Gandrīz simt Latvijas pārtikas pārstrādes uzņēmumiem piešķir pārejas periodu

Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Līderi – zivju pārstrādātāji

Iespēja uzņēmumiem vienoties par pārejas periodiem tika paredzēta jau pērn, parakstot Pievienošanās līgumu – dokumentu, kurā tika apkopoti iestāšanās sarunās panāktie rezultāti.
Eiropas Komisija ziņo, ka sākotnēji (pagājušā gada aprīlī) pārejas periodu tika paredzēts piešķirt kopumā 72 Latvijas pārtikas pārstrādes uzņēmumiem. Tomēr pēdējā gada laikā 21 uzņēmums no šīs iespējas atteicās. Atteikuma iemesli esot visdažādākie – vieni savas ražotnes ES standartiem jau piemērojuši, citi darbību pārtraukuši. Tomēr kopumā pārejas periods piešķirts pat 97 uzņēmumiem, jo vēl papildus 46 ražotnes spējušas Eiropas Komisijai pierādīt pārejas perioda nepieciešamību.
Papildu laiks ES standartu ieviešanai Latvijā piešķirts 32 gaļas, vienam mājputnu gaļas un 35 zivju pārstrādes uzņēmumiem. Bez tam pārejas periods piešķirts 21 piena ražotnei un astoņiem blakusproduktu pārstrādātājiem.

Atvērts tikai vietējais tirgus

Laikā, kamēr uzņēmums nav piemērojies ES standartiem, saražoto produkciju tas var realizēt tikai vietējā tirgū. Proti, Latvijas uzņēmums, kas saņēmis viena gada pārejas periodu savas ražotnes sakārtošanai, šajā laikā produkciju var realizēt tikai Latvijas tirgū. Eiropas Komisija sola, ka tikšot veikta stingra kontrole, lai šie ražotāji savu produkciju nerealizētu aiz savas valsts robežām.
Ja uzņēmums pārejas perioda laikā nebūs pielāgojies ES standartiem, tam darbība būs jāpārtrauc.

Igauņi bez pārejas periodiem

Eiropas Komisija kopumā pārejas periodus piešķīrusi 1006 ražotnēm, kas atrodas Čehijā, Ungārijā, Lietuvā, Latvijā, Maltā, Polijā, Slovākijā un Slovēnijā. Tikai Kipras un Igaunijas uzņēmumi šo iespēju nav izmantojuši. Tā kā ievērojams skaits Latvijas un Lietuvas pārtikas pārstrādes uzņēmumu pieprasījuši un saņēmuši Eiropas Komisijas atļauju pieskaņoties ES prasībām arī pēc 1. maija, šķiet neticami, ka visas Igaunijas pārtikas pārstrādes ražotnes jau pieskaņojušās eirostandartiem. Pat Slovēnija, kas sākotnēji domāja, ka tai nebūs pārstrādātāju, kuriem vajadzēs pārejas periodus, beigās vienojusies par papildu laiku pieciem savas valsts uzņēmumiem.
Arī Lietuvā to ražotņu skaits, kas saņēmuši pārejas periodu, ir mazāks nekā Latvijā – tikai 57. Savukārt Polija ir līdere – 721 pārtikas pārstrādes uzņēmums, saskaņā ar Eiropas Komisijas sniegto informāciju, saņēmis pārejas periodu ES prasību ieviešanai ražotnēs.
Eiropas Komisija aprēķinājusi, ka pēc 1. maija jaunajās dalībvalstīs strādās 12000 pārtikas pārstrādes uzņēmumi. Kā jau norādīts, 1006 nepieciešams papildu laiks savu ražotņu sakārtošanai. “Pārejas periods piešķirts tikai 8% ražotņu. Tas tiešām ir neliels uzņēmumu skaits,” sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” uzsvēra M. Skanels.