
Kā atzīst NVA projektu vadītāja Ilona Jurševska, projekts rit
veiksmīgi. Pieteikušies 7230 skolēni, kas ir 8,22 procenti no kopējās
mērķauditorijas. Naudas trūkuma dēļ tikai pusi no jauniešiem, kuri pieteikušies,
var nodrošināt ar darbu, jo VNA piešķirtais finansējums subsidētajām darba vietām
ir 150 000 latu, ar ko visiem gribētājiem nepietiek. Ar minēto naudas summu NVA
jāapmaksā skolēnu darba algas 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas,
ja jaunietis strādā pilnu darba dienu, un 25 procentu apmērā, ja strādā pusi darba
dienas, savukārt darba devējam jāsedz otra puse minimālās mēneša algas. NVA jāalgo
arī cilvēki, kas apmāca skolēnus.
I.Jurševska arī priecājas par lielo skaitu uzņēmēju, ar kuriem noslēgti līgumi par
skolēnu nodarbinātību. Pavisam tādu ir 451.
Darbu piedāvā arī zemnieku saimniecības. Katru gadu bērnus, kuri gribētu vasaras
brīvlaikā strādāt, saimniecības meklējušas pašas, taču šogad tas noticis arī
NVA pilotprojekta ietvaros. Tomēr ne visi pusaudži ir apmierināti ar zemnieku
saimniecību piedāvātajām darba iespējām. Ne vienam vien saimniekam nākas secināt,
ka bērni nav raduši pie intensīva darba un viņiem trūkst apņēmības – reti
kurš varot nostrādāt dienu dienā, jo daudzus vienu nedēļu vilina darbs un peļņa,
taču otru nedēļu atpūta, saule un jūra.
Skolēni darbu meklējuši ne tikai ar NVA starpniecību vien. Daži pašu spēkiem
stājušies darba attiecībās un meklējuši kontaktu ar darba devēju. Piemēram, Līgo
svētku nedēļā lielveikali “Maxima” deva iespēju strādāt pusaudžiem sešas
dienas, piedāvājot kārtot preces pie kasēm iepirkumu maisiņos, kā arī veikt vēl
citus mazus darbiņus. Sešpadsmit gadus vecā Linda, kas iespēju izmantojusi, atzīst,
ka šādu darbu vairs nestrādāšot. Viņu neapmierināja ilgais darba laiks no 12 dienā
līdz 21 vakarā, svētku dienās no 10 rītā līdz 20 vakarā – un zemā darba samaksa
par ilgo veikalā pavadīto laiku – pēc jaunietes teiktā, labi ja pieci lati dienā.
Šādi strādājot, iznāk, ka Linda, lai arī darba līgumā minētas atļautās 35
stundas, nedēļā darbā pavadījusi apmēram 55 stundas. Tas par 20 stundām pārsniedz
Darba likumā noteikto darba laiku, kas paredz, ka pusaudžu nostrādāto stundu skaits
dienā nedrīkst pārsniegt 7, bet nedēļā – 35 stundas.
Lai arī visiem gribētājiem NVA nevar nodrošināt darbavietas, skolēni vēl drīkst
pieteikties, lai aģentūrā varētu apzināt to skolēnu skaitu, kuri vēlētos
iesaistīties projektā. Turklāt, ja NVA vērsīsies kāds uzņēmējs, kas gribētu
nodarbināt skolēnus bez valsts subsīdijām, šiem pusaudžiem tikšot piedāvātas
darba vietas.
Lai nākamgad neatkārtotos tāda situācija kā šogad, kad daudzi gribētāji palikuši
bešā, I.Jurševska teic, ka projekts jāplāno laikus un jāparedz tam pietiekams
finansējums.
Kate Rūķēna