Analizē Baltijas valstu makroekonomikas rādītājus

“Unibanka” prezentē pirmo Baltijas valstu makroekonomikas apskatu “Baltic MacroScope”. Turpmāk šāds apskats tiks veidots un publicēts ik ceturksni.

“Unibankas” prezidents Viesturs Neimanis paskaidroja, ka tieši tagad ir piemērots brīdis šāda pētījuma publicēšanai – pēc Baltijas valstu pievienošanās Eiropas Savienībai ievērojami augusi potenciālo ārvalstu investoru interese par Latviju, Lietuvu un Igauniju. Protams, investīciju veikšana prasa nopietnu makroekonomiskā stāvokļa izpēti. Kaut gan Ziemeļvalstu finanšu grupa “Svenska Enskilda Banken” (SEB), kurai ir piederīga arī “Unibanka”, divreiz gadā publicē finanšu un ekonomikas apskatu “Baltic Outlook”, tomēr mūsu reģiona dinamiskā attīstība prasa biežāku situācijas analīzi, uzskata V. Neimanis. Viņš atzina, ka arī Latvijas uzņēmējiem un finansistiem varētu būt interesanti salīdzināt mūsu valsts rezultātus ar kaimiņu panākumiem.
“Unibankas” Tirgus un nozaru analīzes nodaļas vadītājs Andris Vilks, komentējot pētījuma rezultātus, norādīja, ka to pamatā ir ilgstoša makroekonomiskās situācijas analīze un iespējamo attīstības scenāriju prognozēšana. Viņš arī atzina, ka, piemēram, straujo inflācijas kāpumu tomēr nav bijis iespējams paredzēt. Taču, kā uzsvēra A. Vilks, jāņem vērā, ka patēriņa preču cenu pieauguma pamatā lielā mērā ir tirgotāju spekulatīvas darbības, kā arī preču izpirkšanas ažiotāža šā gada pavasarī. Turklāt ļoti iespējams, ka tuvākajā nākotnē vismaz dažām pārtikas preču grupām cenas varētu pat kristies. A. Vilks norādīja, ka Latvijas gatavība pievienoties eiro zonai vērtējama kā laba un uz jauno ES valstu kopējā fona mūsu inflācijas un budžeta deficīta līmenis vērtējams kā normāls. Tomēr tiek prognozēts, ka tuvākajos gados Latvijā inflācijas līmenis būs augstākais starp Baltijas valstīm.
Viennozīmīgi pozitīvs rādītājs ir Baltijas valstu ekonomikas pieaugums – šā rādītāja dēļ Latvija, Lietuva un Igaunija jau pat tiek dēvētas par “Baltijas tīģeriem”. Iepriecinoši, ka visstraujākie pieauguma tempi ir tieši Latvijai. A. Vilks atzīmēja, ka šāds pieaugums nekad nav novērots nevienā citā Eiropas valstī. Nav arī paredzams, ka šādus attīstības tempus, kas ir apmēram trīs reizes augstāki par vidējiem ES rādītājiem, varētu sasniegt kāda cita valsts. Kā būtisku iemeslu ekonomikas pieaugumam A. Vilks minēja attīstības sākšanu no zemas bāzes – jāatceras visnotaļ depresīvais stāvoklis deviņdesmito gadu sākumā. Saprotams, ka šāda situācija dod plašākas iespējas attīstībai.
A. Vilks atzina, ka diemžēl aizvien vēl negatīva ir Latvijas ārējās tirdzniecības bilance, proti, imports ir lielāks par eksportu. Tam pamatā ir arī mūsu valsts nepietiekami attīstītās rūpniecības nespēja apmierināt lielo patēriņa preču pieprasījumu. Rūpniecībai attīstoties, varētu mazināties arī tirdzniecības lielais īpatsvars Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) struktūrā. Arī mūsu valsts eksporta apjoms pieaug, taču šajā ziņā vēl ir lielas attīstības iespējas.
Atgriežoties pie finanšu rādītājiem, A. Vilks sacīja, ka ar nākamo gadu, kad pievienosimies eirozonai, Latvijas un Igaunijas banku kredītlikmes izlīdzināsies, bet bažām par iespējamo ekonomikas pārkaršanu pārāk viegli pieejamu kredītu dēļ nav pamata – kreditēšanas jomā mūsu bankām vēl ir lielas rezerves. A. Vilks pauda gandarījumu par faktu, ka Latvijas banku un apdrošināšanas pakalpojumu īpatsvars IKP struktūrā ir lielākais Baltijā. Jāatzīmē, ka grūti izskaidrojamu iemeslu dēļ Lietuvas iedzīvotāju uzticēšanās bankām un vēlme izmantot kredītus ir ievērojami mazāka nekā mūsu valstī un Igaunijā.
Neraugoties uz dažbrīd atšķirīgajiem Baltijas valstu makroekonomiskajiem rādītājiem, jāņem vērā arī, piemēram, ģeogrāfiskie faktori. Un šajā ziņā Latvijas pozīcijas ir vislabākās, turklāt Rīga kā Baltijas lielākā pilsēta daudziem ārvalstu uzņēmējiem šķiet visinteresantākā. Tāpēc, kā norādīja “Unibankas” vadītāji, investoru intereses trūkums arī turpmāk nedraud nedz Baltijai kopumā, nedz Latvijai.