“Vēl darba ļoti daudz”

Jānis Klētnieks 1999.gada 23.jūnijā Līgo vakarā Ezerpilī Foto no Jāņa Klētnieka albuma

Tieši Līgo svētku priekšvakarā – 23. jūnijā – savu 75. dzimšanas dienu sagaida mērnieks, astronoms, zinātnes vēsturnieks un ceļotājs, arī “Latvijas Vēstneša” ārštata autors Jānis Klētnieks.
Grūti tam noticēt, jo gaviļnieka enerģija un iedvesma ir tik liela, ka to var apskaust ne viens vien daudz jaunāks kolēģis. Bet docents ir arī ļoti kautrīgs, par ko pārliecinājos intervējot.

– Vai jūs varētu atsaukt atmiņā to, kā radās interese par mērniecību un astronomiju – abām jūsu lielākajām mīlestībām?

– 1948.gadā pēc vienlaikus divu klašu (11. un12.) beigšanas vēlējos piepildīt jaunības sapni un startēju uz Latvijas Valsts universitātes (LVU) ķīmiķiem. Konkurss tajā gadā bija milzīgs: uz 25 vietām 210 iesniegumi, no tiem 16 medaļnieku. Un, lai arī visus iestājeksāmenus nokārtoju teicami, uzņemto sarakstā biju tikai 31. Devos uz Jelgavu, lai toreizējā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā kļūtu par pārtikas tehnologu. Bet no trim censoņiem uzņēma tikai vienu, un tas nebiju es. Iestājos Zemes ierīcības fakultātē. Un vēl arvien atmiņā ir lieliskās vasaras prakses.
Pēc akadēmijas beigšanas tiku norīkots darbā Lauku celtniecības un elektrifikācijas institūtā. Bet laikam zvaigznes nelika mierā, jo jau 1957.gadā iesaistījos Starptautiskā ģeofizikā gada aktivitātēs. Pazīstamais astronoms profesors Kārlis Šteins uzaicināja mani darbā LVU observatorijā, tur veicu zinātniskā līdzstrādnieka, Laika dienesta vadītāja pienākumus. Biju tolaik vienīgais novērotājs no Latvijas pasaulslavenajā Pulkovas observatorijā. Bet 1962.gadā pārgāju strādāt uz Rīgas Politehnisko institūtu, atgriežoties pie mērniecības, precīzāk, ģeodēzijas. Astronomiju gan neesmu aizmirsis, īpaši ekspedīcijās vērojot pilno Saules aptumsumu Kamčatkā, pie Baikāla ezera, Solovku salās Baltajā jūrā.

– Kas no Politehniskajā institūtā, tagad Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), pieredzētā palicis īpaši atmiņā?

– Vispirms, protams, Ģeodēzijas katedras izveidošana 1967.gadā, diemžēl mums neatļāva atjaunot ģeodēzistu sagatavošanu. Lielu gandarījumu man deva iespējas sākt fotogrammetrijas pasniegšanu augstskolā, šajā virzienā papildināju zināšanas Prāgas Kārļa universitātē. 1978.gadā vadīju fotogrammetrisko ekspedīciju Uzbekistānā. Un kur vēl pirms pāris gadiem gūtie neaizmirstamie iespaidi, vadot fotogrammetriskos darbus Ēģiptē, veicot uzmērījums Karnakas templī!
1991.gadā kļuvu par Ģeodēzijas katedras vadītāju un vienmēr atcerēšos pirmo ģeodēzistu izlaidumu 1993.gadā, pirmos mērnieku kursus.
Augstskolai atdevu trīsdesmit septiņus mūža gadus, Rīgas Tehniskā universitāte ir manas otrās mājas.

– Ieceres, kuras jūs ļoti vēlētos īstenot?

– Pirmā: lai RTU izveidotos Ģeomātikas studiju un pētījumu centrs, kur sadarbībā ar Latvijas Universitāti un Latvijas Lauksaimniecības universitāti attīstītu šo zinātni, kurai saknes meklējamas jau 17.gadsimtā. Tolaik bez strīdiem cieši kopā strādāja mērnieki, kartogrāfi, zemes vērtētāji.
Otrā: sakārtot dzimtas koku, tā zaros ir tādas personības kā pirmais latviešu astronoms Kārlis Viljams.
Trešā: pabeigt grāmatu par ievērojamo zinātnieku Alvilu Buholcu.
Vēl darba ļoti daudz!

Jānis Štrauhmanis,
jubilāra skolnieks un kolēģis, RTU Ģeomātikas katedras vadītājs