Līdz apvārsnim ziedošu rapša lauku ne tik bieži izdodas redzēt Foto: Aldis Jansons

Redzeslokā nākamais – Ludzas rajona Brigu pagasts. Tā nosaukums cēlies no kuģīša vārda “Brig”, ar kuru muižnieka Borga viesi savulaik vizinājušies pa vietējo ezeru. Pagastam cauri tek Zilupe.

Brigos visi sienu pļāva,
Debesīs lūkodami:
Vai nebrauca pērkonītis,
Mākonītī dimdēdams?

Pērkons šodien gan nebrauca,
Pļāvējiņus nebaidīja,
Bet atbrauca komisija
Tīrumiņus izpētīt.

Izsēdināja mūsu komisiju pie tāda tīrumiņa, kam ar pūlēm var saskatīt beigas. Vienā pusē pletās plaši, labi iekopti kviešu lauki, otrā – tādi paši miežu lauki. Tālāk acis priecēja rapšu dzeltenums. Komisija nenocietās un nofotografējās – tik skaists tas bija. Kas saimnieko šais laukos? Tie ir diplomētie agronomi Ina un Boriss Veļičko – zemnieku saimniecības “Akmeņkalni” īpašnieki. Kopā ar nomātām platībām viņi apsaimnieko 880 hektārus zemes – visi pēc intensīvās tehnoloģijas, ar tehnoloģisko sliedi iezīmēti. Viens otrs zemgalietis te varētu atbraukt un pamācīties, kā lauki kopjami. Saimnieku aizraušanās – zirgu audzēšana. Turklāt tādā līmenī, ka šis vaļasprieks jau plūcis laurus olimpiādē. Padomā ir manēžas celtniecība. Saimniecībā nodarbināti 25 cilvēki.

Kā jau Latgalē ierasts, arī šeit goda vietā tiek turēta baznīca. Apmeklējām Jaunslobodas Svētās Dievmātes Patvēruma pareizticīgo baznīcu. Tēvs Nikolajs iepazīstināja gan ar dievnama dramatisko vēsturi, gan pagasta vēsturi, kas arī nav bijusi rozēm kaisīta.
Īstu lauku mīļumu var izjust amatnieku mājā “Kamoliņi”. Māmuļu Benediktu Valti sastapām stellēs aužam. Viņas audumi, tāpat kā visa māja, izstaroja vienkāršību, sirsnību un skaistumu. Šī skaistuma izpratne ieaudusies arī bērnos un mazbērnos. Izmācījusies Bērzgales mākslas skolā, meita skaistumu tagad māca Zilupes bērniem. Gan meitas, gan mazmeitas neatpaliek no vecmāmiņas un ir čaklas audējas un pinējas.

Patiesībā šī ir vēsturiska bilde – te redzami šī lieliskā eironamiņa pirmie iemītnieki Foto: Aldis Jansons

Brigu pamatskolā mūs sagaidīja skolēni ar braši nodziedātām dziesmām. Tikai vēlāk noskaidrojām, ka viņu vidū ir arī krievu bērni. Gan skolas direktore Valentīna Matjušonoka, gan pagasta vadītāja Janīna Bacāne lielu vērību velta latviešu valodai un cittautiešu bērnu iekļaušanai pagasta dzīvē jeb, smalki izsakoties, – integrācijai. Te daudzi varētu atbraukt un pamācīties, kā tas darāms.
Pati Brigu skoliņa ir neliela. Taču atkal jāatzīst šo mazo skoliņu pozitīvā puse, jo te visi jūtas kā viena ģimene. Pamazītēm paplašinās arī pirmsskolas apmācība. Lietošanā ir pieci datori, ar kuriem iepazīties sāk jau sākumskolā. Skolā ir vairāki pulciņi, tostarp arī “Mans draugs velosipēds”, ir iespēja apgūt mīksto rotaļlietu gatavošanu un citas prasmes. Skolas kolektīvs piedalās projektu konkursos. Izraudzīta arī devīze – “Laukos patīk dzīvot tev un man”.
Kooperatīvā “Ceļš” apvienojušies 12 biedri. To vada diplomēta agronome Jevgēnija Čuhnova. Brigu pagastā strādā 16(!) agronomu ar augstāko un vidējo speciālo izglītību. Karavadonis teiktu, ka visi stratēģiskie punkti Brigos ir agronomu rokās. Kā nu ne: pagasta padomes priekšsēdētāja un kasiere ir agronomes, zemes ierīkotāja, skolotāja un apdrošināšanas aģente – arī agronomes, nemaz nerunājot par iepriekš minētajiem apsviedīgajiem zemniekiem. Tad arī nav jābrīnās, ka Brigos viss zeļ un plaukst. Taču te savu roku pielikuši arī apkārtējo māju iedzīvotāji un bezdarbnieki, kas tagad priecājas par paveikto teritorijas uzpošanā, vai tā būtu māju apkārtne vai laukums pie kapsētas.
Kad mūs iepazīstināja ar diviem jaunekļiem, domājām: ko tad šie te rādīs? Bet parādīja gan. Izrādās, ka brāļi Andrējevi ir zemnieku saimniecības “Mežāres A” kokzāģētavas īpašnieki un apsaimniekotāji. Saimniecība cērt un pārstrādā koksni. Arī iepērk. Produkciju sūta uz Vāciju un Spāniju. Firmai ir savs transports. Un tas ir svarīgi, lai iztiktu bez starpniekiem. Koksnes atkritumus pārstrādā šķeldā, ko izmanto Ludzas pilsētas apkurei. Firmā vienā maiņā strādā 24 cilvēki. Nākotnē ir doma nodarboties ar tūristu uzņemšanu. Patiesībā šī doma jau tiek realizēta. Komisija bija pirmie iemītnieki nule kā Zilupes krastā uzceltajam guļbūves tipa īstam eironamiņam. Ko te vēl piebilst? Varbūt to, ka šie zēni ir krievi. Viņi nu nemaz neizskatījās kaut kādā veidā apspiesti vai

Jau iztālēm redzams, ka tuvojamies nopietnam uzņēmumam Foto: Aldis Jansons

diskriminēti, bet gan ļoti labi iederējās pagastļaužu vidū un ir ieguvuši apkārtējo cieņu un atzinību.
Brigu pagasta bagātība ir kūdras purvs. To apsaimnieko SIA “Enagro & Co”. Par tās darbu stāsta SIA direktors, viņš arī Latvijas Kūdras ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Anatolijs Kozlovs. Šeit griezto gabalkūdru pārdod Zilupei kurināšanai. Tas iepriekšējā aukstajā ziemā paglābis zilupiešus no nosalšanas. Izrādās, ar šķeldu kurināmās katlumājās 30 procenti no sadedzināmā paredzēta kūdra. Taču latviešu instrukcijas tulkotāji nezin kāpēc šo norādi izmetuši laukā. Patlaban kūdru eksportē uz Itāliju un Vāciju. Šī ir viena no prāvākajām dedzināmās kūdras ražotnēm Latvijā, kurā augu gadu nodarbināti 20 cilvēki. Izstrādātie kūdras purvi ir ideāla vieta dzērveņu audzēšanai. Par to stāstīja SIA “Latgales dzērvenes” rīkotājdirektors Aivars Priedītis, kas Rovu purvā ieplānojis lielāko dzērveņu audzētavu Latvijā.
Īsumā rezumējot Brigu pagastā redzēto: lauki kā Zemgalē, zirgi – olimpiādē, koku eksports uz Vāciju un Spāniju, kūdra – uz Vāciju un Itāliju un iecerēs lielākā dzērveņu plantācija Latvijā. Turklāt tas viss Ludzas rajona mazajā Brigu pierobežas pagastā! Lai tik kāds tagad mēģina teikt, ka latgalieši, lūk, tādi vai šādi.
Vietējie pašdarbnieki Brigu pagasta namā radīja ļoti nepiespiestu un mājīgu gaisotni.

Ne tie ēdot, ne tie dzerot,
Ceļa malas lūkojot,
Vienu pašu rudzu vārpu
Simtu reižu izmērot.

Nav mums zelta dālderīšu,
Lepnas villas neceļam.
Ja neauga mums kviesīši,
Dzērvenītes iesējam.

Jāteic, Brigos atradām gana daudz darbu, kurus veic brīnišķīgi cilvēki. Tomēr stāsts par Brigu pagastu nebūtu pilnīgs, ja neinformētu par kādu kuriozu, kas šeit atgadījās. Mūsu Aldim “palaimējās” aizcirst automašīnas durvis, atslēgas atstājot iekšpusē. Ko nu? Apzvanītie autoservisi ļoti tālu, tuvumā automehāniķu arī nekādu. Sākām lauzīt galvu paši. Vieni ieteica gāzt laukā logu, otri – zāģēt jumtā caurumu. Te vietējie ieteicās: vai, jāpasauc Alla!

Eh, ko nu sievas no mašīnām… Un turpinājām riņķot ap autiņu un prātot, vai labāk to gāzt uz mutes vai kantēt pa sānu. Pa to laiku šī pati Alla, sadabūjusi sīku stieplīti, kaut kur aizkabināja, kaut ko pavilka un… mums visiem mutes palika vaļā – mašīnas durvis arī bija vaļā… Ko te vēl piebilst? Varbūt to, ka autiņu mūķēšana ir tikai tāds Allas vaļasprieks. Atzinības rakstu viņa saņēma pavisam par ko citu. Un, proti: Allai Turakovai – biedrības “Brigu saule” aktīvai dalībniecei – par radošu darbu pagasta kultūras un sabiedriskajā dzīvē un iniciatīvu integrācijas jautājumu risināšanā.

konkursa “Sakoptākais
Latvijas pagasts” vērtēšanas komisijas loceklis no Latvijas Agronomu biedrības