Ar vienādām tiesībām un atbildību

Dzimumu līdztiesība ir viena no demokrātiskas iekārtas nodevām sabiedrībai. Tā vai līdzīgi domā daudzi – un ne tikai Latvijā. Tomēr der atcerēties, ka līdztiesība un diskriminācijas nepieļaušana ir viena no Eiropas Savienības (ES) vērtībām un mērķiem. Tā ir būtiska politiskās dienaskārtības sastāvdaļa, ko izmanto gan kā pamatu politikas veidošanai, gan kā mērauklu, lai novērtētu jaunās dalībvalstis.

Ināra Ostrovska Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I.

Ejam līdzi laikam

Arī Latvijā dzimumu līdztiesība kļūst par neatņemamu sabiedriskās un politiskās dzīves daļu. Likumdošanā esam piemērojušies ES noteiktajiem normatīviem, ir pieņemta Koncepcija dzimumu līdztiesības īstenošanai. Ir sabiedriskas organizācijas, kas cīnās par nevienlīdzības izskaušanu, un pāris spilgti piemēri, ar ko lepoties. Piemēram, runājot par politiku, Latvija ir līdzīgā situācijā kā daudzas citas demokrātijas. Līdz šim bija vērojama ļoti atšķirīga dzimumu proporcija gan Saeimas deputātu, gan augsta ranga atbildīgu valdības amatpersonu vidū, bet šobrīd tā ir acīm redzami mainījusies, proti, uzlabojusies. Sieviešu īpatsvars Latvijas parlamentā un ministru līmeņa amatos pieaug. Šobrīd no 15 ministriem trīs ir sievietes, no 100 Saeimas pārstāvjiem 18 esam sievietes. Arī mūsu valsts divas augstākās amatpersonas ir sievietes. Manuprāt, tas ir daudz.

Veicināt izpratni

Vadot komisiju, esmu atskārtusi, ka sekmīgas darbības nozīmīgs priekšnoteikums ir sabiedrības izpratne. Diemžēl dzimumu līdztiesība Latvijā vēl joprojām tiek saprasta kā sieviešu vēlēšanās iegūt neatkarību visās jomās. Bieži vien ir dzirdēts salīdzinājums, ka tas ir feminisms, ja sievietes cenšas “izstumt” vīriešus, lai nodrošinātu savu karjeru. Taču būtībā dzimumu līdztiesība nozīmē vienlīdzību sieviešu un vīriešu starpā visās jomās – sabiedrībā, darbā un ģimenē. Līdztiesība ģimenē ir pati nozīmīgākā. Izsenis sabiedrībā valda uzskats, ka sievietei primārā ir mātes loma. Tagad zinām, ka arī tēvam ir ne vien tiesības, bet arī pienākums piedalīties bērna audzināšanā. Savukārt sievietei ir tādas pašas tiesības būt līderei kā vīrietim. Dzimumu līdztiesība nav tikai sieviešu diskriminācija vai vīriešu diskriminācija – tā ir abu dzimumu attiecību kopums, kur viens otru papildina.

Likumdevēja iespējas

Saeimas Dzimumu līdztiesības apakškomisijas darbā galvenais devums ir informācijas apmaiņa starp dažādām institūcijām, organizācijām un parlamenta deputātiem. Apakškomisijā ir pārstāvētas visu Saeimas partiju frakcijas, kas nozīmē, ka sēdēs risinātie jautājumi zināmi visu politisko spēku deputātiem. Tas ir īpaši svarīgi, runājot par sabiedrības izglītošanu un informēšanu. Deputāti, tiekoties ar vēlētājiem, nodrošina saikni ar sabiedrību, un viņiem ir iespēja runāt arī par dzimumu līdztiesības jautājumiem. Arī apakš-komisijā domājam, kā veicināt informācijas apmaiņu. Šā gada 18.maijā notika deputātu un Latvijas augstāko izglītības iestāžu studentu diskusija, kurā studenti un deputāti varēja uzdot jautājumus. Šādas diskusijas sekmē dzimumu līdztiesības jautājumu izpratni sabiedrībā.

Kad, kam un kā runāt

Bieži vien mums šķiet, ka viss ir kārtībā, ka esam līdztiesīgi un nediskriminēti, taču tas nenozīmē, ka problēmas nav. Lai arī Latvijas likumos noteikts, ka vīrieši un sievietes savās tiesībās un pienākumos ir vienlīdzīgi, praksē bieži vien nākas saskarties ar pretējo. Visvairāk tas izpaužas ikdienas sadzīves situācijās, kad tieši vai netieši tiek diskriminēti abu dzimumu pārstāvji. Nenoliedzami, sieviešu sociāli ekonomiskais stāvoklis ir sliktāks nekā vīriešu. Daļēji tas saistīts ar padomju gados iesak-ņojušos uzskatu par “pareizu” sabiedrības modeli. Ir jāpārvar šie sabiedrības stereotipi, un to var izdarīt, sākot ar sabiedrības informēšanu, kurā pirmām kārtām jāiesaistās Saeimas deputātiem. Saeimas Dzimumu līdztiesības apakškomisija ir pirmais solis šajā informēšanas un izglītošanas procesā. Mums ir jāizveido savas valsts dzimumu līdztiesības modelis, kurā galvenā vērtība būtu ģimene. Stipra ģimene, balstīta uz pilntiesīgi līdzvērtīgām tiesībām.