Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Nodokļu politika jāizmanto savu interešu aizstāvībai. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.05.2004., Nr. 86 (3034) https://www.vestnesis.lv/ta/id/89259

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

ES tulkošanas dienestam problēmas

Vēl šajā numurā

28.05.2004., Nr. 86 (3034)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Nodokļu politika jāizmanto savu interešu aizstāvībai

Latvijas Banka (LB) prognozējusi, ka inflācija šogad būs par 0,5% augstāka, nekā iepriekš plānots, un sasniegs 4,5%. Pērn un šā gada sākumā straujāk nekā citkārt pieauga administratīvi regulējamās cenas. Tas gan notika sakarā ar grozījumiem likumdošanā – pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu komunālajiem pakalpojumiem, dzīvojamo telpu īres griestu palielināšanu, kā arī civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likmju paaugstināšanu, taču nodokļu maksātājiem tādēļ vieglāk nekļūst.

EURO.PNG (134367 bytes)
Eiropas Parlamenta foto

Pavisam nesen, vērtējot makroekonomisko situāciju mūsu valstī, LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs atzina, ka vienīgais iedarbīgais instruments ekonomikas ietekmēšanai pašlaik ir valdības īstenotā fiskālā politika. Savukārt finanšu ministrs Oskars Spurdziņš konferencē “Latvijas ekonomikas attīstības virzieni 2004.gadā” uzsvēra, ka valdības darba kārtībā galveno prioritāšu sarakstā ir Latvijas iedzīvotāju labklājība un viņu ienākumu palielināšana.

Īpašu cenu pieaugumu
neparedz

Šā uzdevuma īstenošanu varētu atvieglot tas, ka tālākā nākotnē īpašs cenu pieaugums netiek prognozēts. Pēc ministra domām, elektroenerģijas un dabasgāzes cenas Latvijā pat varētu saglabāties nedaudz zemākas par vidējām cenām tā dēvētajās vecajās ES dalībvalstīs.
Turpretī pārtikas preces varētu sadārdzināties salīdzinoši nedaudz, ņemot vērā to, ka vienotu ES cenu pārtikas produktiem nav. Dažādās ES valstīs šīs cenas ir atšķirīgas. Piemēram, salīdzinot viena un tā paša pārtikas preču groza izmaksas, redzams, ka Dānijā tas ir visdārgākais, bet Spānijā – vislētākais. O.Spurdziņš uzskata, pārtikas preču cenas mazumtirdzniecībā varētu celties vidēji par 10–15%, tomēr cenu kāpums nenotiks krasi, jo speciālisti neprognozē strauju patērētāju pirktspējas pieaugumu un dzīves līmeņa paaugstināšanos. Visu pārtikas produktu cenas nedaudz paaugstināsies arī ar ES tieši nesaistītu faktoru ietekmē. Pie šādiem faktoriem pieskaitāma energoresursu sadārdzināšanās, inflācija un nodokļu palielināšana. Vienlaikus pārtikas cenu pieaugumu bremzēs importa tarifu atcelšana.
Aprēķini rāda, ka patēriņa cenu līmenis Latvijā Eiropas attīstīto valstu līmenim pietuvosies pēc 2007.gada. Savukārt lielās cenu līmeņa atšķirības Eiropas veikalos liecina, ka ES iekšējais tirgus vēl nedarbojas pietiekami efektīvi. Eiropas Komisijas iekšējā tirgus speciālisti uzskata, ka pārtikas cenām Eiropas Savienībā turpmāk vēl jāsamazinās.
Pēc “EC Eurostat” datiem, darbaspēka izmaksas Latvijā ir apmēram desmit reižu zemākas nekā vidēji ES vecajās valstīs. Piemēram, 2000.gadā darbaspēka izmaksas Latvijā bija vidēji 2,42 eiro stundā, bet ES valstīs – 22,7 eiro. Tiek uzskatīts, ka strādnieku pārvietošanās varētu nodrošināt pakāpenisku algu līmeņa izlīdzināšanos, jo vietējiem darba devējiem būs jāmaksā lielākas algas, lai saglabātu konkurētspēju darba tirgū.

Palielinās
neapliekamo minimumu

Lai kompensētu cenu celšanos, Finanšu ministrijas (FM) speciālisti izstrādājuši priekšlikumu neapliekamā minimuma paaugstināšanai. Plānots sešu gadu laikā to pakāpeniski palielināt līdz 70 latiem jeb pusei no minimālās algas. Savukārt minimālās algas pieaugums atbilstoši Ministru kabineta (MK) apstiprinātajai koncepcijai plānots līdz 140 latiem mēnesī 2010.gadā.
Ar nodokļiem neapliekamā minimuma apmērs mūsu valstī nav mainījies septiņus gadus – kopš 1997.gada tas ir 21 lats mēnesī. Neapliekamais minimums Latvijā ir mazākais Baltijas valstīs un daudzkārt atpaliek no neapliekamā minimuma attīstītākajās ES valstīs.
O.Spurdziņš atzīst, ka, nepaaugstinot neapliekamo minimumu, aizvien vairāk palielinās nodokļu slogs. Statistikas dati liecina, ka no 1995.gada līdz 2002.gadam Latvijas iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kopējais slogs vidējā darba samaksā palielinājies no 18,9% līdz 28,2%, un ministrs to uzskata par nepieļaujamu.
Lai celtu Latvijas mazturīgo iedzīvotāju labklājības līmeni, ministrs sola gada otrajā pusē domāt par nopietnāku pensiju indeksāciju, lai vismaz daļēji tiktu kompensēts cenu pieaugums pēc mūsu valsts iestāšanās ES.

Kāda nodokļu politika
izdevīga Latvijai?

Kā uzsver finanšu ministrs, nodokļu politika var lielā mērā ietekmēt Latvijas attīstības tempus, kā arī mūsu uzņēmēju un darba ņēmēju konkurētspēju paplašinātās ES tirgū, tādēļ tā jāizmanto savu interešu aizstāvēšanai.
Tā kā Eiropas Savienībā tiešo nodokļu (iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa) reglamentēšana ir katras dalībvalsts kompetencē, Latvijā pēc iestāšanās ES saglabājas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme 25% un uzņēmumu ienākuma nodokļa likme 15% apmērā. Viena no ES prasībām tiešo nodokļu likumu saskaņošanā ar ES normām ir nodrošināt vienādu attieksmi pret personu ienākumiem, t.i., nepieļaut diskrimināciju pret nodokļu maksātājiem, un šai ziņā reāli iespējams, ka atsevišķas ES valstis varētu uzstāt uz tiešo nodokļu harmonizēšanu, kas varētu krietni vien kaitēt Latvijas ekonomikas attīstības tempiem. Ministrs sola šim jautājumam pievērst īpašu uzmanību un nepieļaut situāciju, ka Latvija pati vairs nevarēs noteikt tiešo nodokļu likmes.
Arī nekustamā īpašuma nodokļa reglamentēšana Eiropas Savienībā ir katras dalībvalsts kompetencē, tādēļ Latvijā pēc iestāšanās ES paliek spēkā likums par nekustamā īpašuma nodokli, kas paredz šā nodokļa likmi 1,5% apmērā piemērot zemei, ēkām un būvēm. Jebkuras nodokļa izmaiņas ir tikai Latvijas kompetencē.
Sociālās apdrošināšanas sistēma ES valstīs ir atšķirīga – dažviet tā balstās uz iemaksām, citviet sociālie pakalpojumi pārsvarā tiek finansēti no vispārējiem nodokļiem. Tā kā ES nereglamentē valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, tā ir tikai Latvijas kompetence. Šobrīd tālāka iemaksu likmes samazināšana nav paredzēta, tādēļ arī turpmāk valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likme Latvijā saglabāsies 33,09% līmenī.

Inflācijas prognozes
nākotnei

Tā kā visa ar iestāšanos ES saistītā netiešo nodokļu likmju paaugstināšana tika veikta līdz 1.maijam, gada otrajā pusē nodokļu izmaiņas inflāciju vairs neietekmēs. Turklāt ar 1.maiju tika samazināta pazeminātā PVN likme no 9% līdz 5%, un tas atsevišķās preču kategorijās pat varētu pazemināt cenu.
Nākamgad saskaņā ar likumdošanu tiks palielināta akcīzes nodokļa likme tabakas produktiem un piemērots PVN apkures pakalpojumiem iedzīvotājiem. Šie pasākumi varētu paaugstināt inflāciju par 0,5%. Savukārt valūtas kursa izmaiņu dēļ 2005.gadā var rasties nepieciešamība celt arī akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem.
Izvērtējot pašreizējo situāciju, O.Spurdziņš atzīst, ka pagaidām nav nepieciešami īpaši inflācijas samazināšanas pasākumi, tādi kā darba samaksas vai sociālo maksājumu pieauguma iesaldēšana. Viņš prognozē, ka nākamgad fiskālās politikas ietekme uz inflāciju būs aptuveni tāda pati kā šajā gadā, tomēr kopējais inflācijas līmenis pamazām samazināsies. 2005.gadā ministrs paredz mazāku administratīvi regulējamo cenu pieaugumu, turklāt lata piesaiste eiro mazinās importa cenu svārstības.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!