Globalizācija ar “cilvēcisku seju”

ANO pastāvīgā koordinatore Latvijā Gabriele Kēlere (no labās) uzsvēra nepieciešamību Globālā līguma ietvaros vērsties pret korupciju, bet LDDK valdes locekle Aiva Vīksna atzīmēja mazo un vidējo uzņēmumu nozīmi līguma mērķu realizācijā Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Uzņēmējdarbības humanizācija un biznesa interešu līdzsvarošana ar valsts un sabiedrības interesēm – tā īsumā var raksturot ANO Globālā līguma pamatideju. Arī Latvija var dot savu ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā.

Globālā līguma pirmsākumi meklējami nesenā pagātnē – tā idejas ANO ģenerālsekretārs Kofi Annans pauda 1999. gada Pasaules ekonomikas forumā Davosā. Un jau 2000. gadā ANO vadītājs aicināja pasaules uzņēmējdarbības līderus piedalīties viņa pieteiktajā programmā. Līgums ir vērsts uz uzņēmēju sociālās atbildības un ētikas līmeņa paaugstināšanu, un tā būtību sākotnēji izteica deviņi visiem dalībniekiem obligāti principi. Tie prasa cilvēktiesību un darba tiesību ievērošanu, atteikšanos no bērnu darba izmantošanas, diskriminācijas nepieļaušanu un apkārtējās vides saudzēšanu. Šobrīd Globālo līgumu parakstījuši 1600 uzņēmumi, kas pārstāv 70 pasaules valstis, un to vidū ir arī 12 Latvijas uzņēmumi.
Šā gada 24. jūnijā K. Annans uzņēmējus aicināja uz pirmo ANO Globālā līguma uzņēmējdarbības līderu sammitu. Latviju tajā pārstāvēja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs un LDDK valdes locekle Aiva Vīksna.
Daloties domās par sammita rezultātiem, V. Gavrilovs uzsvēra līguma nepieciešamību globalizācijas procesa kontekstā. Viņš atzina, ka daudzas šā procesa izpausmes, piemēram, uzņēmumu pārcelšana uz citām valstīm zemāku izmaksu dēļ, cilvēkos rada negatīvu attieksmi pret globalizāciju kopumā. Tāpēc nepieciešams radīt pretsvaru negatīvajam, un tas ir tieši uzņēmēju spēkos. V. Gavrilovs kā dažas no pasaules problēmām minēja nabadzību, bērnu mirstību, dzimumu nevienlīdzību, slimības un norādīja, ka biznesa attīstība ļauj sasniegt augstu nodarbinātības līmeni un nodrošina pensijas, tādējādi palīdzot izskaust minētās negatīvās parādības un piešķirot globalizācijai “cilvēcisku seju”. Taču, kā sacīja LDDK prezidents, lai sekmīgi pildītu Globālā līguma uzdevumus, ir jāizveido stabila saikne starp valdību, uzņēmējiem kā darba devējiem un darba ņēmējus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām.
Savukārt ANO pastāvīgā koordinatore Latvijā Gabriele Kēlere pastāstīja, ka nule sammitā pieņemts līguma desmitais princips: apņēmība vērsties pret korupciju. G. Kēlere arī atgādināja, ka korupcijas dēļ valsts budžetam iet secen līdzekļi, kuri būtu jāinvestē sociālo sfēru attīstībā, tāpēc šā principa iekļaušana līgumā ir loģiska un likumsakarīga.
A. Vīksna uzsvēra mazo un vidējo uzņēmumu lomu tautsaimniecībā un norādīja, ka šiem uzņēmumiem būtu nepieciešams lielāks atbalsts. A. Vīksna, kura pati pārstāv minēto uzņēmumu kategoriju, pastāstīja, ka sekmīgi nodarbojas ar biznesu Ukrainā, konsekventi nedodot kukuļus. Tas pierāda, ka ne tikai uzņēmējdarbības gigantiem ir iespējas ietekmēt biznesa vides un morāles uzlabošanu. A. Vīksna arī pauda zināmu neizpratni par Latvijas uzņēmumu nelielo aktivitāti Globālā līguma principu aktīvā atzīšanā. Jo, kā norādīja V. Gavrilovs, uzņēmējiem ir jādomā globāli, bet jārīkojas nacionāli – tas nozīmē, ka visai cilvēcei svarīgo principu ievērošana jāsāk savā valstī, izjūtot morālu atbildību sabiedrības priekšā. LDDK pārstāvji arī pateicās G. Kēlerei, kurai aizvakar bija pēdējā darba diena Latvijā. Ar G. Kēleres atbalstu 2002. gadā Latvijas uzņēmumi guva iespēju pievienoties ANO Globālajam līgumam.