Līdz 1947.g. aizbēga 24 514 izsūtītie, aizturēti 9917, saukti pie kriminālatbildības 2502.
1947.gadā aizbēga 10 897 izsūtītie, aizturēti 13 585, saukti pie kriminālatbildības 2062.
1948.gadā (pēc stāvokļa uz 1948.gada 1.decembri) aizbēga un tika noskaidrots, ka agrāk aizbēguši 15 424 izsūtītie, t.sk. noskaidroti agrāk bēgušie izsūtītie – 13 761 cilvēks, aizturēti un saukti pie kriminālatbildības 5403 cilvēki, pēc stāvokļa uz 1948.gada 1.novembri atradās bēguļošanā – 12 496 cilvēki, pēc stāvokļa uz 1949.gada 1.janvāri atradās bēguļošanā – 11 205 cilvēki, 1948.gada novembrī aizturēti – 1162 cilvēki, 1948.gada decembrī – 496 cilvēki (..).

1948.gada oktobrī Latv. PSR IeM (Iekšlietu ministrija) saņēma materiālus par noziegumu, kuru R.R.Pumpure izdarījusi 1946.gada novembrī.

Izdarītajā iepriekšējā izmeklēšanā ir noskaidrots, ka R.R.Pumpure, būdama tvaikoņa “Rāmava” bijušā līdzīpašnieka un namīpašnieka Rīgā, Maskavas ielā 16, Reinholda Pumpura meita, kā arī viņas māte, būdama nama īpašniece Rīgā, Kirova ielā Nr.14, 1941.gada jūnijā kā sociāli bīstami elementi tika izsūtīti no Latvijas PSR uz Novosibirskas apgabala Parabeļas rajonu.
1942.gada augustā R.R.Pumpure tika pārvietota uz Tomskas apgabala Tomskas pilsētu, no kurienes viņa 1946.gada novembrī aizbēga un paslēpās Latv. PSR, Rīgas pilsētā.
Kā apsūdzētā nopratināta, R.R.Pumpure sevi par vainīgu bēgšanā no nometinājuma vietas atzina.
Pamatojoties uz izklāstīto, tiek apsūdzēta: Regīna Reinholda meita Pumpure – dzimusi 1919.gadā Latv. PSR, Rīgā, bez noteiktas dzīves vietas, bezpartijiska, latviete, PSRS pilsone, ar vidējo izglītību, pianiste, no zemnieku ģimenes, pēc pašas vārdiem – nesodīta, – par to, ka 1946.gada novembrī aizbēgusi no nometinājuma vietas Tomskas apgabala Tomskas pilsētā, t.i., izdarījusi noziegumu, kurš paredzēts KPFSR KK 82.p. 2.daļā.
Pamatojoties uz PSR Savienības iekšlietu ministra 1947.gada 18.februāra pavēli Nr.00159, izmeklēšanas lietu Nr.4466 par Regīnas Reinholda meitas Pumpures apsūdzību nosūtīt izskatīšanai PSRS IeM Sevišķajā apspriedē.
Apsūdzības slēdziens sastādīts 1948.gada 18.decembrī.

Klausījās
74. Latvijas PSR IeM lietu Nr.4466 par Regīnas Reinholda meitas Pumpures (..) apsūdzību.
1941.gada jūnijā viņa ar Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāta lēmumu kā sociāli bīstams elements tika izsūtīta uz obligātā nometinājuma vietu Novosibirskas apgabalā, bez termiņa. Līdz bēgšanai viņa dzīvoja Tomskā, kur strādāja par pianisti apgabala drāmas teātrī. Apsūdzēta pēc KPFSR KK 82.panta 2.daļas.
PSRS Prokuratūra apsūdzību pārkvalificēja pēc KPFSR KK 16.–82.p. 1.daļas.
Nolēma
Regīnu Reinholda meitu par bēgšanu no obligātā nometinājuma vietas ieslodzīt labošanas darbu nometnē ar termiņu uz trijiem gadiem, termiņu skaitot no 1948.gada 4.decembra, pēc tam nosūtot uz obligātā nometinājuma vietu.

Sevišķās apspriedes pie PSRS iekšlietu ministra
Sekretariāta priekšnieks

Latv. PSR IeM saņēma materiālu par pilsones E.B.Pumpures bēgšanu no obligātā nometinājuma vietas.
Lietā izdarītajā izmeklēšanā ir noskaidrots: Ella Bernharda meita Pumpure kā liela namīpašnieka sieva 1941.gadā tika izsūtīta no Latv. PSR uz Tomskas apgabalu, no kurienes 1946.gadā aizbēga, un bez padomju varas orgānu atļaujas atgriezās Latv. PSR, Rīgas pilsētā.
Pamatojoties uz izklāstīto, tiek apsūdzēta: Ella Bernharda meita Pumpure, dzimusi 1888.gadā Rīgā, bezpartijiska, latviete, PSRS pilsone, ar 4 klašu izglītību, no strādniekiem, vientuļa, agrāk netiesāta, par to, ka 1946.gada oktobrī viņa aizbēga no obligātā nometinājuma vietas, t.i., noziegumos, kuri paredzēti KPFSR KK 82.panta 2.daļā.
Pamatojoties uz PSR Savienības iekšlietu ministra 1947.gada 18.februāra pavēli Nr.00159, izmeklēšanas lietu Nr.4988 par E.B.Pumpures apsūdzību nosūtīt izskatīšanai Sevišķajā apspriedē pie PSR Savienības iekšlietu ministra.
Apsūdzības slēdziens sastādīts 1949.gada 12.oktobrī.

1949.gada 14.jūlijā Krasnojarskas novada Dzeržinskas rajona 1.iecirkņa tautas tiesa šādā sastāvā: priekšsēdētājs Karbans, tautas piesēdētāji Kašnors un Lokžisova, ar sekretāru Čerņičenko atklātā tiesas sēdē izskatīja lietu par Zinaidas Nikolaja meitas Zaicevas, dzimušas 1910.gadā Latvijas PSR Dvinskā (Daugavpilī – J.R.), krievietes, izglītotas, bezpartijiskas, netiesātas, no strādniekiem, vientuļas, izsūtītās, dzīvoja Krasnojarskas novada Dzeržinskas ciemā.
Ksenijas Ivana meitas Timermanes, dzimušas 1907.gadā Latvijas PSR Ludzas pilsētā, krievietes, netiesātas, vientuļas, izglītotas, izsūtītās, dzīvoja Krasnojarskas novada Dzeržinskas ciemā, Broņislavas Antona meitas Šnepas, dzimušas Latvijas PSR Rēzeknes apriņķa Dricēnu pagasta Rabiņiku sādžā, izglītotas, bezpartijiskas, netiesātas, vientuļas, izsūtītās, dzīvoja Krasnojarskas novada Dzeržinskas ciemā apsūdzību. Viņas visas apsūdzētas pēc Kriminālkodeksa 82.panta II daļas. Tiesa
konstatēja:
Izsūtījumā nometinātās Zaiceva, Timermane un Šnepa, kuras ar Latvijas PSR VDM (Valsts drošības ministrijas) sevišķās daļas 1941.gada 10.VI lēmumu izsūtītas 1941.gadā uz pastāvīgu nometinājumu Dzeržinskas rajonā, 1948.gada 1.jūnijā no nometinājuma vietas aizbēga, ceļā tika aizturētas, ar ko apsūdzētās izdarīja noziegumu, kurš paredzēts KK 82.panta 2.daļā. Kā apsūdzētās sauktas pie atbildības, viņas sevi par vainīgām atzina un par savu attaisnojumu paskaidroja, ka viņas braukušas pie saviem bērniem, kamdēļ tiesa, vadoties no Kriminālprocesa 319.–320.pantam:
nosprieda:
Zinaidu Nikolaja meitu Zaicevu, Kseniju Ivana meitu Timermani, Broņislavu Antona meitu Šnepu, pamatojoties uz KK 82.panta 2.daļu, pakļaut brīvības atņemšanai labošanas darbu nometnē ar termiņu uz 2 gadiem, bez tiesību zaudēšanas. Drošības līdzekli atstāt – turēšanu ieslodzījumā, nosūtot uz Kanskas cietumu. Neizciesto soda termiņu – izsūtīšanu – izciest Krasnojarskas novadā. Soda termiņā ieskaitīt iepriekšējo ieslodzījumu no 1948.gada 4.jūnija. No šā datuma skaitīt soda termiņu. Spriedums var tikt pārsūdzēts 5 dienu laikā novada tiesā Krasnojarskā (..).

Turpmāk – nobeigums