļoti būtiski Latvijai reģionālās politikas izstrādē, piemēram, “visnopietnākās pašvaldību problēmas Latvijā ir bezdarbs, iedzīvotāju mazturība, nepietiekama ekonomiskā attīstība, bet tieši šajās problēmās efektīvas rīcības ir bijis vismazāk. Tas ir saistīts ar pašvaldību nepietiekamu varu un patstāvību. Pašvaldības vēl maz uzticas nevalstiskajām organizācijām. Tāpēc jāveic publiskās pārvaldes tālāka decentralizācija”. Tam pilnībā var piekrist, un arī pētījumos veikto aptauju materiāli šo viedokli atbalsta. Noteikti jāatbalsta arī secinājums, ka nepieciešams uzlabot teritoriālo statistiku. Autori raksta: “Ja izstrādāsim un publicēsim datus tikai par 102 novadiem un 7 republikas pilsētām, tad teritoriālā statistika kļūs vēl nabadzīgāka nekā šobrīd, un to pieļaut nevar”.
Jāpiekrīt arī viedoklim, ka Latvijā pašvaldību reformu un reģionālās attīstības programmu vērtēšanā praktiski netiek izmantoti rezultatīvie rādītāji. To lietošana neapšaubāmi ļautu daudz objektīvāk vērtēt reformas un programmas.
Tālredzīgs ir atgādinājums, ka administratīvi teritoriālā reforma nav vienīgais līdzeklis pašvaldību attīstībai. Prese bieži to parāda kā glābēju visās pašvaldību nelaimēs. Bet tā taču nav. Autori pamatoti norāda uz pašu pašvaldību aktīvāku, efektīvāku darbu, ciešāku saistību ar iedzīvotājiem, kā arī uz valsts lielāku atbalstu atpalikušajām teritorijām.
Kopumā grāmata “Dažādā Latvija: pagasti, novadi, pilsētas, rajoni, reģioni. Vērtējumi, perspektīvas, vīzijas” ir gaidīta un būs noderīga gan akadēmiskajā, gan praktiskajā vidē, gan reģionālās politikas īstenošanā saistībā ar pašvaldību reformām, ieskaitot administratīvi teritoriālo reformu vietējo pašvaldību līmenī un reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma reformu.

Dr.habil.oec., prof. Baiba Rivža

Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe