Ik vasaru vecāki cenšas skolēnus uz laiku iekārtot darbā, izmantojot privātas pazīšanās. Iemesli tam ir vairāki. Svarīgākie – papildināt ģimenes budžetu, novērst bezmērķīgu laika šķiešanu trīs mēnešu garumā un iespējamās negatīvās sekas. Tāpat zināms, ka darba devējam nebija tiesību oficiāli pieņemt darbā nepilngadīgus jauniešus.

Daudzsološs
aizsākums

Projektam dots garš un sarežģīts nosaukums – “Darba prasmju apguve vasaras brīvlaikā personām, kuras iegūst vidējo izglītību vispārējās vidējās un profesionālās vidējās izglītības iestādēs”. Tas darbosies visas valsts teritorijā no šā gada 14.jūnija līdz 31.augustam. Uzņēmēji ir izrādījuši negaidītu atsaucību. NVA Nodarbinātības koordinācijas departamenta programmu vadītāja Ilona Jurševska skaidro, ka potenciālo darba devēju vēlme iesaistīt darbā pusaudžus ir necerēti augsta. 26.maijs nosacīti bija pēdējā diena, kad darba devēji varēja pieteikties, un to ir izdarījuši vairāk nekā 500 uzņēmumi, piedāvājot darbu apmēram 5,3 tūkstošiem jauniešu. “Nosacīti pēdējā pieteikšanās diena” tādēļ, ka NVA aicina uzņēmējus ārpus projekta ietvariem pieteikties, ja ir nepieciešami darbinieki un uzņēmējs gatavs nodarbināt pusaudžus un segt visas izmaksas.

Arī skolēnu interese tiek lēsta kā ļoti liela. NVA rajonu filiālēs jau līdz šim griezušies gan skolēni, gan to vecāki. Skolēnu pieteikšanās sākās 1.jūnijā.

Labām idejām arvien
naudas par maz

Projektā ir vairākas visiem patīkamas lietas. Pirmkārt, valsts finansiāli atbalsta uzņēmumus, kas ir ar mieru piedāvāt pusaudžiem darbu. Valsts daļēji (pusalgas apmērā ) samaksā par pusaudža darbu, kā arī darba algu viņa prakses vadītājam. Uzņēmējam ir jāsamaksā jaunā darbinieka algas otra puse un jānomaksā nodokļi. Pusaudzim būs Valsts ieņēmumu dienestā jāizņem sava algas nodokļu grāmatiņa. Paredzēts, ka, strādājot pilnu slodzi ( t.i., 7 stundas) pusaudzim pirms nodokļu nomaksas darba alga būs 80 latu.
Otrkārt, ir svarīgi, ka darba attiecības ar skolēnu tiek noformētas likumīgi. Tiek veidotas savstarpējas līgumattiecības starp darba devēju, darba ņēmēju un NVA.
Uzzinot par darba devēju atsaucību, skumjākais ir tas, ka projekta valsts finansējums ir tikai 80 tūkstoši latu. Lai apmierinātu gan pieteikušos darba devēju pieprasījumu, gan skolēnu vēlmes, ar šo naudu ir par maz. Taču I.Jurševska “LV” bilda, ka NVA mēģinās meklēt pozitīvus risinājumus iespēju robežās palielināt projekta budžetu. “Mēs ceram, ka šā gada iecere jau nākamgad kļūs par NVA budžeta pastāvīgu apakšprogrammu. Tāpat ceram, ka uzņēmēji būs gatavi ņemt skolēnus darbā bez NVA finansējuma. Tas nozīmē – samaksājot darbiniekam visu nopelnīto algu no uzņēmuma līdzekļiem.”

Dzīvā rinda, lai
pieteiktos darbā

Skolēni, profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi, kam ir pilni 15 gadi un kas vēlas strādāt, jau 1.jūnijā tika gaidīti savai dzīvesvietai tuvākajā NVA filiālē. Līdzi jābūt pasei vai dzimšanas apliecībai, īpašai iepriekš NVA izņemtai un apstiprinātai izziņai no mācību iestādes (par to, ka skolēnam mācību gads ir beidzies), kā arī dzīvesvietas deklarācijai un izziņai par veselības stāvokli, ko ir tiesības izsniegt arī ģimenes ārstam.
Projekta izklāstā norādīts, ka pretendenti uz darba vietu tiks izraudzīti konkursa kārtībā un ka, pretendentus izvēloties, priekšroka tiks dota pusaudzim no daudzbērnu ģimenes. Kādi būs vērtēšanas kritēriji, ja reiz konkurss? I.Jurševska paskaidro, ka citāda konkursa nebūs. Skolēni tiks uzklausīti un reģistrēti NVA datu bāzē, tā sauktās dzīvās rindas kārtībā. Līdz 1.jūnijam būs apkopotas visas ziņas par piedāvātajām darba vietām. Šo sarakstu un savas vēlmes saskaņojot, notiks vienošanās. Ja darba vieta uzreiz netiks piemeklēta, bet radīsies laika gaitā, par to jaunajam darba meklētājam īpaši paziņos. Viens skolēns varēs strādāt tikai vienu mēnesi vai mazāk. Tāpat tiks ņemtas vērā arī jaunā darba ņēmēja vēlmes strādāt pilnu vai nepilnu slodzi, attiecīgi informējot par atalgojuma apmēriem.

Darvas piliens
medus mucā

Jau šobrīd skaidrs, ka visiem jaunajiem darba meklētājiem darba vietu nepietiks. I.Jurševska norāda, ka svarīga būs savstarpējā komunikācija starp NVA un skolēnu, lai pusaudzim savā pir-majā darba meklēšanas pieredzē un maksimālajās prasībās pēc pozitīvā nerastos negatīvs priekšstats par darba attiecībām. Tādēļ NVA uzturēs reģistrēto skolēnu datu bāzi, ko izmantos, darbu piedāvājot, arī nākamajā gadā.
Svarīgi ir prast pareiziem vārdiem paskaidrot situāciju. Diemžēl nereti gadās, ka labas ieceres mēdz sabojāt nekompetenta rīcība. NVA darbiniekiem, kas sarunāsies ar pusaudžiem, vajadzētu atturēties no pārgalvīgiem apgalvojumiem. Tā, piemēram, kāda pusaudze šā gada maijā, interesējoties vienā no Rīgas NVA filiālēm, saņēma negatīvu sevis novērtējumu. Jautāsit – par ko? Par to, ka viņai tikai 15 gadu un tas esot liels risks. Izbrīna gan attieksme, gan darbinieces nekompetence. A priori skolniecei tiek pateikts – tu nederi, tev te nav ko nākt!
Tautas paruna saka, ka pirmie kucēni neesot tie veiksmīgākie, tādēļ aicina tos vērtēt piesardzīgāk un no kļūdām mācīties. Jācer, ka to projekta gaitā būs maz.