Par NATO valstu vadītāju sanāksmi Stambulā

NATO valstu vadītāju sanāksmē Stambulā 29. jūnijā: Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Amerikas Savienoto Valstu prezidents Džordžs Bušs Foto: Māris Svilāns	NATO valstu vadītāju sanāksmē Stambulā 29. jūnijā: Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Somijas prezidente Tarja Halonena, Zviedrijas ārlietu ministre Laila Freivalde un ASV prezidents Džordžs Bušs Foto: EPA/A.F.I.

NATO un Ukrainas komisijas sēdē

Vakar, 29. jūnijā, NATO Stambulas sanāksmes ietvaros notika NATO un Ukrainas komisijas sēde, kurā Latviju pārstāvēja Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Sēdē piedalījās arī ārlietu ministrs Rihards Pīks, aizsardzības ministrs Atis Slakteris un NBS komandieris admirālis Gaidis Zeibots. Tikšanās laikā apspriesta Ukrainas un NATO sadarbība, kā arī tās tālākā attīstība.
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Stambulā NATO un Ukrainas sanāksmē uzsvēra NATO atvērtību jaunām dalībvalstīm, ja tiek izpildītas iestāšanās prasības. Latvijai un Ukrainai pagātnē bijuši līdzīgi likteņi, un prezidente pauda Latvijas atbalstu Ukrainai tās ceļā uz iestāšanos NATO. Tajā pašā laikā viņa atzīmēja, ka visām valstīm, kas vēlas iestāties šajā organizācijā, ir jāizpilda izvirzītie kritēriji, kā to iepriekš darījusi Latvija un citas jaunās NATO dalībvalstis. Valsts prezidente atzina, ka Ukraina veiksmīgi īsteno reformas, un mudināja valsti tikpat aktīvi tās turpināt, lai sasniegtu nepieciešamos kritērijus dalībai NATO.
NATO valstis pozitīvi novērtēja līdzšinējo NATO un Ukrainas attiecību attīstību. Īpaši tika uzsvērts Ukrainas ieguldījums miera uzturēšanas operācijās, kā arī konkrētu militārās sadarbības projektu loma savstarpējās savietojamības veicināšanā. Tika norādīts, ka NATO valstis ir ieinteresētas attīstīt tālāku sadarbību ar Ukrainu, atzīmējot, ka NATO ir atvērta visām valstīm, kuras vieno kopīgas vērtības – brīvība, demokrātija un cilvēktiesību ievērošana, ja tās ir gatavas dot ieguldījumu kopīgās drošības un stabilitātes stiprināšanā. Lai NATO un Ukrainas attiecības veidotos jaunā līmenī, Ukrainai ir jāturpina reformu process un jānodrošina demokrātijas principu ievērošanu. Šajā sakarā īpaša nozīme ir rudenī plānoto prezidenta vēlēšanu brīvai un demokrātiskai norisei.
Uzrunājot NATO valstis, Ukrainas prezidents L.Kučma norādīja, ka Ukraina augstu vērtē sadarbību ar NATO. Ukraina cer uz NATO atvērto durvju politikas turpināšanu. L.Kučma atzīmēja, ka pēdējā laikā Ukrainā sasniegti būtiski panākumi valsts ekonomiskajā attīstībā un tā tālāk attīstīs attiecības ar NATO. Viņš izteica pārliecību, ka prezidenta vēlēšanas Ukrainā notiks atbilstoši vispārpieņemtajiem demokrātijas un brīvības principiem.
Uzrunājot NATO un Ukrainas komisijas dalībniekus, Latvijas delegācija norādīja, ka Latvija gājusi reformu ceļu un zina, ka tas nav viegls. Latvijas prezidente novēlēja Ukrainai apņēmību un politisko gribu, lai gūtu panākumus. Latvija ir gatava sniegt Ukrainai nepieciešamo palīdzību un atbalstu reformu procesā.
Sanāksmes dalībnieki apsprieda Ukrainas aizsardzības sistēmas un bruņoto spēku reformu. Latvijas Aizsardzības ministrija atbalsta šo procesu, apmaksājot Ukrainas bruņoto spēku virsnieku studijas Baltijas aizsardzības koledžā. “Turpmāk mēs vēl vairāk aktivizēsim sadarbību, jo esam ieinteresēti, lai Ukraina attīstītos demokrātisko un Rietumu vērtību virzienā. Virsnieku apmācība un izglītība ir solis šo procesu īstenošanā,” norāda Atis Slakteris. Aizsardzības ministrija ir gatava arī turpmākai aktīvai sadarbībai ar Ukrainu un šā procesa veicināšanai, piemēram, militārajā izglītībā un zinātnē.

Eiroatlantiskās sadarbības padomē

29. jūnijā Aizsardzības ministrs Atis Slakteris NATO dalībvalstu vadītāju sanāksmes Stambulā ietvaros piedalījās arī Eiroatlantiskās sadarbības padomes sēdē, kurā 46 valstu pārstāvji apsprieda tālāko sadarbību programmā “Partnerattiecības mieram”, kā arī cīņu pret terorismu. “Tagad, kad esam NATO, mums aktīvāk jāsadarbojas ar “Partnerattiecību mieram” valstīm, piemēram, Centrālāzijas, Aizkaukāza un Balkānu valstīm. Tas ir nepieciešams, lai paplašinātu stabilitātes un drošības zonu, kā arī kopīgiem spēkiem cīnītos pret starptautisko terorismu. Tādas valstis kā Uzbekistāna, Kirgizstāna jau tagad sniedz nopietnu ieguldījumu, atbalstot NATO operāciju Afganistānā,” uzskata aizsardzības ministrs.

NATO un Krievijas padomē

Pirmdien, 28.jūnijā, Stambulā notika NATO un Krievijas padomes sēde, kurā apspriests padomes divu gadu pastāvēšanas laikā paveiktais, kā arī tālākas sadarbības iespējas.
Latvijas ārlietu ministrs Rihards Pīks aicināja padomes dalībvalstis vairāk pievērsties sadarbībai cīņā pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu un starptautisko terorismu. NATO un Krievijas padomei būtu jāpievērš lielāka uzmanība sabiedrības informēšanai par izmaiņām starptautiskajā drošības vidē pēc aukstā kara beigām, lai veicinātu izpratni par jaunajiem apdraudējumiem.
Latvija atbalsta praktisku militāro sadarbību NATO un Krievijas starpā un ir ieinteresēta kopīgos pasākumos atmīnēšanas, meklēšanas un glābšanas darbos, kā arī civilās aizsardzības plānošanā.
R.Pīks uzsvēra, ka līguma par valsts robežu parakstīšana starp Latviju un Krieviju veicinātu valstu sadarbību arī NATO – Krievijas padomes kompetencē esošajos jautājumos.
Atbildot uz Krievijas kritiku par NATO aktivitātēm Baltijas valstīs, par kuru neizpratni pauda arī citi ministri, R.Pīks uzsvēra, ka kopš neatkarības atjaunošanas Latvijā nav notikušas nekādas bīstamas militāras darbības. Ministrs atgādināja, ka Latvija vairākkārt aicinājusi Krieviju izmantot EDSO ietvaros pieejamās iespējas militārās atklātības veicināšanai.
Paužot Latvijas gatavību sākt sarunas par pievienošanos Līgumam par parastajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā, ministrs uzsvēra nepieciešamību Krievijai izvest karaspēku no Gruzijas un Moldovas, kas padarītu iespējamu līguma spēkā stāšanos un jaunu valstu pievienošanos līgumam.

Valsts prezidenta preses dienests, Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments, Ārlietu ministrijas preses centrs