Krievija atceļ eksporta aizliegumu

Atviegloti uzelpot var arī Latvijas zivrūpnieki – šai rūpniecības nozarei eksporta aizliegums draudēja ar vairāku tūkstošu darba vietu likvidāciju Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Nav šaubu, ka viens no satraucošākajiem un šķietami absurdākajiem notikumiem pagājušās nedēļas ekonomikas ziņu klāstā bija Krievijas lēmums slēgt savas robežas dzīvnieku izcelsmes produktu importam no ES valstīm. Pašlaik problēmai rasts vismaz pagaidu risinājums.

Vēsts par Krievijas lēmumu pasludināt par nederīgiem līdzšinējos veterināros sertifikātus daudzus Eiropas, tātad arī Latvijas uzņēmējus pārsteidza kā pērkons no skaidrām debesīm. Taču patiesībā notikumam ir zināma priekšvēsture – jau 1. maijā Krievija aizliedza savā teritorijā ievest dzīvnieku izcelsmes pārtikas preces no jaunajām ES dalībvalstīm, ja šo preču ražotāji nebija veikuši oficiālo ES atzīšanas procedūru. Eiropas Komisijai (EK) sarunu gaitā izdevās ar Krievijas varas institūcijām vienoties par pārejas laika noteikšanu līdz 1. jūnijam. Līdz šim datumam bija plānots panākt arī vienošanos par ES un Krievijas savstarpējās tirdzniecības nosacījumiem un unificētiem ES veterinārajiem sertifikātiem uz Krieviju eksportējamām dzīvnieku izcelsmes pārtikas precēm. Sertifikācijas jautājumu sarunu gaitā atrisināt neizdevās, taču ES valstu valdības, ražotāji un tirgotāji paļāvās uz panākto pagaidu risinājumu – gan Eiropas valstis, gan Krievija apņēmās nespert nekādus soļus, kas kaitētu abpusējai tirdzniecībai, un pauda vēlmi turpināt kon-struktīvu dialogu. Tāpēc Krievijas lēmums, kaut arī formāli pamatots, bija uzskatāms par vienošanās pārkāpšanu.
Tā kā eksporta, respektīvi, importa, aizliegums tika attiecināts uz visu ES dalībvalstu produkciju, var droši lēst, ka Krievijas spertā soļa radītie zaudējumi mērāmi daudzos jo daudzos miljonos. Turklāt var iedomāties, ka cietuši arī Krievijas uzņēmumi, kuru bizness lielākā vai mazākā mērā saistīts ar ES valstu preču tirdzniecību, taču šķiet, ka uzņēmējdarbības intereses Krievijas varas gaiteņos netiek uzskatītas par prioritārām.
Situāciju asi komentēja Latvijas Zivsaimnieku asociācijas un Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Inārijs Voits: “Kāda gan šeit loģika? Šis lēmums ir tīri politisks! Tas kārtējo reizi parāda, ka uzņēmēju sadarbībai ar Krieviju ir ļoti augsta riska pakāpe – kādā brīdī bizness gluži vienkārši var tikt apturēts.”
Jāpiebilst, ka Latvijas zivrūpniecību šī situācija apdraudēja sevišķi nopietni – absolūtais vairums eksportam domātās produkcijas tiek ražots tieši austrumu kaimiņvalsts tirgum. Tika pat prognozēts, ka Krievijas robežas slēgšana varētu nozīmēt vairāku tūkstošu darba vietu likvidāciju zivrūpniecības uzņēmumos. Ar sašutumu uz eksporta aizlieguma ieviešanu reaģēja arī citu ES valstu uzņēmēji, bet valstu valdības un EK jau sāka apsvērt iespēju veikt pretpasākumus. Lai situāciju labotu, EK prezidents Romāno Prodi telefoniski sazinājās ar Krievijas premjerministru Mihailu Fradkovu. 4. jūnijā Krievijas premjers esot apsolījis, ka valdība aizliegumu atcels, taču radās cits šķērslis – izšķirīgais rīkojums būtu jādod Krievijas Federālā veterinārā dienesta direktoram Sergejam Dankvertam, kura šajā laikā nebija Maskavā. Tādējādi aizlieguma oficiāla atcelšana un realizācija aizkavējās, un, kaut gan prese ziņoja, ka Lietuvas preces atkal drīkst legāli eksportēt uz Krieviju jau kopš pagājušās nedēļas nogales, Latvijā aizliegums bija spēkā vēl vakar pēcpusdienā.
Tomēr jau ap pulksten čet-riem tika saņemta iepriecinoša vēsts – Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atkal sāka izrakstīt eksportam nepieciešamos sertifikātus dzīvnieku izcelsmes pārtikas precēm. Rīkojums šīs procedūras atsākšanai tika dots pēc tam, kad Krievijas vēstnieks Latvijā Igors Studeņņikovs sarunā ar Latvijas zemkopības ministru Mārtiņu Rozi, PVD ģenerāldirektoru Vinetu Veldri un citām amatpersonām apliecināja, ka visām ES dalībvalstīm līdz šā gada 30. septembrim atļauts izmantot līdzšinējo veterinārās sertifikācijas sistēmu. Tas nozīmē, ka arī Latvijas zivrūpnieki un citi pārtikas ražotāji var atviegloti uzelpot – vismaz pagaidām. Savukārt statistikas iestādes var ķerties pie pagājušās nedēļas laikā ES valstu ekonomikai nodarīto zaudējumu aprēķināšanas.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv