Maksājumu bilance neiepriecina, bet eksports pieaug

Latvijas maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo šā gada pirmajā ceturksnī bija 152,2 miljoni latu jeb 9,5% no iekšzemes kopprodukta, kas aprēķināts, izmantojot Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja “Eurostat” metodoloģiju, “Latvijas Vēstnesi” informēja Latvijas Bankas (LB) preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis. Pagājušā gada pirmajā ceturksnī šis rādītājs bija uz pusi mazāks – 71,3 miljoni latu jeb 5%.

Pieaug preču imports

Kā skaidro bankas pārstāvis, tekošā konta negatīvā saldo palielināšanos salīdzinājumā ar attiecīgo iepriekšējā gada laika posmu noteica preču negatīvā saldo pieau-gums. Preču eksports palielinājās par 19,2%, bet preču imports – par 23,8%. Straujo importa pieaugumu ietekmēja joprojām augstais iekšzemes pieprasījums un strauji augošais eksports, kā arī tas, ka uzņēmēji sakarā ar paredzamo ievedmuitas tarifu un nodokļu paaugstināšanu vairākām preču grupām pirms 1.maija izveidoja prāvus uzkrājumus.
Lai gan tautsaimniecības attīstība Eiropā vēl arvien bija mērena, Latvijas eksports uz ES valstīm šā gada pirmajā ceturksnī pieauga par 20,1% salīdzinājumā ar attiecīgo iepriekšējā gada laika posmu. Eksporta pieaugums uz NVS valstīm bija neliels, toties uz pārējām valstīm (galvenokārt Igauniju, Lietuvu un ASV) tas palielinājās strauji.
Tāpat kā pērn, arī šogad visvairāk pieauga kapitālpreču un starppatēriņa preču imports. Lielāko daļu kopējā importa produkcijā veidoja mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas, transporta līdzekļi, ķīmijas rūpniecības produkcija, minerālie produkti, kā arī metāli un to izstrādājumi. Vislielākais pieaugums bija preču importam no Vācijas, Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas.

Sarūk dažu pakalpojumu pozitīvais saldo

Lai gan braucienu pakalpojumu saldo uzlabojās, pārvadājumu pakalpojumu saldo pasliktinājās, un tādējādi pakalpojumu pozitīvais saldo šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo iepriekšējā gada laika posmu saruka par 12,2 miljoniem latu. Savukārt pasaules tirgos kritās ilgāk ekspluatētu tankkuģu frakts likmes, tādēļ samazinājās sniegto jūras transporta kravu pārvadājumu pakalpojumu ieņēmumu apjoms. Bet, pieaugot nerezidentu tēriņiem Latvijā, braucienu pakalpojumu negatīvais saldo saruka par 4,9 miljoniem latu.
Pirmajā ceturksnī negatīvs kļuva arī ienākumu saldo, kas salīdzinājumā ar to pašu laika posmu pagājušajā gadā, galvenokārt augot nerezidentu Latvijā gūtajiem tiešo investīciju ienākumiem, pasliktinājās par 18,2 miljoniem latu. Gandrīz visi nerezidentu gūtie tiešo investīciju līdzdalības ienākumi tika reinvestēti, norāda M.Grāvītis.
Salīdzinot ar pagājušā gada pirmo ceturksni, kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo, galvenokārt pieaugot citu sektoru, tai skaitā privātpersonu, saņemto pārvedumu apjomam, palielinājās par 21,5 miljoniem latu. Pozitīvs bija arī kapitāla un finanšu konta saldo, kas pirmajā ceturksnī sasniedza 166,5 miljonus latu. Finanšu resursi ieplūda galvenokārt ārvalstu tiešo investīciju veidā, kā arī bankām saņemot aizņēmumus (termiņnoguldījumus) un samazinot ieguldījumus parāda vērtspapīros (portfeļieguldījumu aktīvos).

Palielinās ārvalstu investīciju apjoms

Šā gada pirmajos trijos mēnešos liels bija mūsu valstī veikto ārvalstu tiešo investīciju apjoms, kas sasniedza 74,1 miljonu latu. Tādējādi tiešo investīciju pozitīvais saldo bija 58,2 miljoni latu, un tas sedza 38,2% tekošā konta negatīvā saldo. Lielāko daļu ieguldījumu veidoja investoru reinvestētā peļņa un no ārvalstu investoriem saņemtie aizņēmumi (tirdzniecības kredīti).
Pozitīvs bija arī portfeļieguldījumu saldo, kas sasniedza 45,6 miljonus latu. Šāds rādītājs sasniegts, sarūkot portfeļieguldījumu aktīviem (banku ieguldījumiem obligācijās un parādzīmēs) ārvalstīs un pieaugot nerezidentu ieguldījumiem rezidentu emitētajos līdzdalības vērtspapīros.
Visu citu ieguldījumu pozitīvais saldo bija 44,6 miljoni latu. Bankas no nerezidentiem saņēma 69,1 miljonu latu, veica aizņēmumus (piesaistīja termiņnoguldījumus) 48,7 miljonu latu vērtībā, kā arī piesaistīja pieprasījuma noguldījumus un nedaudz lielākā apjomā izvietoja pieprasījuma noguldījumus ārvalstīs. Tāpat bankas samazināja aizdevumu apjomu nerezidentiem. Vienlaikus uzņēmumu (citu sektoru) citu ieguldījumu saldo bija negatīvs (22,9 miljoni latu). Uzņēmumi palielināja nerezidentiem izsniegto tirdzniecības kredītu apjomu un samazināja noguldījumu un aizdevumu apjomu ārvalstīs.
Tajā pašā laikā rezerves aktīvi pirmajā ceturksnī samazinājās par 19,2 miljoniem latu. Turklāt, kā informē M.Grāvītis, LB izpildīja valūtas mijmaiņas darījumu saistības pret bankām un atmaksāja no tām iepriekš saņemto ārvalstu valūtu. Martā LB veica arī intervences, valūtas tirgū no bankām pērkot ārvalstu valūtu. Tas tika darīts tādēļ, ka banku kotētais ASV dolāra un eiro kurss attiecībā pret latu tuvojās LB intervenču koridora apakšējai robežai, skaidro LB pārstāvis.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Latvijas maksājumu bilance šā gada pirmajā ceturksnī bija negatīva. Tiešās ārvalstu investīcijas un cits ilgtermiņa kapitāls visā pilnībā nespēja segt tekošā konta deficītu. Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo pirmajā ceturksnī palielinājās, strauji pieaugot iekšzemes pieprasījumam un vienlaikus arī preču importam. Imports sevišķi palielinājās aprīlī, un to izraisīja arī jau minētā uzņēmēju veiktā uzkrājumu izveide pirms Latvijas pievienošanās ES.

Tekošā konta deficīts var sasniegt 10%