Par Saeimas priekšsēdētājas un Nīderlandes vēstnieka tikšanos

Otrdien, 29.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre tikās ar Nīderlandes Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Robertu Šudebomu, kurš bija ieradies iepazīšanās vizītē.
Pārrunājot abu valstu divpusējās attiecības, puses bija vienisprātis, ka to paplašināšanai ir liels potenciāls, īpaši intensificējot parlamentāros kontaktus. Sarunas dalībnieki akcentēja nepieciešamību dalīties uzkrātajā pieredzē likumdošanas jautājumu risināšanā nacionālo parlamentu un Eiropas Savienības (ES) kontekstā.
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre augstu novērtēja Nīderlandes Karalistes Pārstāvju palātas priekšsēdētāja F.Veisglasa un viņa vadītās delegācijas darba vizīti Latvijā šā gada jūnija sākumā, kā arī atzina, ka būtu veicināmas abu valstu parlamentāriešu konsultācijas un pieredzes apmaiņa komisiju līmenī jautājumos, kas saistīti ar likumdošanas aspektiem jūras ostu un kuģniecības jomā. Mēs esam ieinteresēti apgūt Nīderlandes pieredzi, lai arī mūsu valsts kuģi jūrā dotos ar Latvijas, nevis ar citu valstu karogiem, sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
R.Šudeboms sacīja: lai gan Nīderlande uzkrājusi bagātīgu pieredzi, kopš 1956.gada darbojoties ES, un ir gatava tajā dalīties, paplašinātā Eiropa ir liels izaicinājums visām dalībvalstīm. Viņš pastāstīja, ka, pārņemot ES prezidentūru, Nīderlandes galvenās prioritātes būs saistītas ar visu divdesmit piecu ES dalībvalstu integrācijas jautājumu risināšanu un jauno dalībvalstu līdzdalības veicināšanu kopējās lietās, kā arī nesen notikušo Eiropas Parlamenta (EP) deputātu vēlēšanu rezultātu izvērtējumu. Vēstnieks pastāstīja, ka Nīderlandes prezidentūras laikā ir plānota konference, kurā tiks diskutēti jautājumi par iedzīvotāju zemo aktivitāti EP vēlēšanās, to cēloņiem un iespējām samazināt atšķirtību starp lēmumiem Briselē un nacionālo valstu iedzīvotājiem. “Demokrātiskai Eiropai ir vajadzīgs spēcīgs parlaments,” viņš sacīja.
Saeimas priekšsēdētāja, atbildot uz vēstnieka augsto novērtējumu par mūsu valsts paveikto likumdošanas harmonizēšanas darbā ar ES prasībām, sacīja, ka darāmā vēl daudz – Latvijā nepieciešamas reformas, saskaņojot Saeimas darbu, tās kontroli pār valdības pārstāvēto pozīciju Briselē un darbu ES institūcijās.
Sarunas dalībnieki izteica cerību, ka Latvijas un Nīderlandes bilateriālās attiecības tiks intensificētas dažādos jautājumos un līmeņos.

Saeimas preses dienests