Mazāk naudas
kampaņai

Partiju tēriņi salīdzinājumā ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām vietu iekarošanai Eiropas Parlamentā ir niecīgi. Pēc A. Freimaņa teiktā, šādu notikumu attīstību nosaka vairāki faktori. “Pirmkārt, partijām nav naudas. Izšķērdīgā kampaņa pirms 8. Saeimas vēlēšanām varbūt ir augstākais punkts, kas vērojams atjaunotās Latvijas vēsturē. Partijas vienkārši vairs neuzdrīkstas sākt līdzīgu kampaņu. Otrkārt, partijām ir daudz grūtāk piesaistīt ziedotājus. Naudas devēji nav gatavi maksāt, jo nav skaidrības, ko šīs vēlēšanas dos. Ciniski mēs ziedošanu varam nosaukt par tiešās apmaiņas procesu. Ja kāds dod naudu vai ziedo, tad ļoti reti tas notiek ideoloģisko uzskatu radniecības dēļ. Dodot naudu, es gribu saņemt kaut ko pretī, piemēram, izdevīgus nosacījumus kādā konkursā utt. Es domāju, šoreiz ir sajūta, ka tas nav iespējams. Tāpēc arī ziedotāji nav tik aktīvi. Treškārt, biznesa cilvēki pēc 8. Saeimas vēlēšanām uz ziedošanas procesu sākuši raudzīties atšķirīgi. Neskaidrā politiskajā situācijā ziedojums vienai partijai tūdaļ var tikt skaidrots kā mēģinājums ietekmēt vai kā centieni uzpirkt utt. Nestabilā politiskā situācijā iespējams labāk palikt neredzamam un, ja ziedot, tad izmantot, piemēram, “trešās personas”.

Kampaņa
kā loterijas biļete

Ņemot vērā šo patīkami kluso un neuzbāzīgo priekšvēlēšanu kampaņu, loģisks šķiet jautājums, vai šādas mierīgas kampaņas gaidāmas arī turpmāk. A. Freimanis saka: “Tas ir atkarīgs no tā, vai partijām un vēlētājiem parādīsies politiskā gaume. Kāpēc partijas ir gatavas sākt priekšvēlēšanu aktivitātes? Ir jāpiedzīvo, ka laba, liela un spilgta kampaņa nav svarīgākais, lai iegūtu vēlētāju balsis. Šobrīd vēl ir tā maģiskā sajūta, ka kampaņa līdzinās loterijas biļetei, kura vienmēr laimē. To ir parādījušas iepriekšējās vēlēšanas.

Personības
un lokomotīves

Tā kā šis ir kluss priekšvēlēšanu laiks, “Latvijas Vēstnesis” interesējās, kādi būs noteicošie faktori, izdarot izvēli par vienu vai otru partiju.
“Liela nozīme būs priekšstatam vai vīzijai, kādu cilvēks iedomājies esam Latvijas pārstāvi Eiropas Parlamentā. Ir noteikta tipa politiķi, kurus iedzīvotāji vēlas redzēt Eiroparlamentā. To rāda arī pēdējās sabiedriskās domas aptaujas. Protams, kā jau pierasts, nozīmīgs būs arī personību faktors. Domāju, ka šajās vēlēšanās liela nozīme būs arī tā sauktajām no mugurpuses braucošajām lokomotīvēm. Piemēram, “Jaunajam laikam” ir lokomotīve, kas nevis velk, bet gan stumj sarakstu. Šī lokomotīve ir partijas vadītājs Einars Repše. Viņš pats nekandidē vēlēšanās, bet saka, ka, balsojot par “Jauno laiku”, cilvēkiem būs iespēja pierādīt savu lojalitāti partijai un tās idejām. Līdz ar to ja es nezinu, kāpēc man jāpiedalās šajās vēlēšanās, E. Repše pasaka – balsojiet par mums, lai pierādītu lojalitāti,” teic A. Freimanis.

Noteicošie –
iekšpolitiskie jautājumi

Vecajās Eiropas Savienības valstīs pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām kā primārie tiek izvirzīti iekšpolitiska rakstura jautājumi. Balsstiesīgie daudz mazāk interesējas par konkrētās partijas vai cilvēka iespējamo darbību Eiroparlamentā nekā valsts mērogā. Tradicionāli pirms vēlēšanām tiek pārcilāti jautājumi par pabalstiem, valsts attīstību u.tml. Arī Latvija šajā ziņā nav izņēmums. Esošajās reklāmās tiek solīts apturēt cenu pieaugumu, sekmēt ražošanas attīstību valstī, rūpēties par maznodrošinātajiem utt. Šie jautājumi vairāk ir nacionāla nekā pārnacionāla rakstura. Arī A. Freimanis norāda, ka prasmīgam politiķim vajadzīgi tikai pā-ris teikumi, lai jebko, kas notiek šepat, sasaistītu ar Eiropu.

Liela daļa eiroskeptiķu
balsos par kreisajiem

Šīm vēlēšanām sevi pieteikusi arī jauna partija, kas solās pārstāvēt Latvijas eiroskeptiķu viedokli Eiroparlamentā. Un tā kā referendumā par pievienošanos Eiropas Savienībai “pret” balsoja vairāk nekā 30%, šīs partijas izredzes iekļūt Eiropas Parlamentā varētu būt spožas. Tomēr A. Freimanis skaidro, ka “daudzi, kas referendumā teica “pret”, par primāriem tomēr izvirza citus jautājumus. Nav noslēpums, ka lielākie skeptiķi ir nelatvieši, kas Eiropā saskata draudus sev un saviem tuviniekiem. Arī šajās vēlēšanās viņi balsos par tā sauktajām kreisajām partijām, kas kā prioritāti nosaka cīņu par krieviski runājošo cilvēktiesībām Latvijā”.