Ministru kabineta 22. aprīļa sēdē

Nobeigums. Sākums “LV” Nr.65, 27.04.2004.

Pieņemts rīkojums “Par Latvijas Republikas statistiskajiem reģioniem un tajos ietilpstošajām administratīvajām vienībām”.
Rīkojums paredz izveidot sešus statistiskos reģionus (Rīga, Pierīga, Kurzeme, Zemgale, Vidzeme un Latgale) pašreizējo piecu (Lielrīgas, Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales) reģionu vietā.
Spēkā esošo statistisko reģionu robežas tika noteiktas LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un LR Centrālās statistikas pārvaldes 1999. gada 30.martā parakstītajā sarunu protokolā. 2003. gada 25.martā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.133 “Noteikumi par plānošanas reģionu teritorijām”. Tā kā plānošanas reģioni teritoriāli atšķiras no statistiskajiem reģioniem, LR Centrālā statistikas pārvalde nosūtīja Eiropas Savienības Statistikas birojam “Eurostat” priekšlikumu statistisko reģionu robežas pielīdzināt plānošanas reģionu robežām. Šis priekšlikums tika noraidīts, jo Rīgas plānošanas reģiona iedzīvotāju skaits pārsniedza Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes 2003.gada 26.maija regulā Nr.1059/2003 “Par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi” noteikto maksimālo iedzīvotāju skaitu šāda līmeņa reģionā (800 000).
Lai nodrošinātu veiksmīgu informācijas apmaiņu starp LR un ES institūcijām, ir jānodrošina vienots reģionālais iedalījums, kas atbilstu regulas kritērijiem. Tāpēc LR Centrālā statistikas pārvalde, LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija un plānošanas reģionu pārstāvji vienojās par Rīgas plānošanas reģiona sadalīšanu divos statistiskajos reģionos.
Sešu statistisko reģionu izveide nodrošinās statistikas datu apkopošanu pa pašreizējiem plānošanas reģioniem un novērsīs negatīvās sekas, kas saistītas ar statistisko un plānošanas reģionu teritoriju atšķirībām.
Pieņemti noteikumi “Piena un piena produktu tirgus intervences pasākumu administrēšanas un uzraudzības kārtība”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek administrēti un uzraudzīti Eiropas Savienības tirgus intervences pasākumi pienam un piena produktiem.
Intervences pasākumi tiek uzsākti un pārtraukti Eiropas Kopienas Padomes 1999.gada 17.maija regulas (EK) Nr.1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopējo organizāciju, Komisijas 1999.gada 16.decembra regulas (EK) Nr.2771/1999, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par Padomes regulas (EK) Nr.1255/1999 piemērošanu attiecībā uz intervenci sviesta un krējuma tirgū, un 2001.gada 12.janvāra regulas (EK) Nr.214/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par Padomes regulas (EK) Nr.1255/1999 piemērošanu attiecībā uz intervenci vājpiena pulvera tirgū (turpmāk – regula Nr.1255/1999, regula Nr.2771/1999 un regula Nr.214/2001) noteiktā kārtībā, izmantojot šādus intervences pasākumus: iepirkumu – produktu valsts iepirkumu no produktu ražotājiem par noteiktu intervences cenu; privāto uzglabāšanu – noteikta atbalsta piešķiršanu par produktu uzglabāšanu.
Intervences pasākumu administrēšanu un uzraudzību Latvijā īsteno Lauku atbalsta dienests.
Pieņemti noteikumi “Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai”, kuri nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.
Valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai ietver: platības maksājumus: vienoto platības maksājumu (Eiropas Savienības tiešais atbalsts par lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas uzturēta labā lauksaimniecības stāvoklī atbilstoši noteikumos minētajiem nosacījumiem); laukaugu platības maksājumu; lopbarības platības maksājumu; papildu valsts tiešos maksājumus: papildu valsts tiešos maksājumus par liellopiem un aitu mātēm; papildu valsts tiešo maksājumu par piena kvotas tonnu; papildu valsts tiešo maksājumu par zālāja un linu sēklām; papildu valsts tiešo maksājumu par kartupeļu cieti.
Valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauku attīstībai ietver atbalstu lauku attīstībai un pasākumiem, kuri tiek īstenoti atbilstoši Padomes 1999.gada 17.maija regulai Nr.1257 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF), kā arī dažu regulu grozījumiem un atcelšanu, un valsts atbalstu saskaņā ar regulas 51.panta prasībām.
Platības maksājumus ir tiesības saņemt lauksaimniekam, kurš atbilst šādiem nosacījumiem: veic lauksaimniecisko darbību atbilstoši Padomes 2003.gada 29.septembra regulas (EK) Nr.1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza dažas regulas, 2.panta c punktam; ir lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai nomnieks; iegulda materiālos līdzekļus zemes apsaimniekošanā vai lauksaimniecības produktu ražošanā.
Lauksaimniecībā izmantojamā zeme, izņemot atmatas un neizmantoto lauksaimniecībā izmantojamo zemi, ir: apsētā un apstādītā aramzeme, kurā tiek audzēti kultūraugi, kā arī sētie zālāji; melnā papuve (aramzeme, kas attiecīgajā ražas gadā nav apsēta un nav atstāta papuvē divus gadus pēc kārtas) vai aizņemtā papuve (aramzeme, kas ne ilgāk par vienu ražas gadu pēc kārtas ir apsēta zaļmēslojuma ražošanai); pļavas un ganības; ilggadīgie stādījumi.
Platības maksājumus ir tiesības saņemt par tām lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām, kas atbilst šādiem nosacījumiem: lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir kopta, un kultūraugi tajā tiek audzēti, ievērojot to audzēšanas agrotehniku, un lauksaimniecībā izmantojamā zemē nav sastopama invazīvā augu suga Sosnovska latvānis (Heracleum sosnowskyi) un krūmi; lauksaimniecībā izmantojamā zemē veic savā atbildībā esošo meliorācijas sistēmu uzturēšanu, nodrošinot zemes mitruma režīmu regulēšanu; lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības uzturēšanas nolūkos, augus vai augu atliekas un rugājus iestrādā augsnē; pļavas un ganības izmanto lopbarības iegūšanai vai dzīvnieku ganīšanai; tās noganītās vai vēlākais līdz attiecīgā gada 1.augustam kultivētās pļavas un kultivētās ganības – līdz 10.jūlijam, vismaz vienu reizi nopļauj un zāli novāc; piesakoties platības maksājumiem 2005.gadā un turpmākajos gados – tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.
Platības maksājuma pieteikuma veidlapa, ko izstrādā Lauku atbalsta dienests, un nepieciešamie pavaddokumenti līdz katra gada 20.maijam iesniedzami Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē. Ja faktiski apsētā lauksaimniecības zeme attiecīgajā kalendārajā gadā ir lielāka vai mazāka nekā sākotnēji platības maksājumu pieteikuma veidlapā deklarētā, precizēto informāciju par sējplatībām Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedz katru gadu līdz 15.jūnijam. Ja summa, ko vienā platības maksājumu atbalsta pieteikumā veido valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, nepārsniedz LVL 30, atbalstu nepiešķir.
Maksājumu ir tiesības saņemt par laukaugu kultūru platībām, kurās laukaugu sējumi ierastos augšanas apstākļos tiek saglabāti vismaz līdz ziedēšanas sākumam. Maksājumus par laukaugu platībām piešķir par šādām kultūrām: vasaras un ziemas kviešiem, vasaras un ziemas miežiem, rudziem, auzām, tritikāli, griķiem, vasaras un ziemas rapsi, zirņiem, lauku pupām, saldo lupīnu, eļļas liniem, šķiedras liniem vai maisījumu no kādām šajā punktā minētajām kultūrām.
Maksājumu ir tiesības saņemt par šādām lopbarības platībām: kultivētām pļavām un kultivētām ganībām, kurās zelmeņa botānisko sastāvu pārsvarā veido kultivējamās tauriņziežu un stiebrzāļu zālaugu sugas un ko raksturo vienmērīgs zelmeņa blīvums; aramzemē iesētiem ilggadīgiem zālājiem; graudaugiem, pākšaugiem un kukurūzu zaļbarībai un skābbarībai. Kultivējamās tauriņziežu un stiebrzāļu zālaugu sugas ir lucerna, austrumu galega, sarkanais āboliņš, baltais āboliņš, bastarda āboliņš, timotiņš, kamolzāle, pļavas auzene, pļavas lapsaste, ganību airene, pļavas skarene, sarkanā auzene.
Papildus valsts tiešos maksājumus par liellopiem un aitu mātēm ir tiesīgs saņemt atbalsta pretendents, kurš tai piederošos dzīvniekus ir reģistrējis un regulāri sniedz informāciju normatīvajos aktos par dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanu noteiktā kārtībā. Maksājumus maksā par: nokautiem liellopiem, kuri vecāki par 8 mēnešiem: ja tie nokauti Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā esošā kautuvē vai eksportēti uz citu valsti tieši no saimniecības vai ar komercsabiedrības starpniecību, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs” datiem; ja minimālais liellopa turēšanas laiks Latvijā pirms realizēšanas nav mazāks par 6 mēnešiem, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs” datiem; ja Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē līdz katra ceturkšņa pirmā mēneša 10.datumam iesniedz atbalsta pieteikumu, norādot nokauto vai eksportēto dzīvnieku identitātes numuru, kā arī zīdītājgovi, kas pieder gaļas šķirnei vai ir iegūta no krustojuma ar gaļas šķirni, kā arī piena šķirņu govīm, kas apsēklotas ar gaļas šķirņu buļļiem: ja zīdītājgovij piedzimušais teļš ir reģistrēts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs” un atrodas pie govs vismaz 90 dienas pēc dzimšanas; ja Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē līdz katra otrā vai ceturtā ceturkšņa pirmā mēneša 10.datumam iesniedz atbalsta pieteikumu; kā arī par aitu māti: ja ganāmpulkā ir ne mazāk kā 10 aitu mātes, kuras vecākas par gadu atbalsta pieteikuma iesniegšanas brīdī, pamatojoties uz sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs” datiem; ja atbalsta pretendents līdz 15.jūlijam Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedz atbalsta pieteikumu par aitu māšu skaitu katra gada 1.jūlijā.
Papildus valsts tiešo maksājumu par piena kvotas tonnu piešķir piensaimniecības piemaksas veidā par tonnu individuālā references apjoma (piena kvotas), kas attiecīgā kalendārā gada 31.martā ir reģistrēts atbalsta pretendenta saimniecībā. Tiesības pretendēt uz minēto piemaksu ir, ja: atbalsta pretendents izpilda prasības attiecībā uz piena kvotas izmantošanu un izpildi, kas noteiktas normatīvajos aktos par piena kvotām; atbalsta pretendents līdz attiecīgā kalendārā gada 15.jūlijam ir iesniedzis Lauku atbalsta dienesta reģionālajā pārvaldē atbalsta pieteikumu. Maksājumu aprēķina un veic Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde vienreiz gadā pēc pieteikuma saņemšanas no piena ražotāja. Maksājuma aprēķināšanai Lauku atbalsta dienests iegūst datus no sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs” par atbalsta pretendenta atbilstību maksājuma saņemšanai.