
Sekretariāts ar Lielbritānijas vēstniecības atbalstu īstenoja starpkultūru izglītības projektu, kura laikā notika izglītojoši semināri, kā arī tika izdots Ceļvedis starpkultūru izglītībā.
Ir izstrādāti trīs lieli politikas dokumenti, kas drīzumā tiks virzīti izskatīšanai valdībā: “Nacionālā programma iecietības veicināšanai”, “Latviešu diasporas atbalsta programma” un “Pilsoniskās sabiedrības attīstības politikas pamatnostādnes”. N. Muižnieks uzsver, ka šie dokumenti ir arī šā gada budžeta grozījumu un nākamā gada budžeta prioritāšu skaitā. Ministrs cīnīsies arī par papildu 50 000 latu piešķīrumu nākamā gada budžetā mazākumtautību organizācijām. Šobrīd Latvijā tādas ir reģistrētas 185.
Darbu ir sākusi Sekretariāta Lībiešu lietu nodaļa, kuras uzdevums ir koordinēt valsts programmas “Lībieši Latvijā” izpildi un sniegt atbalstu lībiešu nevalstiskajām organizācijām.
N. Muižnieks pamatoti lepojas ar panākto valdības lēmumu ļaut nevalstiskajām organizācijām (NVO) piedalīties struktūrfondu vadības komitejā. No jaunajām dalībvalstīm tas vēl ļauts tikai Čehijā.
Vakar, 1. jūlijā, ES prezidentūru pārņēma Nīderlande, kuras viena no prioritātēm, kā uzsver ministrs, ir tieši integrācijas jautājumi. Šā gada novembrī tur notiks liela ES valstu integrācijas ministru sanāksme, kurā piedalīsies arī Latvija.
Rūta Kesnere, “LV”