ATSAUCĒ IETVERT:
Uz balto nakšu ganībām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.06.2004., Nr. 99 https://www.vestnesis.lv/ta/id/90288
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Uz balto nakšu ganībām
Diez kāpēc
divkrāsu vārdā melnbalts melnajam ir priekšroka?! Vai tas
stiprāks būtu nekā baltais? Vai varbūt vienkārši tikai spilgtāks
un tāpēc itin viegli pārmāc balto, un acis veikli aizmālē. Vai
tiešām noteicošais tonis ir melns un šīs krāsas pasaulē vairāk?!
Lai atbildētu, atkal ir jājautā: kas bija pirmā – nakts vai
diena? Jājautā, ja reiz esam pieņēmuši, ka nakts ir melna un
diena – balta. It kā jau pareiza un varbūt arī vēlama kārtība,
taču – vai vienmēr tik neapstrīdama, neapšaubāma un melnbalta tā
ir?! Nav jāmokās neziņā, jo vispirms taču ir Dievs un tikai tad
nāk Velns! Un es gluži dabiski, nepiespiesti nokļūstu pie
baltmelna. Jā, tiesa, citreiz ēna mēdz iet pa priekšu, bet tad
vajag palūkoties, no kurienes krīt gaisma, kurai, iespējams, vien
tu pats esi aizstājies priekšā.
Nav tumsa
melna – redzēju,
Es redzēju, ka zāle zaļa,
Kad laukā laidu kumeliņu
Uz balto nakšu ganībām.
To pašu sirmo kumeliņu,
Ar kuru atjāj pasaciņa
Pie manis dienās nebaltās.
Ieva Jaunupe