
Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
Protams, vēstures un ekonomikas attīstības gaita diktē jaunus
saimniekošanas noteikumus un principus. No vienas puses, jau sen skaidrs, ka padomju
laika rūpniecības mērogi mūsdienu Latvijai neder, no otras – būtu nesaprātīgi
zaudēt savulaik uzkrātos tehnoloģiskos un intelektuālos resursus. Un speciālisti
zina, ka zelta vērts ir arī uzņēmuma labais vārds. Tāpēc lasām un dzirdam par
akciju sabiedrību “VEF Radiotehnika”.
Uzņēmuma ārējo sakaru menedžeris Juris Voins paskaidro: kad ražošanas apvienību
VEF sadalīja daudzos mazos uzņēmumos, daļa rūpniecības flagmanim piederošo
tehnoloģisko iekārtu tika pārdotas. “Radiotehnika” vēlējās iegādāties
shēmplākšņu ražošanas iekārtas un kopā ar tām nopirka arī VEF logo un preču
zīmi. Būtisks iemesls šāda darījuma noslēgšanai bija “Radiotehnikas” vadības
biznesa apsvērumi, par austrumu tirgu domājot – Neatkarīgo Valstu Savienības
valstīs VEF zīmolu atceras un pazīst. Tādējādi ne mazāk populārajai
“Radiotehnikas” markai tika piešķirts vēl lielāks svars.
Ievērības cienīgs ir fakts, ka “Radiotehnika”, ko reiz pazinām
kā A. Popova Rīgas radiorūpnīcu, pārdzīvojusi visas deviņdesmito gadu politiskās
un ekonomiskās pārmaiņas.
J.Voins atzīst, ka līdz uzņēmuma privatizācijai 1998. gadā pieredzēti grūti laiki.
Pirmais un izšķirošais pārbaudījums Latvijas uzņēmumiem bija tirdzniecības
“dzelzs priekškara” krišana. “Noslēgtā telpa tika atvērta. Un garantētais
noieta tirgus pazuda, toties radās milzu konkurence. Taču vienlaikus mēs guvām pieeju
vairākiem jauniem tirgiem. Varbūt kļūdījāmies, pilnībā pārorientējoties uz
rietumu tirgu, taču šo kļūdu pieļāva ļoti daudzi uzņēmumi”. “Tomēr jāņem
vērā, ka šāda orientācija bija gluži dibināta – “Radiotehnikas”
produkciju jau padomju laikā pazina gan Lielbritānijā, gan Vācijā, gan Zviedrijā,
bet jo sevišķi – Somijā. J.Voins atgādina, ka savulaik padomju ārējās
tirdzniecības organizācijas ieguldīja lielus līdzekļus “Radiotehnikas” zīmola
reklamēšanā šajā valstī, jo uzņēmuma produkcija lielā mērā palīdzēja
izlīdzināt tirdzniecības bilanci starp PSRS un Somiju.
Taču pēdējos gados uzņēmums aizvien lielāku uzmanību pievērš produkcijas
realizācijas iespējām austrumos – pirmām kārtām Krievijā un Ukrainā. Protams,
pārlieka paļaušanās uz šo tirgu var būt bīstama – pamācoši būtu atcerēties,
piemēram, 1998. gada Krievijas krīzes graujošo ietekmi uz virkni Latvijas uzņēmumu.
J.Voins norāda, ka tirdzniecību ar austrumiem apgrūtina arī, piemēram, muitas
procedūru sarežģītība un normatīvu neskaidrība.
Sevišķi negatīvu iespaidu uz biznesu atstāj nevienlīdzīgi tirgus spēles noteikumi
– nav noslēpums, ka Krievijā un Ukrainā milzums preču tiek ievestas, nemaksājot
nodokļus, kas ļauj šīs preces tirgot par ļoti zemām cenām. Tādējādi tiek
izkropļots tirgus – legāli ievestajai precei ir problemātiski konkurēt ar lēto
produkciju, kura lielākoties ražota dažādās Āzijas valstīs. Taču J.Voins pauž
cerību, ka austrumu tirgus tuvākajā nākotnē tiks sakārtots – to ļauj cerēt
Krievijas valdības deklarētā apņēmība cīnīties pret izvairīšanos no nodokļu
nomaksas. Tad “VEF Radiotehnikas” un citu šajā reģionā aktīvo Latvijas uzņēmumu
konkurētspēja paaugstināsies. Turklāt, kā norāda J.Voins, “VEF Radiotehnika”
tirgū jau ieņēmusi savu nišu – daudzu firmu ražojumu lētumam Latvijas uzņēmums
var pretī likt pozitīvu kvalitātes un cenas attiecību.
J.Voins: ”Ir virkne izstrādājumu, kurus ražojam realizācijai Baltijas tirgū. Protams, šo produkciju paši arī projektējam, tirdzniecībā tā parādās ar mūsu preču zīmi. Savukārt citus produktus ražojam speciāli pēc mūsu klientu pasūtījuma vai atbilstoši klientu vēlmēm un vajadzībām, pārveidojot mūsu izstrādājumu bāzes modeļus. Klients var pasūtīt sev vēlamos preces gabarītus, krāsu, dizaina elementus – visu, ko nosaka pieprasījums. Dažkārt mūsu pasūtītājs izvēlas kādu mūsu ražoto modeli, taču vēlas, lai tas būtu lētāks. Tādā gadījumā varam šo izstrādājumu komplektēt tā, lai tā ražošanas izmaksas un cena būtu zemākas – izmantot citus skaļruņus, lētākus mezglus. Taču aparatūras projektus izstrādājam un detaļas izgatavojam paši.”
Šādas iespējas uzņēmumam nodrošina tā zinātniski tehniskā bāze. Jau PSRS laikos teicama slava bija RRR akustiskajai laboratorijai un tās speciālistiem. J.Voins teic, ka, pateicoties uzņēmuma vadībai, šo rūpnīcas zelta fondu izdevies saglabāt un šobrīd AS “VEF Radiotehnika” rīcībā ir viena no Eiropas labākajām akustiskajām laboratorijām, kurā strādā pirmklasīgi speciālisti.
“Šobrīd Latvijā nevienam nebūtu pa spēkam uzbūvēt šādu laboratoriju,” atzīst J. Voins. Uzņēmumā sekmīgi norit arī paaudžu maiņa – pieredzējušie speciālisti apmāca jaunākos, labi attīstīta ir sadarbība ar Rīgas Tehnisko universitāti. Tāpēc jācer, ka eksakti izglītotu speciālistu trūkums, par ko sūdzas daudzi ražotāji, “VEF Radiotehnikas” nākotni neapdraudēs.
Daudziem Latvijas rūpniecības uzņēmumiem nopietnu ražošanu uzsākt traucē labu tehnoloģisko iekārtu trūkums, turklāt šajā situācijā bieži vien vainojama neapdomāta, vai – gluži otrādi – labi izplānota un ļaunprātīga iekārtu izpārdošana. J. Voins atzīst, ka tagadējās “VEF Radiotehnikas” ražotnē daļa iekārtu līdz uzņēmuma privatizācijai arī pārdota, taču pašreizējai ražošanai vajadzīgās iekārtas saglabātas. Tādējādi šobrīd rūpnīcā iespējams veikt pilnu akustisko sistēmu ražošanai nepieciešamo kokapstrādes ciklu, kā arī plastmasas detaļu liešanu un metālapstrādi. Protams, tehnoloģiju attīstība prasa savu, tāpēc iegādāts jauns programmētās vadības kokapstrādes centrs un vairākas citas iekārtas. Eksportprodukcija ar Latvijas vārdu Par to, ka mūsu elektronikas rūpniecība joprojām ir respektējama, liecina AS “VEF Radiotehnika” klientu loks – uzņēmuma produkcijai ir noiets Vācijā, Lielbritānijā, Zviedrijā, sākta sadarbība ar Čehiju un Ungāriju, tiek veikts nopietns darbs ASV un Kanādas tirgus apgūšanā. Jau vairākus gadus “VEF Radiotehnika” ar savu produkciju piedalās ļoti respektablajā Maskavas hi–fi aparatūras izstādē, un jau trešo gadu pēc kārtas uzņēmuma ražojumi saņem izstādes diplomus.
Iepriecinoši, ka vismaz daļu ārvalstīs tirgoto “VEF Radiotehnikas” ražojumu rotā uzraksts “Ražots Latvijā” – tas nav maz, ņemot vērā, ka Latvijā rietumu tirgum tiek ražots ne mazums produkcijas, kura pircējam tiek realizēta kā Zviedrijā vai Vācijā izgatavota prece. Protams, “VEF Radiotehnikas” un Latvijas vārdu nes Somijā tirgotā aparatūra, arī Vācijas tirgū uzņēmuma preču zīme ir pazīstama. Savukārt daļu produkcijas “VEF Radiotehnika” ražo, izmantojot pasūtītāja firmas nosaukumu.
Ko šobrīd ražo “VEF Radiotehnika”?
J.Voins paskaidro, ka uzņēmuma pamatprodukcija ir akustiskās sistēmas. Tiek ražoti astoņu veidu akustikas komplekti mājas kinozālēm – dažādai pirktspējai un dzīvokļu izmēriem. Uzsākta arī profesionālo – koncertiem un diskotēkām domāto – akustisko iekārtu ražošana. Joprojām tiek ražoti – taču uzlabotā versijā –Latvijā iecienītie pastiprinātāji. Atjaunoti arī jau senāk nodibinātie biznesa kontakti ar amerikāņu firmu “Mackie”, kura savu produkciju ražo Itālijā. Šis uzņēmums pēc zināma pārtraukuma pērn atsāka darbību ar nosaukumu “RCF”, un tā darbības profils ir profesionālās akustikas skaļruņu ražošana. Šai firmai “VEF Radiotehnika” ražo akustisko iekārtu korpusus. Taču, kā norāda J.Voins, tas uzskatāms tikai par sadarbības pirmo posmu – nākamais ir akustisko iekārtu komplektācija, bet perspektīvā paredzēts apgūt šo iekārtu ražošanas un montāžas pilnu ciklu. Protams, šajā gadījumā produkcija gan nesīs tikai pasūtītājfirmas un valsts vārdus. Tomēr šādu pasūtījumu veikšana uzskatāma par pilnīgi normālu parādību – pirmkārt, tādējādi tiek nodrošināts darbs uzņēmuma darbiniekiem, un, otrkārt, arī kvalitatīvi veikta montāža spodrina uzņēmuma reputāciju ārvalstīs. Mērķis – rūpnīcas atdzimšana Runājot par šābrīža pasūtījumu un darbu apjomu, jāatgādina, ka AS “VEF Radiotehnika” ražošanas kapacitāte ir daudz lielāka. Rūpnīcas korpusi tika uzbūvēti pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu pirmajā pusē, un tolaik uzņēmumā ražoja gan radiouztvērējus, gan pastiprinātājus, gan, protams, akustiskās sistēmas. Ņemot vērā šās produkcijas pieprasījumu un tirgu, nepārsteidz fakts, ka ražotnē strādājošo skaits sasniedza apmēram vienpadsmit tūkstošus.
Šobrīd saglabātajā nozarē – akustisko iekārtu ražošanā – ir nodarbināti ap trīssimt darbinieku. Mūsdienu Latvijas rūpniecībā šis skaits uzskatāms par gluži labu rādītāju, taču ir arī izaugsmes iespējas – J. Voins norāda, ka rūpnīcā ir brīvas ražošanas telpas apmēram 80 000 kvadrātmetru platībā. Tāpēc jādomā par attīstību. Izstrādāts pilnīgi jauns produkts – seškanālu pastiprinātājs mājas kinoteātrim, kuru paredzēts piedāvāt komplektā ar pašu ražotajām akustiskajām sistēmām. Plašāk izvērsta tiks arī sadarbība ar AS “VEF Radiotehnika” ārvalstu partneriem. Norit sarunas ar nopietnu potenciālo partneri – DVD atskaņošanas aparatūras ražotāju. Ja tiks panākta vienošanās, Rīgā būs iespējams veikt DVD atskaņotāju montāžu un patērētājiem piedāvāt pilnu mājas kinozāles aparatūras komplektu, kurā ietilptu gan vietējā ražojuma akustiskās sistēmas, gan pastiprinātājs.
J.Voins uzskata, ka uzņēmuma mērķis ir rūpnīcas pilnīga atdzimšana. Šajā nolūkā rit nopietns darbs pie projekta, kura īstenošanai paredzēts piesaistīt Eiropas Savienības strukturālo fondu līdzekļus. Jau šogad būs zināma gan projekta koncepcija, gan tālākā virzība.
Savukārt patērētājiem atliek cerēt uz “VEF Radiotehnikas” plānu izdošanos – uzņēmuma paplašināšanās nozīmētu arī veikalos nopērkamo preču sortimenta pieaugumu, turklāt mūsu valsts iedzīvotāju pirktspējai atbilstošā cenu kategorijā. Un būtu pamats arī lepnumam par Latvijai būtiskās un labu slavu sagādājušās nozares atdzimšanu.
Juris Bārtulis, “LV”