Kā atzīst NVA projektu vadītāja Ilona Jurševska, projekts rit veiksmīgi. Pieteikušies 7230 skolēni, kas ir 8,22 procenti no kopējās mērķauditorijas. Naudas trūkuma dēļ tikai pusi no jauniešiem, kuri pieteikušies, var nodrošināt ar darbu, jo VNA piešķirtais finansējums subsidētajām darba vietām ir 150 000 latu, ar ko visiem gribētājiem nepietiek. Ar minēto naudas summu NVA jāapmaksā skolēnu darba algas 50 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas, ja jaunietis strādā pilnu darba dienu, un 25 procentu apmērā, ja strādā pusi darba dienas, savukārt darba devējam jāsedz otra puse minimālās mēneša algas. NVA jāalgo arī cilvēki, kas apmāca skolēnus.
I.Jurševska arī priecājas par lielo skaitu uzņēmēju, ar kuriem noslēgti līgumi par skolēnu nodarbinātību. Pavisam tādu ir 451.
Darbu piedāvā arī zemnieku saimniecības. Katru gadu bērnus, kuri gribētu vasaras brīvlaikā strādāt, saimniecības meklējušas pašas, taču šogad tas noticis arī NVA pilotprojekta ietvaros. Tomēr ne visi pusaudži ir apmierināti ar zemnieku saimniecību piedāvātajām darba iespējām. Ne vienam vien saimniekam nākas secināt, ka bērni nav raduši pie intensīva darba un viņiem trūkst apņēmības – reti kurš varot nostrādāt dienu dienā, jo daudzus vienu nedēļu vilina darbs un peļņa, taču otru nedēļu atpūta, saule un jūra.
Skolēni darbu meklējuši ne tikai ar NVA starpniecību vien. Daži pašu spēkiem stājušies darba attiecībās un meklējuši kontaktu ar darba devēju. Piemēram, Līgo svētku nedēļā lielveikali “Maxima” deva iespēju strādāt pusaudžiem sešas dienas, piedāvājot kārtot preces pie kasēm iepirkumu maisiņos, kā arī veikt vēl citus mazus darbiņus. Sešpadsmit gadus vecā Linda, kas iespēju izmantojusi, atzīst, ka šādu darbu vairs nestrādāšot. Viņu neapmierināja ilgais darba laiks no 12 dienā līdz 21 vakarā, svētku dienās no 10 rītā līdz 20 vakarā – un zemā darba samaksa par ilgo veikalā pavadīto laiku – pēc jaunietes teiktā, labi ja pieci lati dienā. Šādi strādājot, iznāk, ka Linda, lai arī darba līgumā minētas atļautās 35 stundas, nedēļā darbā pavadījusi apmēram 55 stundas. Tas par 20 stundām pārsniedz Darba likumā noteikto darba laiku, kas paredz, ka pusaudžu nostrādāto stundu skaits dienā nedrīkst pārsniegt 7, bet nedēļā – 35 stundas.
Lai arī visiem gribētājiem NVA nevar nodrošināt darbavietas, skolēni vēl drīkst pieteikties, lai aģentūrā varētu apzināt to skolēnu skaitu, kuri vēlētos iesaistīties projektā. Turklāt, ja NVA vērsīsies kāds uzņēmējs, kas gribētu nodarbināt skolēnus bez valsts subsīdijām, šiem pusaudžiem tikšot piedāvātas darba vietas.
Lai nākamgad neatkārtotos tāda situācija kā šogad, kad daudzi gribētāji palikuši bešā, I.Jurševska teic, ka projekts jāplāno laikus un jāparedz tam pietiekams finansējums.