Ar patstāvību pa dzīves ceļiem

LZA ārzemju loceklis Aivars Jānis Strēlis Foto: Alma Edžiņa

30. jūnijā Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) viesojās un LZA ārzemju locekļa diplomu saņēma Aivars Jānis Strēlis.
Viņš ir pasaulē pazīstams latviešu izcelsmes zinātnieks no Tomskas, Sibīrijas Valsts medicīnas universitātes profesors. Pagodināts ar Krievijas un daudzu citu zinātņu akadēmiju goda nosaukumiem. Dzimis 1942. gada 26. janvārī Talsu rajona Laucienā. Kopā ar ģimeni 1949. gada 25. martā deportēts uz Sibīriju. 1966. gadā ar izcilību beidzis Tomskas Medicīnas institūtu. Strādājis Tomskā, tuberkulozes dispanserā, apguvis ftiziopulmanologa, torakālā ķirurga, bronhologa, anesteziologa profesijas. Kopš 1971. gada strādā Sibīrijas Medicīnas universitātē, izgājis visus zinātnisko amatu pakāpienus – no asistenta līdz profesoram. 1978. gadā aizstāvējis medicīnas zinātņu doktora disertāciju. 12 monogrāfiju, 9 izgudrojumu un apmēram 400 zinātnisko darbu autors, izaudzinājis krietnu jauno zinātnieku maiņu.
Cilvēks, kurš dzīvē pieņēmis patstāvīgus lēmumus, tā viņš raksturo sevi. Šī patstāvība izpaudās jau tad, kad jaunais mediķis palika Tomskā un sāka cīņu pret sociālās nozīmes slimību – tuberkulozi. Patstāvība starptautiskos sakaros, sadarbības grantos un stažēšanās laikā ASV. Šī patstāvība izpaužas šodien, kad, balstoties uz starptautisko finansējumu, pret rezistento tuberkulozes formu kopīgā projektā darbojas Tomskas, Rīgas, Tallinas un Filipīnu mediķi. Jo arī mūsdienās šī slimība ir izplatīta – piemēram, Krievijā uz 100 000 iedzīvotājiem ir 90 saslimušo un no 100 slimniekiem 30 ir rezistentās formas. Un patstāvība, darbojoties Tomskas Latviešu biedrībā ar 35 aktīviem biedriem un tūkstoti apgabalā izkaisīto tautiešu. Patstāvība saiknē ar Latviju, teicamās latviešu valodas zināšanās un erudīcijā. Patstāvība, kas dara godu visai latviešu zinātnieku saimei.

Ilga Tālberga