Cienījamā “Latvijas Vēstneša” redakcija!
Kā “LV” abonents gribu apstrīdēt 7.05.2004. rakstā “Cik augstu kāps īres griesti?” izdarītos secinājumus, jo problēma ir apskatīta vienpusīgi, ņemot vērā tikai īres maksas lielumu, nevis namīpašnieka peļņas lielumu.
Vismaz Rīgā maksimālā peļņa, izīrējot dzīvokli denacionalizētā namā, tiek gūta, pārdodot īres tiesības, ja ir izdevies atbrīvoties no iepriekšējā īrnieka, nevis no īres maksas. Oficiāli tas nekur nefigurē. Ja neticat, piezvaniet uz jebkuru nekustamā īpašuma firmu.
Rakstā skan frāze “dzīvokļu īres tirgus pētījumi liek secināt, ka daudzviet īpašnieku namos ilgstoši brīvi ir vairāki dzīvokļi”. Ne jau tāpēc tie stāv tukši, ka cilvēki negribētu maksāt noteikto īres maksu, bet gan tāpēc, ka nevar samaksāt par īres tiesību iegūšanu, kas viduvējam divistabu dzīvoklim ir vismaz USD 10 000. Lūk, jautājums, par kuru netiek runāts un kuru apiet kā amatpersonas, tā arī žurnālisti.
Lai atbrīvotos no vecajiem īrniekiem, lieti noderēs īres griestu atcelšana. To izmantos galvenokārt tie, kas mājas pārpirkuši peļņas nolūkos. Un viņus var saprast, jo ar īres maksām atgūt ieguldītos līdzekļus būs grūti. Pēc iedzīvotāju masveida padzīšanas no šīm mājām īres maksas kritīsies un būs tādas, kā paredz raksta autore. Tur viņai pilnīgi var piekrist. Ar statistiku viss būs kārtībā un tiešām nodibināsies tirgus attiecības. Tikai par kādu cenu. Vēsturiskā taisnīguma atjaunošana notiks uz nevainīgu cilvēku, galvenokārt pilsoņu, izputināšanas un pazemošanas rēķina. Un tagad izputināto un pazemoto būs vairāk nekā to, kuriem kādreiz atņēma īpašumus.
Īres griestu atcelšanai kādreiz, protams, ir jānotiek. Lai tas notiktu civilizēti, situācijai jābūt tādai, kāda tā attēlota rakstā. Tiesa, pašreizējā situācijā tas izklausās ļoti naivi, lai neteiktu vairāk.
Īstenojot dažādus pasākumus, piemēram, dzīvokļu celtniecība utt., valstij vajag panākt, lai dzīvokli denacionalizētā mājā varētu izīrēt bez īres tiesību pirkšanas. Tad nebūs vēlēšanās atbrīvoties no iepriekšējā īrnieka.
Saprotu, ka mans viedoklis nebūt neatbilst oficiālajām nostādnēm, bet uzskatu, ka svarīgākas par tām tomēr ir daudzo valsts vienkāršo iedzīvotāju intereses. Tāpēc arī rakstu.

Ar cieņu, Andris Bērziņš pēc izglītības fiziķis