
ES tulkošanas dienestam problēmas
Līdz ar Eiropas Savienības (ES) paplašināšanos problēmas
radušās Savienības tulkošanas dienestam, raksta ziņu aģentūra “Ansa”. Tā kā
pēc ES paplašināšanās Savienības oficiālo valodu skaits pieaudzis no 11 līdz 20,
krietni pieaudzis arī tulkojamo dokumentu skaits. Tiek lēsts, ka pēdējā nedēļā
tulkošanas dienests nav 20 valodās pārtulkojis aptuveni 3000 lappušu. Izskaidrojums
šādai situācijai ir vienkāršs – tulkotāji nespēj tikt galā ar pieaugošo darba
apjomu. Savukārt no daudzām jaunajām dalībvalstīm darbā pieņemto tulku skaits ir
nepietiekams, lai veiktu obligātos tulkojumus. Arī no Latvijas vēlmi strādāt Briselē
tulkošanas dienestā izteikuši mazāk cilvēku, nekā bija nepieciešams. Turklāt tiem
vēl bija jāpārvar stingri pārbaudījumi, lai kvalificētos darbam ES tulkošanas
dienestā. 26. maijā raidījumā “Panorāma” izskanēja informācija, ka daudziem no
Latvijas un citām jaunajām dalībvalstīm darbā pieņemtajiem tulkiem trūkst praktisko
iemaņu, lai kvalitatīvi veiktu uzticētos darba pienākumus.
Eiropas Komisijas viceprezidents Nīls Kinnoks nācis klajā ar ierosinājumu turpmāk
lielāko daļu oficiālo dokumentu tulkot tikai divās darba valodās – angļu un
franču. Citā mēlē runājošiem savukārt būšot pieejami vien aptuveni 15 lappušu
gari dokumentu kopsavilkumi. “Ansa” apgalvo, ka ar šādu priekšlikumu N. Kinnoks
nācis klajā jau vairākkārt. Pirmie dokumentu kopsavilkumi varētu būt pieejami jau
pavisam drīz – sākot ar 9. jūniju.
Viens no ES pamatprincipiem vēsta, ka visas valodas un līdz ar to arī visas nācijas
Savienībā ir vienlīdzīgas. Diemžēl šis piemērs rāda, ka dažas valodas – angļu
un franču – ir “vienlīdzīgākas”. Tikmēr citās, arī it kā vienlīdzīgās
valodās, tiks tulkoti tikai dokumentu kopsavilkumi. Praktiskā ES darbība liecina, ka
angļu un franču valoda ir kļuvušas par Savienības institūciju darba valodām.
Šajās mēlēs arī galvenokārt jārunā ierēdņiem, kas vēlas strādāt ES
institūcijās.
Ilze Sedliņa, “LV”