
Kā iesaukt īstos cilvēkus?
Zviedrijas Aizsardzības ministrijas padomnieks, ģenerālmajors Kārlis Neretnieks, atbildēdams uz jautājumu, kādu sistēmu bruņoto spēku komplektēšanai izvēlēties Baltijas valstīm, atbild, ka tas atkarīgs no tā, kā mēs raugāmies uz indivīda brīvību pretstatā kolektīva vajadzībām, uz bruņoto spēku lomu sabiedrībā saistībā ar iekšējo drošību, demogrāfiju, darba tirgu un citiem faktoriem.Latvija ir izvēlējusies veidot savus bruņotos spēkus, balstoties uz profesionālajiem karavīriem, un sākusi pakāpenisku pāreju no obligātā militārā dienesta uz profesionālo Foto: Andris Kļaviņš |
No vienas puses, uz obligāto karadienestu balstītai sistēmai būs
nopietni trūkumi, kad tā nonāks līdz šo spēku izmantojamībai un darbības
savietojamībai ar citu valstu bruņotajiem spēkiem. No otras puses, tai ir labi
priekšnoteikumi savas teritorijas aizstāvēšanai pat tad, ja var paļauties uz
sabiedroto palīdzību. Ģenerālis iesaka Baltijas reģiona valstīm paļauties uz
profesionāliem karavīriem, kad jāveic starptautiskas operācijas un citi uzdevumi, kas
saistīti ar sadarbību un pieejamību. Tomēr jāsaglabā arī spēki teritorijas
aizsardzībai un mazāk sarežģītiem uzdevumiem.
Pirmā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) struktūra, ar ko saskarsies pilsonis, izvēloties
kļūt par profesionālu karavīru, ir NBS Rekrutēšanas un atlases centrs (RAC). Līdz
ar armijas profesionalizāciju centra uzdevumi kļuvuši būtiski nozīmīgāki un
plašāki. Mūsu tautietis Zviedrijas ģenerālis, ilgus gadus būdams šīs valsts
Karaliskās karaskolas priekšnieks, uzsver, ka viena no galvenajām problēmām būs tā,
“kā pietiekamā skaitā iesaukt īstos cilvēkus? Īpaši ja paredzama
strauja valsts ekonomiskā izaugsme”.
NBS Rekrutēšanas un atlases centra priekšnieks pulkvežleitnants Valerians Supe
atzīst, ka NBS komandiera uzdevuma izpildīšanai RAC būs mērķtiecīgi un neatlaidīgi
jāstrādā. Bez līdzšinējās rekrutēšanas militārām mācībām Latvijā un
ārvalstīs centra uzdevums ir arī atlasīt karavīrus profesionālajam militārajam
dienestam (PMD). Saskaņā ar likumu profesionālajā dienestā var pieteikties karavīri,
kas pabeiguši obligāto militāro dienestu, Latvijas pilsoņi, kas dienējuši ārvalstu
armijās, beiguši militārās mācību iestādes, kā arī sievietes no 19 gadu vecuma
(PMD likuma 19.p.). Aizsardzības ministrijā iesniegts PMD likuma labojuma projekts, kas
pārejas periodā līdz 2007.gadam ļautu iesaukt PMD arī vīriešus no 21 gada vecuma.
Pašlaik, sakarā ar pārejas periodu uz PMD, iznāk zināma jaunekļu diskriminācija.
Meitenes bez speciālas sagatavotības var iesaukt no 19 gadu vecuma, bet uz puišiem
attiecas likuma 19.punkta prasības. Vai tas nenovedīs pie mūsu bruņoto spēku vēl
lielākas feminizācijas, kas jau tā sasniedz gandrīz 20% no kopējā karavīru skaita?
Pieteikšanās dienestam pašlaik notiek viļņveidīgi. Pēc reklāmas TV un radio ir
pieplūdums, tad ātri seko atplūdi.
Jauna kārtība ir arī rekrutēšanas noteikumiem mācībām ārvalstu militārajās
mācību iestādēs. NBS vadība, ņemot vērā rūgto pieredzi ar iepriekšējo gadu
prestižo ārvalstu militāro augstskolu – ASV Vestpointas akadēmiju vai ASV Gaisa
spēku akadēmiju Kolorādospringsā absolventiem, noteikusi, ka kandidēt uz mācībām
šajās un līdzīgajās akadēmijās var tikai jau dienējošie karavīri. Kandidātu
šogad nebija, jo ļoti augstas ir prasības angļu valodā. Savukārt agrāk izglītību
ieguvušie šo prestižo akadēmiju absolventi strādā kur nu kurais, bet ne Latvijas
armijā. Droši vien bez vainas nav arī mūsu NBS Personāldepartamenta militārās
karjeras plānotāji. Pulkvežleitnants V.Supe gan dažos no viņiem jau pēc pāris
pirmajiem kursiem saskatījis amerikānisku vīzdegunību. Nevar noliegt, ka šajās
simtgadīgajās personāliju maltuvēs prot veidot īstus līderus un sava ceļa
gājējus. To pierāda kaut vai tas, ka no Vestpointas akadēmijas nākuši vairāki ASV
prezidenti. Dažāda līmeņa skolu ir daudz, sadarbība turpinās, un mūsējie tajās
turpina mācīties, iegūstot ļoti labu izglītību.
Vai izdosies iesaukt “īstos cilvēkus”, to lielā mērā noteiks arī rekrutētāju
profesionalitāte. RAC priekšnieks uzskata, ka viņam uzticētajā darbā svarīgs ir
viss – telpas, personāls, kas no dažiem cilvēkiem pieaugs līdz sešpadsmit,
reklāmas iespējas, kontakti ar reģioniem, pašvaldībām, skolām. Pulkvežleitnants
V.Supe uzskata, ka RAC jābūt pieejamam ar visaptverošu informāciju, jo jaunietis sper
nozīmīgu soli savā turpmākajā dzīvē. Izvēlēties vai neizvēlēties profesionāla
karavīra ceļu, parakstīt līgumu, kurā ir punkts par gatavību pildīt jebkuru
pavēli, doties uz jebkuru pasaules karsto punktu, pakļaut sevi un tuviniekus apzinātam
riskam – tam nepieciešama vispusīga informācija un rūpīga izsvēršana.
Nepieciešams arī pilnībā pabeigt PMD Reglamenta izstrādi un to apstiprināt, kā arī
izveidot pastāvīgas telpas atlases centra procedūrām un pārbaudījumiem. Līdz ar
vasaras tuvošanos interese palielinājusies, pēdējos mēnešos uz vienībām nosūtīts
ap trim simtiem jauniesaukto. Ar 1.jūliju kareivis profesionālis pēc nodokļu samaksas
saņems apmēram 200 latu lielu algu pašreizējo 130 latu vietā. Profesionālajos
bataljonos pagaidām vēl daudz brīvu štata vietu, bet RAC priekšnieks paredz, ka drīz
tās būs aizpildītas.
Andris Kļaviņš