
Angļu “Financial Times” konstatē: “Lai gan Eiropā pieaug atbalsts tālākai integrācijai, Lielbritānija sirgst ar eiroskepticismu. Tonija Blēra kontroversiālais lēmums rīkot referendumu par ES konstitūciju noteikti padziļinās plaisas starp ES dalībvalstīm. Francija un Vācija stingri apņēmušās ratificēt konstitūciju jau rudenī. Ja briti nobalsos pret, Lielbritānija nonāks izolācijā. Automātiski nevienu valsti no ES izslēgt nevar, tomēr negatīva balsojuma gadījumā ES valstu līderi varētu izdarīt spiedienu uz Blēru un likt izšķirties – vai nu atstāt ES, vai nu rast iespēju atbalstīt ES konstitūciju.”
Franču “Agence France Presse” spriež: “Lai piesaistītu ārvalstu investorus, jaunās ES dalībvalstis dramatiski samazinājušas uzņēmumu ienākuma nodokļus. Kopš šā gada 1.janvāra lielākajā daļā nākamo dalībvalstu šo nodokļu likmes ir noslīdējušas zem 20 procentiem. Līdz ar iestāšanos ES jaunajām dalībvalstīm būs jāatsakās no normas, ka pirmos desmit gadus investors nodokļus var nemaksāt. Par to tika runāts ar katru valsti iestāšanās sarunu laikā.”
Amerikāņu “New York Times” vērtē: “Balsojuma par Kipras apvienošanu rezultāts ir destruktīvs, tomēr tas nenāca kā pārsteigums. Neraugoties uz referenduma iznākumu, ES, ANO un ASV nedrīkst “likties mierā”. Turcija “klauvē pie ES durvīm”, un ir skaidrs, ka tās pievienošanās gadījumā Kipra nevarēs palikt sadalīta. Steidzami jāizbeidz Kipras turku teritorijas ekonomiskā izolācija.”
Poļu “Gazeta Wyborcza” publicists Leopolds Ungers pārmet Itālijas premjeram Berluskoni nepārdomātos draudzības apliecinājumus Krievijai. Berluskoni esot “gatavs pieņemt, ka arī Vladivostoka ir uzskatāma par Eiropas pilsētu un ka Krievija varētu kandidēt uz iestāšanos ES un NATO.”
ASV “Washington Times” raksta: “Valsts sekretārs Kolins Pauels paziņojis, ka, lai ļautu amerikāņu spēkiem Irākā garantēt drošību, nākamajai Irākas valdībai (pēc varas nodošanas 30. jūnijā) zināma daļa savas suverenitātes būs jāatdod atpakaļ ASV vadītajiem spēkiem.”
Poļu “Gazeta Wyborcza” informē: “Poļu atbildības zona Irākā pēc spāņu un divu Latīņamerikas valstu karavīru atsaukšanas tiek samazināta gandrīz uz pusi. Divās provincēs pārvaldi uzņēmušies amerikāņi. No militārā viedokļa poļiem tas varētu būt izdevīgi, taču no politiskā viedokļa šiītu svētvietas Nadžafas pāreja amerikāņu kontrolē ir vērtējama negatīvi. Amerikāņu kontrole jau tagad esošo spriedzi tikai palielinās.”
Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem