
Spriež par denacionalizēto namu īrnieku problēmām
Garantijas, dotācijas un dzīvokļu privatizācija – varbūtējie risinājumi, par kuriem vakar, 12.jūlijā, sprieda darba grupa denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanai. Darba grupa vakar nolēma, ka atbalstāma ir valsts līdzekļu nodošana komercbankām Mājokļu garantiju fonda izveidei. Uzklausot Hipotēku un zemes bankas pārstāvjus, tapa skaidrs, ka tam būtu nepieciešams aptuveni miljons latu un par šādu nau-du varētu daļēji garantēt pirmo iemaksu dzīvokļa iegādei, kā arī apmaksāt kredīta procentus. Taču ministrija palīdzībai jaunu mājokļu būvniecībā pieprasījusi 5 miljonus latu nākamā gada budžetā.Darba grupa arī atbalstīja deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu, kas ļautu pašvaldībai izsniegt galvojumus saviem iedzīvotājiem dzīvokļa iegādei. Tam būtu nepieciešami ļoti stingri valdības noteikumi, lai novērstu iespējamās koruptīvās darbības un “dzīvokļu dāļāšanu savējiem”.
Nolemts, ka jāatbalsta likuma norma, kas ļautu privatizēt tos dzīvokļus, kurus valsts vai pašvaldība rindas kārtībā piešķīrusi denacionalizēto namu īrniekiem, taču tikai tādus, kas būvēti līdz 1995.gadam.
Atsaucību guva priekšlikums domāt par pabalstu tiem īrniekiem, kas būtu gatavi pārcelties ārpus Rīgas. Šāda prakse ir Tallinā.
Nākamreiz darba grupa uzklausīs denacionalizēto namu īpašniekus, jo saņemta informācija, ka daudzi īpašnieki būtu gatavi finansiāli piedalīties savu īrnieku problēmu risināšanā.
Lai gan Saeima noraidījusi ministrijas izstrādātos likuma grozījumus, kas paredzēja vēl divus gadus saglabāt “īres grie-stus”, Rīgas domnieks Jānis Karpovičs ļoti vēlējās, lai darba grupa vēlreiz Saeimai prasītu tādus noteikt. Pēc Jāņa Lagzdiņa priekšlikuma, darba grupas locekļi nolēma, ka pagaidām jāstrādā pie iepriekšminētajiem risinājumiem un tikai tad, ja tie novedīs strupceļā, jāatgriežas pie iespējamās īres griestu noteikšanas.
Pēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas informācijas