Absolventi pošas uz augstskolām

Kā ik gadu, arī šogad jau pēc nepilnām divām nedēļām augstskolu telpas pildīs topošie studenti. Vairums augstskolu dokumentus sāks pieņemt 19. jūlijā, pirmajā dienā, kad absolventi saņems atestātu un uzzinās eksāmenu rezultātus.

Starp augstskolām ir tādas, kas dokumentus pieņems ļoti īsu laiku – divas dienas –, savukārt citas šo darbu darīs turpat vai divas nedēļas, zinot, ka visi atestātus vienlaikus – 19. jūlijā – nesaņems.
Tā Rīgas Stradiņa universitātē dokumentus pieņems no pirmās atestāta izsniegšanas dienas līdz 30. jūlijam, kas, kā “Latvijas Vēstnesis” noskaidroja uzņemšanas komisijā, pasargāšot visus procesā iesaistītos cilvēkus no garajām rindām. Arī Latvijas Universitātē garas rindas netiek prognozētas, jo iepriekšējos gados uzkrātā pieredze un izstrādātā kārtība rāda, ka bez tām var iztikt, tomēr nekad nav bijis tā, ka rindu vispār nav, jo vienmēr būs kāds pulciņš ļaužu, kas tramīgi gaidīs pie durvīm jau astoņos no rīta, lai gan dokumentus sāk pieņemt tikai no deviņiem, stāsta LU studentu servisa direktors Jānis Saulītis. Tā kā pēdējos divus gadus rindas LU uzņemšanas komisijai galvassāpes nav sagādājušas, dokumentu pieņemšanā LU šogad netiks iesaistīts vairāk cilvēku kā līdz šim.
Atšķirībā no abām minētajām Ventspils Augstskola (VeA) pieņem dokumentus tikai divas dienas, taču ir rasts veiksmīgs risinājums, kā augstskolā iestāties tiem, kuri dzīvo kādā citā Latvijas pilsētā un dienu pēc atestāta saņemšanas nevar aizbraukt uz Ventspili. Talsos, Kuldīgā un Liepājā, arī Rīgā, iepriekš zināmos pieņemšanas punktos (katrā nosauktajā pilsētā pa vienam) viņi varēs iesniegt dokumentus.
Kā zināms, šis ir pārmaiņu gads topošajiem studentiem, jo dokumentu par iegūto izglītību viņi saņem vēlāk nekā citus gadus, tāpēc tikai dažiem no šā gada vidusskolu beidzējiem būs bijis īsts izlaidums, kā arī viņiem pirmajiem jāpiedzīvo jaunā augstskolās iestāšanās kārtība, kas paredz, ka centralizētie eksāmeni vienlaikus ir arī iestājeksāmeni augstskolās. Daudzi, kā skolēni, tā viņu vecāki un mācību iestāžu darbinieki, uz šo jaunumu jau sākumā raudzījās skeptiski. Augstskolās strādājošie, taujāti par pašreizējo kārtību, dalās divās grupās – atbalstītāji un noliedzēji. No vienas puses, tā esot ērtāk, no otras – negodīgāk. Lai gan ar trūkumiem, tomēr par pietiekami labi funkcionējošu šo sistēmu atzīst J.Saulītis. Kā trūkumu viņš min to, ka grūti sakomplektēt eksāmenus, kuru rezultāti būtu nepieciešami, lai studētu sociālo zinātņu vai juridiskajā fakultātē, tāpēc jāgatavo savi šīm nozarēm specifiski iestājeksāmeni. Godīgi neesot tā iemesla dēļ, ka tie, kuri vidusskolu beidza, piemēram, 1996.gadā vai kaut 1985.gadā, kad centralizēto eksāmenu vēl nebija, nākamajā 2004./2005. studiju gadā varēs pretendēt uz pilna laika studiju vietām tikai tad, ja kopā ar šā gada vidusskolu absolventiem būs nokārtojuši pašu izvēlētai studiju programmai vajadzīgos centralizētos eksāmenus. Izglītības un zinātnes ministrijā zināja teikt: cilvēki, kuri pirms desmit gadiem beiguši vidusskolu, atzinuši, ka eksāmena kārtošana bijusi grūta. J.Saulītis gan piekrīt, ka varējis būt grūti, bet, ja cilvēks vēlas studēt tādu zinātni, kur, piemēram, matemātikas zināšanas nepieciešamas un šā priekšmeta vidusskolas gala eksāmens jākārto, viņam vajadzētu pārzināt arī matemātikas kursu, jo, tāpat kā spēcīgajam konkurentam, kurš tikko beidzis vidusskolu un kura zināšanas vēl ir pavisam svaigas, arī pirms desmit gadiem vidusskolu beigušajam būs jāmācās pēc vienas programmas. Tajā pašā laikā jebkuram interesentam, kurš vidusskolu beigs šogad, nākamgad vai to jau beidzis pirms vairākiem gadiem, ir iespēja sagatavoties eksāmeniem, iegūstot vai atsvaidzinot zināšanas pie skolotājiem vai arī kursos, kurus piedāvā vairākas augstskolas.
Savas pārmaiņas būs arī LU komunikāciju zinātņu, bibliotēkas un informācijas zinātņu, kā arī tieslietu pamatstudiju programmu studentiem, kuri bakalaura grādu iegūs nevis četru, kā ierasts, bet triju gadu laikā. Pakāpeniski uz šādu studiju ilgumu pāries visas LU fakultātes. Pēc trīs gadu bakalaura programmas, kas apstiprināta LU Senātā 2003.gada februārī, jau mācās bioloģijas, māszinību, farmācijas un moderno valodu studenti. Kā vēstīja Universitātes preses centrā, programmas galvenā priekšrocība ir tā, ka šādā laika posmā iegūto izglītību varēs pielīdzināt Eiropas augstākajai izglītībai.
Kādas pārmaiņas sagaidāmas nākamgad, vēl nav zināms, bet, kā apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijā, augstskolās iestāšanās kārtība ar centralizēto eksāmenu starpniecību paliks tāda pati kā šogad.

Kate Rūķēna

.