
Atbilstoši jaunajiem Ceļu satiksmes noteikumiem, šķērsojot krustojumu, velosipēdisti varēs veikt kreiso pagriezienu un apgriezties braukšanai pretējā virzienā. Līdz šim jebkurš manevrs riteņbraucējiem bija jāveic vienīgi no labās malas. Jaunie noteikumi pieļauj, ka velosipēdists, nogriežoties pa kreisi vai apgriežoties braukšanai pretējā virzienā, šos manevrus var izdarīt gan no brauktuves labās malas, gan ieņemot kreiso joslu. Situācijās, kad labā malējā josla paredzēta, lai nogrieztos pa labi, velosipēdists, kurš vēlas turpināt ceļu taisni, var pārkārtoties joslā, kas paredzēta šim nolūkam. Velosipēdisti tāpat kā līdz šim varēs braukt pa ietvi, tikai – netraucējot gājējus. |
Tieši gājēji un velosipēdisti – mazaizsargātākie satiksmes
dalībnieki – visbiežāk cieš ceļu negadījumos un ir apmēram 37% no avāriju upuru
kopskaita, informē Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) vadītājs Andris
Lukstiņš. Šī problēma ir aktuāla visā Eiropā, kur pērn, tiekoties valstu
satiksmes ministriem, pieņemta deklarācija, kas paredz par 50% samazināt bojāgājušo
gājēju skaitu.
Lai sasniegtu šo mērķi un uzlabotu satiksmes drošību, arī Latvijā veikta virkne
pasākumu. Tālab ar šodienu spēkā stājas vairākas būtiskas prasības, kas
jāievēro gājējiem. Turpmāk tiem arī apdzīvotās vietās (līdz šim – ārpus
apdzīvotām vietām), pārvietojoties pa brauktuvi, ja ceļš nav pietiekami un
vienmērīgi apgaismots, jālieto gaismas atstarotājs vai lukturītis. Gājējiem liegts
ārpus gājēju pārejas robežām šķērsot ceļus ar divām un vairāk braukšanas
joslām vienā virzienā, bet pirms brauktuves šķērsošanas pa neregulējamu gājēju
pāreju jāpārliecinās par drošību. Savukārt velosipēdistiem veiktas izmaiņas
krustojumu šķērsošanas kārtībā (skat. attēlus).
Tiek prognozēts, ka būtisku ieguldījumu satiksmes drošībā dos arī soda uzskaites
punktu sistēmas autovadītājiem ieviešana, kas spēkā stājas šodien un ir paredzēta
galvenokārt ļaunprātīgas satiksmes noteikumu pārkāpšanas izskaušanai. Kā liecina
Eiropas valstu prakse, šādas sistēmas ieviešana ceļu satiksmes negadījumu skaitu
samazina līdz pat 25%, skaidro A. Lukstiņš.
Līdzīgu soda punktu sistēmu ieviešana ievērojami disciplinējusi autovadītājus arī citās valstīs, informē CSDD. Piemēram, Vācijā maksimālo punktu skaitu sakrāj tikai 0,3% šoferu. Tiek prognozēts, ka Latvijā jau sākotnēji šis skaitlis nepārsniegs 1%. CSDD sola vairākus uzlabojumus Stājoties spēkā jaunajai kārtībai, paredzama virkne ieguvumu, skaidro CSDD priekšnieka vietnieks Aivars Aksenoks. Soda naudas apmērus padarot konkrētākus un norēķinus turpmāk veicot vienīgi bankas iestādēs, mazināsies birokrātisms, subjektīvisms sodu piemērošanā un kukuļošanas iespējamība. Kopumā uzlabosies satiksmes drošība, celsies braukšanas kultūras līmenis. Savukārt CSDD Kvalifikācijas daļas priekšnieks Juris Teteris informēja par vēl diviem jaunievedumiem, kas, stājoties spēkā 2006. gada 1. janvārī, ievērojami mazinās riskus uz ceļiem. Maršruta taksometriem vietās, uz kurām attiecas ceļa zīme “Apstāties aizliegts”, pasažierus izlaist un uzņemt būs atļauts vienīgi sabiedriskā transporta pieturās. Minētajā datumā arī tiks samazināts bieži vien uz riska robežas pārslogoto kokvedēju pieļaujamais izmērs un svars.
Guntars Laganovskis, “LV”