Kas ir Eiropas Parlaments?

Jau vakar, 9.jūnijā, sākusies iepriekšēja balsošana Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. Tā kā pēdējās dienās esam saņēmuši vairāku lasītāju zvanus un vēstules ar lūgumu izskaidrot, kas ir EP, pēc kādiem principiem tas darbojas un kāda ir tā loma Eiropas Savienībā (ES), piedāvājam īsu apskatu par Eiroparlamentu.
EP ir vienīgā Savienības institūcija, kuru ES dalībvalstu pilsoņi ievēlē tiešās vēlēšanās. Lai arī EP funkcijas un loma ES kopš tā dibināšanas brīža ir būtiski mainījusies, pašlaik tas uzskatāms par galveno tiešo saikni starp ES un tās pilsoņiem.

Īsi par vēsturi

EP priekšgājēja bija Eiropas Ogļu un tērauda kopienas Kopējā asambleja. Tās uzdevums bija tikai konsultēt un sniegt padomus tagadējai ES Ministru padomei. Savu nosaukumu parlaments ieguva 1958.gadā, kad Kopējā asambleja pati sevi pārdēvēja par EP. Tomēr tā funkcijas un uzdevumi palika iepriekšējie.
Līdz ar ekonomiskās integrācijas padziļināšanos ES radās arī nepieciešamība pēc stingrāka demokrātiskā pamata. Lai arī bija liela pretestība, tika pieņemts lēmums, sākot ar 1979.gadu, EP ievēlēt tiešās vēlēšanās.

Deputātu skaits

Izmantojot proporcionālo vēlēšanu sistēmu, reizi piecos gados ES dalībvalstu pilsoņi dodas pie vēlēšanu urnām, lai ievēlētu savus pārstāvjus Eiroparlamentā. Deputātu skaits, pievienojoties jaunām dalībvalstīm, gadu gaitā pieaudzis no 142 līdz 732. Latvija EP ievēlēs deviņus tautas kalpus.

Parlamentam
savs prezidents

No EP deputātu vidus tiek ievēlēts parlamenta prezidents, kura galvenais uzdevums ir pārstāvēt EP starptautiski un ES institūcijās. EP deputāti ir sagrupēti un darbojas līdzīgi kā nacionālajos parlamentos – pēc piederības politiskajām grupām. Tomēr daži deputāti darbojas neatkarīgi. EP lēmumus pieņem plenārsēžu laikā, savukārt lēmumprojektu sagatavošanu, tāpat kā nacionālajos parlamentos, veic parlamentārās komisijas. EP darbu organizē sekretariāts. Tā kā parlamentā strādā daudz deputātu, konceptuālas vienošanās par izskatāmajiem jautājumiem plenārsēdēs tiek panāktas Priekšsēdētāju konferencē, kurā piedalās EP priekšsēdētājs un politisko grupu vadītāji.

Saikne starp ES
un pilsoni

Parlaments ir tā ES institūcija, kurai viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir uzturēt saikni starp ES un dalībvalsts pilsoņiem. Tas ietver galvenokārt tādu aspektu kā dalībvalstu pilsoņu interešu uzklausīšana, viedokļu apkopošana un to iemiesošana ES līmenī. Tomēr Savienības dalībvalstu pilsoņu samērā nelielā aktivitāte EP vēlēšanās liecina par parlamenta pārstāvnieciskuma problēmām.
Viena no EP svarīgākajām funkcijām ir ietekmēt ES kopējo politisko attīstību. Tomēr tā funkcijas likumdošanas procesā nav pielīdzināmas nacionālajam parlamentam. EP nav galvenā likumdevējinstitūcija ES, tam ir tikai zināma ietekme uz likumdošanas procesu.
EP darbības evolūcijā redzams, ka kopš 50.gadiem tā loma un ietekme ES ir būtiski mainījusies. Tagad parlaments savā darbībā īsteno pilnīgi atšķirīgas, daudz plašākas funkcijas nekā sākumā. Tomēr joprojām vienīgajai dalībvalstu pilsoņu tieši ievēlētajai ES institūcijai nav nozīmīgas lomas lēmumu pieņemšanā, un pašreizējās diskusijas par ES nākotni liecina, ka tuvākajā nākotnē situācija kardināli nemainīsies.