Lai peldētāji nenokļūtu infekciju nagos

Peldsezonu siltajās maija dienās atklāja ne viens vien rūdītāks iedzīvotājs. Protams, lielākai daļai sabiedrības tas vēl priekšā, tikmēr Sabiedrības veselības aģentūra (SVA) jau laikus informē par ūdens kvalitāti iecienītākajās peldvietās.

Peldoties piesārņotā un sliktas kvalitātes ūdenī pastāv risks saslimt ar dažādām slimībām. Pēc jaunākajiem peldūdens monitoringa rezultātiem no visām oficiāli reģistrētajām peldvietām*, peldēties joprojām nav ieteicams Vakarbuļļu pludmalē. Pārējās peldvietās ūdens kvalitāte atbilst normām, liecina SVA sabiedrisko attiecību speciālistes Agnetes Buštas sniegtās ziņas. Peldvietu ūdens kvalitātes monitoringu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča peldvietās SVA veic peldsezonas laikā no 1. maija līdz 30. septembrim. Pēc laboratorisko izmeklējumu veikšanas speciālists izvērtē peldvietu ūdens kvalitātes rādītājus un sagatavo slēdzienu – peldēties atļauts, peldēties nav ieteicams vai arī peldēties nav atļauts.
Piemēram, pērn peldsezonā, vērtējot peldūdens kvalitāti, pēc mikrobioloģiskajiem rādītājiem neatbilstība konstatēta 26 (vairāk nekā trīs procentos gadījumu) paraugos. Visas sezonas laikā laba peldūdens kvalitāte bijusi Jūrmalas, Liepājas, Ventspils, Talsu rajona (Kolka, Upesgrīva, Mērsrags) peldvietās un Rīgas rajona peldvietā – Saulkrastos pie glābšanas stacijas. Savukārt, vērtējot peldūdens kvalitāti pēc ķīmiskajiem rādītājiem, neatbilstība peldvietu ūdens kvalitātes obligātajām prasībām konstatēta 133 (aptuveni sešpadsmit procentos) paraugos. Labākā peldūdens kvalitāte pēc fizikāli ķīmiskajiem rādītājiem bija Ventspils, Jūrmalas un Talsu rajona peldvietās. Peldēšanās ierobežojumi neapmierinošas peldvietu ūdens kvalitātes dēļ dažādās Baltijas jūras un Rīgas jūras līča peldvietās bija noteikti deviņpadsmit reizes. Dodoties peldēties ezeros un upēs, kuros nenotiek peldūdens kontrole, jāpievērš uzmanība tam, vai peldvietas tuvumā atrodas objekti, kas var ietekmēt peldūdens kvalitāti, piemēram, celtniecības objekti, notekūdens caurules, kanalizācijas akas, ganības u.tml. Jānovērtē arī tas, vai ūdenstilpes reljefs nav bīstams. Ja peldētājs nav pārliecināts par ūdens kvalitāti, jāizvairās no sejas saskares ar ūdeni un tā norīšanas, šādi mazinot risku saslimt ar dažādām infekcijas slimībām.

“LV” informācija

Oficiāli reģistrētās peldvietas

Liepājā (Dienvidrietumu pludmale un pludmale pie stadiona), Ventspils rajonā (pilsētas pludmalē, Jūrkalnē un Staldzenē), Talsu rajonā (Kolkā, Rojā, Mērsragā, Upesgrīvā), Tukuma rajonā (Abragciemā, Klapkalnciemā, Ķesterciemā, Ragaciemā), Jūrmalā (Lielupē, Bulduros, Dzintaros, Majoros, Dubultos, Pumpuros, Mellužos, Asaros, Vaivaros, Jaunķemeros un Kauguros), Rīgā (Vakarbuļļos un Vecāķos) un Rīgas rajonā (Inčupē, Pabažos, Kalngalē, Saulkrastos un Zvejniekciemā)