Par Nīderlandes Karalistes premjerministra vizīti

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 26.aprīlī Rīgas pilī tikās ar Nīderlandes Karalistes premjerministru Janu Peteru Balkenendi (Jan Peter Balkenende).
Pārrunājot gaidāmo ES paplašināšanos, J.P.Balkenende sveica Latviju ar gaidāmo oficiālo pievienošanās ceremoniju ES pēc nedēļas un atzīmēja, ka Nīderlande turpinās dot savu ieguldījumu Eiropas kā kopīgo vērtību telpas stiprināšanā, tajā skaitā rīkojot starptautiskas konferences. Abas puses apspriedās par aktualitātēm ES–Krievijas dialogā, tajā skaitā par ES–Krievijas Partnerattiecību pakta veidošanas gaitu, uzsverot līdzsvara principu.
Sarunā V.Vīķe-Freiberga informēja J.P.Balkenendi par valsts darbu pie pēdējiem jautājumiem, kas saistās ar ES likumdošanas saskaņošanu Latvijā. Prezidente stāstīja par sabiedrības integrācijas gaitu Latvijā, pateicoties par Nīderlandes atbalstu valsts valodas apmācības programmām. “Latvija pilsonības jautājumā ir iegājusi jaunā fāzē – līdz ar valsts pilntiesīgu dalību ES vairākkārt ir pieaudzis to cilvēku skaits, kas ir pieteikušies uz pilsonību un ieguvuši to. Esmu par to patiesi iepriecināta,” sacīja V.Vīķe-Freiberga.

Nīderlandes premjerministrs sarunā arī atgādināja Latvijas prezidentes vēsturisko runu NATO paplašināšanās galotņu sanāksmē Prāgā, akcentējot jaunos NATO izaicinājumus.
J.P.Balkenende savas valsts karalienes vārdā apstiprināja, ka Nīderlandes karalienes Beatrikses ielūgums V.Vīķei-Freibergai ierasties valsts vizītē Nīderlandē ir spēkā un tuvākajā laikā notiks vizītes datumu saskaņošana.
26.aprīlī Ministru prezidents Indulis Emsis tikās ar Nīderlandes premjerministru Janu Peteru Balkenendi un par godu viesim rīkoja darba vakariņas.
Vakariņu laikā premjerministri pārrunāja aktuālākos šābrīža Eiropas Savienības (ES) jautājumus. Nīderlandes valdības vadītājs informēja Latvijas pusi par gaidāmās Nīderlandes ES prezidentūras prioritārajiem jautājumiem, īpaši atzīmējot darbu pie ES jaunās finanšu perspektīvas, kas būs galvenais nākamās prezidentūras jautājums. I.Emsis izklāstīja Latvijas viedokli šajā jautājumā, uzsverot, ka ES jaunajam budžetam ir jāveicina ES konkurētspējas paaugstināšanās, vairāk līdzekļu jāiegulda zinātnē un izglītībā, kā arī jāpanāk, lai lielākais ES atbalsts tiktu sniegts jaunajām ES dalībvalstīm.
Kā uzsvēra Nīderlandes premjerministrs, arī Nīderlande uzskata, ka ES kohēzijas līdzekļi ir jākoncentrē uz jaunajām dalībvalstīm, taču būtu jāsamazina dalībvalstu iemaksu līmenis ES kopīgajā budžetā.
Puses pārrunāja situāciju ES Starpvaldību konferences darbā, kuras uzdevums ir jūnijā panākt ES dalībvalstu vienošanos par jauno ES konstitucionālo līgumu. Tika pausta pārliecība, ka šis termiņš tiks ievērots.
Sarunas laikā puses pieskārās notikumu attīstībai Irākā, uz kuru koalīcijas spēku sastāvā abas valstis ir nosūtījušas savus bruņotos spēkus. Tika uzsvērts, ka Latvija un Nīderlande ir ieinteresētas ātrākā situācijas stabilizācijā Irākā, tādēļ abu valstu militārpersonas arī turpmāk piedalīsies Irākas stabilizācijas un atjaunošanas darbā. Premjeri bija vienisprātis, ka politiskā noregulējuma panākšanā būtu atbalstāma ANO iesaiste.
Abas puses detalizēti pārrunāja ES attiecības ar tās kaimiņiem, tai skaitā attiecības ar Krieviju. Tika diskutēts par to, kādai ir jābūt ES jaunajai politikai pret tās kaimiņvalstīm pēc ES paplašināšanās.
Vakar, 27.aprīlī, J.P.Balkenende turpināja vizītes Baltijas valstīs un devās uz Viļņu.