• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Piedzīvosim Jāņus! Pārdzīvosim Jāņus?. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.06.2004., Nr. 99 https://www.vestnesis.lv/ta/id/90306

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Uz balto nakšu ganībām

Vēl šajā numurā

22.06.2004., Nr. 99

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Piedzīvosim Jāņus!
Pārdzīvosim Jāņus?

RIGA-DUNE.PNG (116376 bytes)
Skats Jāņu vakarā Zundā, Pārdaugavā, lejpus Rīgas, 1793.gadā
J.Ch.Broce

– Sit, Jānīti, vara bungas! –
Sākšu ar šaubām. Redzot un dzirdot presē, televīzijā, radio šā gada saukli – “Piedzīvosim Jāņus!”, mani pārņem ja ne mulsums, tad nesapratne – kā tad tā?! Vai tiešām mūs apdraud kādi objektīvi apstākļi, kas liegs mums vasaras vidū, kā parasts, sagaidīt gada īsāko nakti, piedzīvot saules rotāšanos pāri kalnu galiem, ugunskurus, dziesmas? Jauns ledus laikmets? Kādi Eiropas Savienības (ES) noteikumi un liegumi, ko mums paziņos pēdējā brīdī? Varbūt jaunajā valsts un baznīcu (konfesiju) līgumā ir iekļauti punkti un paragrāfi, kas beidzot – punkts uz “i”! – deklarēs: – pietiek! Vienreiz jāiztiek bez tām bezkaunīgajām “mauku dziesmām” (Vecā Stendera, jā, tā paša, terminoloģija!), jāsaprot, ka kristīgajā ES nav vairs vietas tādam reliktam kā pagānu svētkiem! Visi kā viens uz baznīcu slavināt Jāni Kristītāju!
Šķiet, manas bažas būs pārspīlētas, ES modē nāk reliģiozās atšķirības (kaut kā taču jākompensē globalizācija!), šķiet, arī baznīca piecietīs šos astoņos gadsimteņos neiznīcinātos svētkus, piecietīs tāpat kā lokālos kristiešu svētku nosaukumus latvju mēlē – Ziemassvētki, Lieldienas... Un paskatīsimies patiesībai acīs – paradoksāli, bet fakts! – garants šo svētku svinēšanai ir tirdzniecība. Ej kur iedams, par Jāņiem tev atgādina reklāma. Kādas bankas izkārts transparents sveic tevi Jāņos un piedāvā 5,95 procentu par noguldījumu, no pastkastītes tev pretī raugās supermārketu reklāmas lapiņas – Svaigu līgošanu! Laimē Jāņu grozu! (No 10. līdz 20.jūnijam iepērcies jebkurā (nosaukums izlaists) lielveikalā!) Šis pats lielveikals savā piedāvājumā starp citām “svaigajai līgošanai” nepieciešamajām lietām reklamē magnetolu ar CD, sieviešu topu “Līga”, vīriešu T kreklu “Jānis” un čipsus CORAZONES, NACHO CHEESE BALLS. Cits lielveikals piedāvā sadzīves tehniku – Līgo atlaides līdz 50% plus dāvanu – tādas līgošanai absolūti nepieciešamas lietas kā ledusskapjus, televizorus, mobilos tālruņus, DVD un videonomu.
Un kā Jāņu kroni visam! – sloganu Ļeto... Līgo... Honda... (vārds Ļeto – kirilicā). Interesants man šķiet arī piedāvājums krievu valodā – Līgo svētki ar kompjūteru ONLAIN... Ārpus konkurences, protams, alus reklāmas!
Tātad par Jāņu svinēšanu varam neuztraukties, būs gan “Skroderdienas Silmačos, gan līgošana TV ekrānos, gan čipsi un hondas, viss būs... Tikai... tās piecas brīvās dienas...
Tie plakāti uz reklāmu stabiem, kur koka krusts ceļmalā atgādina iepriekšējo gadu baiso statistiku...
Un vēl – vai visnotaļ teicamā Ilgas Reiznieces ierosme mācīt un mācīties Līgo dziesmas neliecina par bīstamu tendenci? Vai mēs, kas vietā un nevietā daudzinām savu latvietību, savu identitāti, esam nonākuši jau tik tālu, ka pat padomju okupācijas gados par spīti aizliegumiem saglabātos tautas svētkus esam jau tā piemirsuši (vai transformējuši vienkārši par izēšanās un izdzeršanās brīvdienām), ka drīz mums šīs tradīcijas un rituāli būs jāmācās skolā vai skaidrojošā vārdnīcās jāpievieno skaidrojums – novec.? Vai tiešām jau tik traki? Varbūt es – dod Dievs! – pārspīlēju?
Lēni tumst. Tur, pāri pļavai kaimiņmājās, jau slejas darvas muca, tur, lejā, iedegas ugunskurs. No pakalna uz pakalnu, kā sacenšoties, skan Līgo dziesmas. Sīc odi. Vīst ozollapu vainagi. Kā zaļi karogi audzelību sludina kalmju zobeni. Zied simtiem zināmu un nezināmu ziedu. Upē vai ezerā peld vainagi. Siers, pīrāgi, alus. Dziesmas. Papardes zieds. Dzims bērni, viss turpināsies. Drīz ausīs rīts – Jāņu nakts ir tik īsa.
Tikai – vai tik pat īsa būs mūsu atmiņa? Jā, novītīs vainagi, bet – es ceru un ticu! – vēl gadu gados viss neaizmirsīsies, pat tajā jaunajā Leiputrijā (ES) CD skaņas nenogalēs līgodziesmas, visa Latvija nekļūs viens vienīgs lielveikals, neizpirks visus ezerus un upes mūsu jaunā elite, norobežojoties ar trīsmetru augstiem žogiem, apsardzi un novērošanas kamerām.
Gan jau arī viņi, kā reiz vācu baroni, izlīdīs no savām pilīm paklausīties, kā tie ļautiņi tur dzied...
Un – ja kādu apstākļu dēļ jūs nevarat atstāt pilsētas mūrus, paņemiet kādu Jāņa Jaunsudrabiņa vai Kārļa Skalbes grāmatu, tur, vākos iesiets, mīt tas latviskais gars, kas neļaus mums aizmirst, no kurienes esam un nākam. Lai jums jauka līgošana!

P.S. “Te redzamas tirgotājam Jānim Heinriham Muižeļa kungam piederošās ēkas un aiz tām Daugavā Ķīpsala. Jāņu vakarā vienkāršā tauta mēdz izrotāties ar vaiņagiem un izrotāt arī savus lopus, latviešu sievietes vaiņagiem galvā dejo priekšpilsētas ielās, dzied tautasdziesmas, iet no mājas uz māju, kaisa puķes un liek iedzīvotājiem galvā vaiņagus,” tā raksta J.Ch.Broce.

Juris Zvirgzdiņš

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!