Akceptēts likumprojekts “Rīgas Doma likums”.
Likuma mērķis ir noteikt Rīgas Doma juridisko piederību, funkcionālo izmantošanu, apsaimniekošanas un finansēšanas kārtību.
Likumprojektā noteikts, ka Rīgas Doms ir valsts nozīmes kultūras piemineklis. Latvijas Republika atzīst īpašumtiesības Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai uz tās vēsturisko īpašumu – Rīgas Domu un tam piesaistīto zemesgabalu.
Rīgas Doms tiks izmantots kā Arhibīskapa katedrāle un Doma draudzes dievnams. Tāpat Rīgas Doms tiks izmantots valstij un Rīgas pilsētai nozīmīgu pasākumu rīkošanai (koncertiem, reliģiska un garīga rakstura pasākumiem), kā arī starptautisku kultūras tūrisma objektu kultūras pieminekļa apskates funkciju veikšanai. Rīgas Doma izmantošana citiem mērķiem būs iespējamam, par to īpaši vienojoties ar Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu.
Likumprojekts paredz, ka Rīgas Doma finanšu līdzekļus veido līdzekļi, ko Rīgas Doma pārvaldes institūcija gūst no saimnieciskās darbības; dāvinājumi (ziedojumi) naudas līdzekļu un mantiskā veidā, tajā skaitā arī ārvalstu fizisko un juridisko personu dāvinājumi (ziedojumi); valsts piešķirtie līdzekļi un citi ieņēmumi.
Ministru kabinets akceptēja, ka restaurācijai – kapitālajam remontam – līdzekļus piešķir no valsts budžeta saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam. Noteikts, ka pašvaldība var piedalīties Rīgas Doma finansēšanā, piešķirot līdzekļus kapitālajam remontam un restaurācijai. Valsts un Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca finansē Rīgas Doma ekspluatācijas un uzturēšanas izdevumus līdzīgās daļās, saskaņā ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas iesniegto Rīgas Doma uzturēšanai un ekspluatācijai nepieciešamā finansējuma aprēķinu kārtējam gadam. Rīgas Doms bez atlīdzības izmantojams valstij un Rīgas pilsētai nozīmīgiem pasākumiem.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Publisko aģentūru likumā”.
Likums paredz termiņa pagarinājumu valsts un pašvaldību uzņēmumu un bezpeļņas organizāciju pārveidošanai par aģentūrām.
Likumprojekts paredz, ka valsts iestāžu aģentūru izvērtēšanas termiņš atbilstoši Publisko aģentūru likumā noteiktajiem kritērijiem būs 2004.gada 31.decembris, bet pašvaldību uzņēmumiem – 2005.gada 31.jūlijs. Termiņa pagarinājums ir nepieciešams tāpēc, ka iepriekš noteiktajā pārveidošanas termiņā nav iespējams izmantot visas nulles bāzes budžeta koncepcijas piedāvātās iespējas. Tāpat termiņš nav pietiekams, lai novērstu funkciju dublēšanos valsts pārvaldē un atteiktos no tādu funkciju izpildes, kuru izpildi ir iespējams nodot privātajam sektoram.
Tāpat likumprojektā paredzēta aģentūras izveidošana ne tikai ministra, bet arī Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra un īpašu uzdevumu ministra padotībā. Precizētas likuma normas attiecībā uz atvasināto publisko personu tiesībām veidot savas aģentūras. Savukārt, lai nodrošinātu valsts aģentūru pārraudzību, ministram tiek piešķirtas tiesības ierosināt finanšu revīzijas, funkciju izpildes un citu pārbaužu veikšanu valsts aģentūrā un atcelt valsts aģentūras direktora prettiesiskus rīkojumus.
Lai novērstu varbūtību, ka tiek dublētas privātā sektora funkcijas, un lai Publisko aģentūru likuma terminoloģiju saskaņotu ar Likumu par budžetu un finanšu vadību, no likuma paredzēts izslēgt norādi, ka publiskā aģentūra tiek finansēta no valsts vai pašvaldību pasūtījumiem.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā”.
Grozījumi novērš likumā konstatētās nepilnības bērnu tiesību, brīvības un aizsardzības nodrošināšanai.
Likumprojekts paredz pastiprināt vecāku atbildību, nosakot, ka vecākiem ir pienākums bērnus līdz 7 gadu vecumam neatstāt bez uzraudzības. Tāpat paredzēts uzlabot bērnu tiesību aizsardzību, izvirzot augstākas prasības valsts un pašvaldību bērnu tiesību aizsardzības speciālistiem un aizbildņiem.
Akceptētie grozījumi nostiprina bērna tiesības uz pastāvīgu dzīvesvietu un tiesības uzaugt ģimenē, nosakot, ka ģimenes izlikšana no dzīvojamām telpām nedrīkst būt par iemeslu bērna šķiršanai no vecākiem. Vienlaikus likumprojekts precizē arī ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu apmaksas procedūru bērna ārpusģimenes aprūpes institūcijās.
Likuma grozījumus izstrādāja ar Ministru prezidenta Einara Repšes 2003.gada 4.aprīļa rīkojumu izveidota darba grupa, kurā tika iekļauti pašvaldību, valsts un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Paredzēts, ka likums stājas spēkā 2004.gada 1.jūlijā.

Akceptēta zemesgabalu iegāde autoceļa P21 Rūjiena–Mazsalaca rekonstrukcijas projekta īstenošanai, Amatas tilta rekonstrukcijas projekta īstenošanai uz autoceļa A2 Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža, autoceļa V1222 Nīca–Otaņķi–Grobiņa rekonstrukcijas projekta īstenošanai, kā arī autoceļu P8 Inciems–Sigulda–Ķegums un autoceļa P4 Rīga–Ērgļi rekonstrukciju projektu īstenošanai.
Visi iegādātie zemesgabali tiks ierakstīti zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā. Izdevumi, kas saistīti ar zemesgabalu pirkšanu un ierakstīšanu zemesgrāmatā, tiks segti no Satiksmes ministrijai 2004.gadam paredzētajiem līdzekļiem.

Pieņemti divi rīkojumi “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kuros iekļauti 764 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 69 viņu nepilngadīgie bērni.
Kopumā Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 73 892 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637; 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049 personas; 2004.gadā – 4604 personas.

Izskatīts informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem darba devēja segto izdevumu darbinieku izglītībai iespējamo izslēgšanu no ienākumiem, kurus neapliek ar algas nodokli”.
Ziņojums paredzēja izstrādāt no budžeta ieņēmumu un tautsaimniecības attīstības viedokļa pamatotus priekšlikumus par atbrīvojumu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa darba devēja segtajiem izdevumiem par darbinieka izglītību.
Finanšu ministrijas sagatavotie priekšlikumi paredz veikt grozījumus Ministru kabineta 1998.gada 31.marta noteikumos Nr.112 “Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodokli”, nosakot, ka no algas nodokļa apliekamā ienākuma drīkst izslēgt darba devēja segto mācību maksu un atmaksāto studiju kredīta pamatsummu visu studiju virzienu doktorantūrā studējošajiem, kā arī bakalaura, visu līmeņu profesionālo studiju programmās un maģistrantūrā studējošajiem dabaszinātņu un matemātikas tematiskajā grupā un inženierzinātņu un tehnoloģiju izglītības tematiskajā grupā.
Paredzams, ka atvieglojumi būs spēkā no 2005.gada līdz 2009.gadam, ieskaitot mācību maksu par 2004./2005.akadēmisko gadu. Tādējādi kopējo budžeta ieņēmumu samazinājums 2005.gadā varētu būt aptuveni 0,1 miljons latu attiecībā uz visu studiju virzienu doktorantūrā studējošajiem un līdz 2,1 miljonam latu attiecībā uz bakalaura, visu līmeņu profesionālo studiju programmās un maģistra programmās studējošajiem dabaszinātņu un matemātikas tematiskajā grupā un inženierzinātņu un tehnoloģiju izglītības tematiskajā grupā.
Ministru kabineta sēdes protokollēmums paredz Finanšu ministrijai sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju līdz 2004.gada 15.augustam izstrādāt iepriekšminētos grozījumus Noteikumos par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis.