Cilvēktiesību tiesa, noraidot Aleksandra Ivanova sūdzību pret Latviju

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir noraidījusi Aleksandra Ivanova sūdzību pret Latviju par Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8.panta (tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi) iespējamo pārkāpumu.
A.Ivanova sūdzības pamatā bija Latvijas iestādes pieņemtais izraidīšanas rīkojums pret viņu kā bijušo militārpersonu, uz kuru attiecināms 1994.gada Latvijas–Krievijas līgums par Krievijas bruņoto spēku izvešanu.
Noraidot A.Ivanova sūdzību, tiesa atzina, ka Latvijas iestāžu pieņemtajā lēmumā ievērots taisnīgs līdzsvars starp valsts tiesībām aizsargāt savas nacionālās drošības intereses un konvencijas 8.pantā garantētajām A.Ivanova tiesībām uz privāto dzīvi. Pieņemot šo lēmumu, tiesa balstījās uz lietās “Sļivenko un citi pret Latviju” un “Kolosovskis pret Latviju” izdarītajiem secinājumiem attiecībā uz 1994.gada Latvijas–Krievijas līguma par Krievijas bruņoto spēku izvešanu piemērošanu atbilstoši konvencijai.
Tiesa norādīja, ka A.Ivanovs bija Latvijā izvietotā bijušās PSRS un vēlāk Krievijas aktīvā militārā dienesta karavīrs gandrīz divpadsmit gadus. Atzīstot faktu, ka A.Ivanovs atvaļinājās no Krievijas militārā dienesta astoņus mēnešus, pirms stājās spēkā 1994.gada Latvijas–Krievijas līgums, Tiesa uzsvēra, ka pat līguma atpakaļejošs spēks, kas uzliek pienākumu atstāt valsti tām personām, kuras atvaļinājušās no Krievijas militārā dienesta pirms šī līguma stāšanās spēkā, var attaisnot iejaukšanos personas privātajā un ģimenes dzīvē. Lai arī tiesa ņēma vērā, ka Latvijā A.Ivanovs ir izveidojis personiska rakstura attiecības, kuras iziet ārpus militārā dienesta, tomēr tiesa norādīja, ka lielu daļu no savas dzīves viņš bija pavadījis padomju vai Krievijas militārajās bāzēs, ar kurām viņš bija cieši saistīts sakarā ar viņa dienestu. Pie tam A.Ivanovs nebija minējis nevienu šķērsli, kas viņam kavētu apciemot savus vecākus Latvijā, saņemot iebraukšanas vīzu, vai uzņemt savus vecākus pie sevis. Tiesa tāpat uzsvēra, ka nav apstākļu, kas norādītu, ka Latvija būtu vienīgā vieta, kur A.Ivanovs varētu īstenot savas tiesības uz privāto dzīvi. Ņemot vērā to, ka A.Ivanovs bija krievu izcelsmes un ka viņa dzimtā valoda bija krievu, tiesa secināja, ka viņš nevarētu saskarties ar lielām sociāla un kultūras rakstura adaptācijas grūtībām Krievijā.
Tiesa arī noraidīja A.Ivanova argumentu, ka viņa lietā ir pārkāpta viņa ģimenes dzīve. Šajā sakarā tiesa atzina, ka A.Ivanovs nav ne precējies, ne viņam ir bērni Latvijā. Tāpat A.Ivanovs nebija pierādījis īpašas atkarības saites pastāvēšanu no saviem vecākiem, kuri dzīvo Latvijā.