ATSAUCĒ IETVERT:
Kad konkurences padomei pietrūkst konkurētspējas. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.06.2004., Nr. 92 https://www.vestnesis.lv/ta/id/89690
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Kad konkurences padomei pietrūkst
konkurētspējas
Ierobežoto naudas līdzekļu dēļ Latvijas
Konkurences padome (KP) nevar pilnvērtīgi strādāt, piektdien, 4. jūnijā, Saeimas
Eiropas lietu komisijas sēdē skaidroja KP priekšsēdētājs Pēteris Vilks.
Daudz jaunu uzdevumu
Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES)
jautājumos par konkurenci ierobežojošām vienošanām un dominējošā stāvokļa
ļaunprātīgu izmantošanu, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm,
Latvijai jāpiemēro ES konkurences tiesības. Latvijas iestāšanās ES sakrita ar
būtisku reformu – stājās spēkā regula, kas paredz pastiprināt Savienības
konkurences tiesību piemērošanas decentralizāciju. Tagad visu dalībvalstu konkurences
aizsardzības iestādēm ir piešķirtas tiesības izskatīt lietas un piemērot sodus par
pārkāpumiem. Paredzams, ka turpmāk Eiropas Komisija (EK) pievērsīsies tikai tādu
pārkāpumu izmeklēšanai, kas aptver vairāk nekā trīs dalībvalstis, kā arī lietas,
kurās būs jāsniedz jauna interpretācija kādai konkurences tiesību normai, stāsta
P.Vilks.
KP nepieciešams arī atjaunot un attīstīt informācijas tehnoloģijas, iegādāties speciālu meklēšanas un lietvedības programmnodrošinājumu un tehniskos līdzekļus, kā arī paredzēt resursus dažādu ekspertīžu un tirgus pētījumu veikšanai. “Šajā ziņā jāatzīmē, ka šogad datoru un skaitļošanas tehnikas atjaunošanai esam saņēmuši 12 tūkstošus latu. Iepriekšējos gados visu pamatlīdzekļu atjaunošanai mums tika piešķirti tikai 7 tūkstoši. Par situāciju liecina arī tas, ka datori ir tikai pusei KP strādājošo,” teic P.Vilks.
KP priekšsēdētājs norādīja, ka efektīvai ES konkurences tiesību normu piemērošanai KP ir nepieciešami ievērojami papildu resursi, jo institūcijai būtiski palielinājies uzdevumu un saistību apjoms. Tikai tāda institūcija, kuras izvirzītajiem uzdevumiem ir nodrošināts arī adekvāts finansējums, spēs nodrošināt tiesiskuma stiprināšanu un sabiedrības uzticību Eiropas vienotā tirgus vērtībām. Arī Eiropas lietu komisijas deputāti norādīja, ka KP būtiski jāstrādā, lai “izsistu institūcijas svarīgo funkciju veikšanai nepieciešamo finansējumu”.
Līdz ar iestāšanos ES KP ir jāveic vairākas jaunas funkcijas. Piemēram, pēc EK lūguma KP būs jāveic inspekcijas Latvijas teritorijā esošajos uzņēmumos, jānozīmē pārstāvji Konkurenci ierobežojošo darbību un dominējošo stāvokļu komitejā utt. Pēc P. Vilka sniegtās informācijas, KP pēc 1. maija ir saistošas 12 jaunas funkcijas.
Trūkst naudas P. Vilks Eiropas lietu komisijā skaidroja, ka KP kapacitāte nav pietiekama. “Līdz ar Latvijas iestāšanos ES ievērojami palielinājušies KP pienākumi, bet adekvāta finansējuma pieauguma nav. Katru gadu no budžeta mums tiek piešķirti līdzekļi, kas nedaudz pārsniedz iepriekšējā gada finansējumu, bet nav pietiekami pilnvērtīga darba nodrošināšanai.”Paredzot būtiskas konkurences uzraudzības tiesiskā režīma izmaiņas, KP 2004. gada budžeta projekta izstrādes gaitā un arī pēc budžeta apstiprināšanas ir sniegusi informāciju Ekonomikas ministrijai par nepieciešamajiem finanšu resursiem. Tomēr adekvāta rīcība nav sekojusi, teic P. Vilks.
Mazas algas Iestādei ilgstoši ir nopietnas problēmas ar esošo amata vietu pilnīgu nokomplektēšanu. “Tam par pamatu ir niecīgais atalgojums,” pārliecināts P. Vilks. Piemēram, speciālistam, no kura tiek prasītas zināšanas gan jurisprudencē, tai skaitā ES tiesību piemērošanā, gan spēja izvērtēt tirgus dalībnieku darbības ietekmi uz konkrētu tautsaimniecības sektoru, ir noteikta mēnešalga Ls 209. Atbildot uz deputātu norādījumu par aktualitātēm vairāk informēt arī sabiedrību, P. Vilks saka: “Mūsu sabiedrisko attiecību speciālists saņem 167 latus pirms nodokļu nomaksas. Par kādu aktīvu kampaņu šeit var būt runa?” Pieaugot darba apjomam un sarežģītībai, personāla atalgojums jau vairākus gadus palicis nemainīgs. P.Vilks, skaidrojot situāciju, norādīja, ka KP darbinieki mainās ļoti bieži. “Vidēji gada laikā personāla mainība ir 30–35%.”KP nepieciešams arī atjaunot un attīstīt informācijas tehnoloģijas, iegādāties speciālu meklēšanas un lietvedības programmnodrošinājumu un tehniskos līdzekļus, kā arī paredzēt resursus dažādu ekspertīžu un tirgus pētījumu veikšanai. “Šajā ziņā jāatzīmē, ka šogad datoru un skaitļošanas tehnikas atjaunošanai esam saņēmuši 12 tūkstošus latu. Iepriekšējos gados visu pamatlīdzekļu atjaunošanai mums tika piešķirti tikai 7 tūkstoši. Par situāciju liecina arī tas, ka datori ir tikai pusei KP strādājošo,” teic P.Vilks.
KP priekšsēdētājs norādīja, ka efektīvai ES konkurences tiesību normu piemērošanai KP ir nepieciešami ievērojami papildu resursi, jo institūcijai būtiski palielinājies uzdevumu un saistību apjoms. Tikai tāda institūcija, kuras izvirzītajiem uzdevumiem ir nodrošināts arī adekvāts finansējums, spēs nodrošināt tiesiskuma stiprināšanu un sabiedrības uzticību Eiropas vienotā tirgus vērtībām. Arī Eiropas lietu komisijas deputāti norādīja, ka KP būtiski jāstrādā, lai “izsistu institūcijas svarīgo funkciju veikšanai nepieciešamo finansējumu”.
Ilze Sedliņa, “LV”
Uzziņai:
Latvijas Republikas Konkurences padome tika izveidota 1998.gada janvārī uz Monopoldarbības uzraudzības komitejas bāzes un ir budžeta iestāde. Tās pienākumus konkurences uzraudzībā nosaka Konkurences likums. Konkurences padomes uzdevumi ir vērsti uz pasākumu veikšanu konkurences aizsardzības un attīstības jomā: izskatīt saņemtos iesniegumus, konstatēt tirgus dalībnieku iespējamos pārkāpumus un panākt to izbeigšanu, kā arī novērst konkurenci ierobežojošas normas spēkā esošajos un izstrādājamos tiesību aktos.