• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 27. aprīļa sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.04.2004., Nr. 66 https://www.vestnesis.lv/ta/id/87741

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Sveicot jaunievēlēto Austrijas prezidentu

Vēl šajā numurā

28.04.2004., Nr. 66

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta 27. aprīļa sēdē

Pieņemti “Noteikumi par piemaksas apmēru diplomātiem”, kuri nosaka apmēru, kādā diplomāti saņem piemaksu par diplomātisko rangu.
Diplomāti saņem piemaksu par diplomātisko rangu 20 % apmērā no diplomātiskajam rangam atbilstošās mēnešalgas.
Pieņemti noteikumi “Farmaceitu un farmaceitu asistentu reģistrēšanas kārtība”.
Šie noteikumi nosaka farmaceitu un farmaceitu asistentu reģistrēšanas kārtību. Farmaceitu un farmaceita asistentu reģistrāciju (iekļaušana un izslēgšana no farmaceitu un farmaceitu asistentu reģistra) un izmaiņas farmaceitu un farmaceitu asistentu reģistrā nodrošina un veic Latvijas Farmaceitu biedrība, kura nodrošina reģistrētiem farmaceitiem un farmaceitu asistentiem reģistrācijas apliecības un reģistrācijas apliecības – piespraudes – izsniegšanu.
Reģistrācijas apliecība ir izstrādāta un noformēta atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu, un tajā ir iekļauta arī šāda informācija: izsniedzēja institūcijas nosaukums; reģistrētā farmaceita vai farmaceita asistenta vārds, uzvārds un profesijas nosaukums; reģistrētā farmaceita vai farmaceita asistenta personas kods; reģistrācijas numurs Reģistrā un reģistrācijas datums; personas fotogrāfija.
Reģistrācijas apliecības paraksta Latvijas Farmaceitu biedrības prezidents, un parakstu apliecina ar Latvijas Farmaceitu biedrības zīmogu.
Latvijas Farmaceitu biedrībā reģistrējas farmaceiti un farmaceitu asistenti, kuri strādā aptiekā (aptiekas filiālē). Farmaceiti un farmaceitu asistenti, kuri nestrādā aptiekā (aptiekas filiālē), ir tiesīgi sniegt ziņas par sevi Latvijas Farmaceitu biedrībai iekļaušanai Reģistrā.
Farmaceits vai farmaceita asistents, kurš Latvijas Farmaceitu biedrībai sniedz datus reģistrācijai vai izmaiņas iepriekš sniegtajā informācijā, aizpilda un iesniedz Latvijas Farmaceitu biedrībai attiecīgi reģistrācijas iesniegumu vai iesniegumu izmaiņu reģistrācijai. Iesniegumu noformē saskaņā ar šajos noteikumos apstiprinātajām veidlapām. Iesniegumu paraksta farmaceits vai farmaceita asistents, kurš sniedz par sevi ziņas Latvijas Farmaceitu biedrībai. Iesniegumu Latvijas Farmaceitu biedrībai var sniegt arī pa pastu ierakstītā veidā.
Pieņemti noteikumi “Lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfisko norāžu reģistrācijas un aizsardzības kārtība”.
Noteikumi nosaka lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfisko norāžu (cilmes nosaukumu un tradicionāla rakstura produktu) reģistrācijas un aizsardzības kārtību, kā tas noteikts: lauksaimniecības un pārtikas produktiem – Padomes 1992.gada 14.jūlija regulā 2081/92/EC “Par lauksaimniecības produktu un pārtikas ģeogrāfisko norāžu un cilmes nosaukumu aizsardzību” un tās grozījumos un papildinājumos; Padomes 1992.gada 14.jūlija regulā 2082/92/EC “Par lauksaimniecības produktu un pārtikas īpaša rakstura sertifikātiem” un tās grozījumos un papildinājumos; vīnam – Padomes 1999.gada 17.maija regulā 1493/1999/EC “Par vīna tirgus kopējo organizāciju” un tās grozījumos un papildinājumos; stipriem alkoholiskiem dzērieniem – Padomes 1989.gada 29.maija regulā 1576/89/EC “Ar ko paredz vispārējus noteikumus stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu un noformējumu” un tās grozījumos un papildinājumos.
Zemkopības ministrija izveido Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu padomi piecu cilvēku sastāvā, kura ir koordinējoša un konsultatīva institūcija lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfisko norāžu reģistrācijas un aizsardzības jomā un nodrošina padomes darbības dokumentēšanu un dokumentu saglabāšanu līdz to izvērtēšanai un nodošanai valsts arhīvu glabāšanā. Padomes sastāvā ir trīs Zemkopības ministrijas pārstāvji un viens Pārtikas un veterinārā dienesta, viens Patentu valdes pārstāvis. Padomes darbības reglamentu un personālsastāvu apstiprina zemkopības ministrs.
Padomei ir šādas funkcijas: izvērtē grupas vai personas iesniegumu par lauksaimniecības un pārtikas produkta nosaukuma atbilstību aizsargātai ģeogrāfiskai norādei; izvērtē reģistrācijai pieteiktās un “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” publicētās Eiropas Savienības dalībvalstu vai valstu, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās norādes; sadarbojas ar valsts institūcijām, uzņēmumiem un sabiedriskajām organizācijām ģeogrāfisko norāžu reģistrācijas, to lietošanas uzraudzības un kontroles jautājumos; informē par lauksaimniecības un pārtikas produktu ar aizsargātām ģeogrāfiskām norādēm izplatīšanu tirgū un šo norāžu uzraudzību un kontroli; izskata personas iesniegumu par ģeogrāfisko norāžu jautājumiem kārtējā padomes sēdē. Ja iesnieguma izskatīšana neatbilst padomes kompetencei, iesniegumu nosūta kompetentai institūcijai; piedalās normatīvo aktu priekšlikumu izstrādē par lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskām norādēm un Latvijas starptautisko līgumu sagatavošanā, un starptautiskos projektos lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfisko norāžu jautājumos.

Pieņemti noteikumi “Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi”.
Šie noteikumi nosaka ceļu satiksmē iesaistīto mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju (puspiekabju) un mopēdu reģistrācijas kārtību Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD).
Šie noteikumi neattiecas uz traktortehnikas un to piekabju, tramvaju un trolejbusu, kā arī tādu transportlīdzekļu, kuru tips nav minēts valsts standartā LVS 87:1997 “Transportlīdzekļu tipi un to definīcijas” (piemēram, speciālā militārā tehnika), reģistrācijas kārtību.
Transportlīdzekļa reģistrācijas ietvaros CSDD veido mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju (puspiekabju) un mopēdu, kā arī transportlīdzekļa virsbūvju, kabīņu vai rāmju, uz kura transportlīdzekļa izgatavotājs norāda transportlīdzekļa identifikācijas numuru, valsts uzskaiti un nodrošina tās aktualizāciju. Šo darbību rezultātā notiek katra transportlīdzekļa vai tā numurētā agregāta uzskaites tehnisko datu un datu par tā īpašnieku, turētāju un valdītāju fiksēšana, kā arī atbilstoša reģistrācijas dokumenta izsniegšana.
Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.
Pieņemti noteikumi “Dabīgā minerālūdens un avota ūdens obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības”, kuri nosaka obligātās nekaitīguma un marķējuma prasības dabīgajam minerālūdenim un avota ūdenim.
Dabīgais minerālūdens ir ūdens, kas iegūts no pazemes ūdens atradnes pa vienu vai vairākām dabiskām vai urbtām izejām, un atšķiras no dzeramā ūdens pēc sastāva un temperatūras nemainīguma ieguves vietas dabisko svārstību robežās.
Dabiski gāzēts dabīgais minerālūdens ir dabīgais minerālūdens, kurā oglekļa dioksīda (ogļskābās gāzes) koncentrācija pēc nostādināšanas (dekantācijas), ja tā veikta, un pildīšanas tarā ir tāda pati kā minerālūdens atradnē. Vajadzības gadījumā no tās pašas

atradnes ievada ūdenī tādu pašu daudzumu oglekļa dioksīda (ogļskābās gāzes), kāds zaudēts minētajos procesos.
Dabīgais minerālūdens, bagātināts ar gāzi no atradnes, ir dabīgais minerālūdens, kurā oglekļa dioksīda (ogļskābās gāzes) koncentrācija pēc nostādināšanas (dekantācijas), ja tā veikta, un pildīšanas tarā ir lielāka nekā atradnē.
Gāzēts dabīgais minerālūdens ir dabīgais minerālūdens, kurā papildus ievadīts pārtikā izmantojams oglekļa dioksīds (ogļskābā gāze), kas nav iegūts minerālūdens atradnē.
Avota ūdens ir pazemes ūdens, kas paredzēts cilvēku patēriņam dabiskā veidā, to pilda tarā ieguves vietā, un tas atbilst šajos noteikumos un normatīvajos aktos noteiktajām dzeramā ūdens obligātajām nekaitīguma prasībām.
Ražotājs nodrošina dabīgā minerālūdens ģeoloģisko, hidroģeoloģisko, fizikālo, ķīmisko, fizikāli ķīmisko, mikrobioloģisko novērtējumu. Farmakoloģisko, fizioloģisko un klīnisko novērtējumu veic normatīvajos aktos par zāļu izpēti noteiktā kārtībā, lai raksturotu dabīgā minerālūdens specifisko ietekmi uz cilvēka organisma funkcijām.
Šie noteikumi neattiecas uz minerālūdeņiem, kuri atzīti par zālēm vai kurus izmanto ārstniecībā termālās vai ūdensdziedniecības iestādēs, kuras atrodas ūdens ieguves teritorijās.

Pieņemti noteikumi “Transportlīdzekļu vadītāju kvalifikācijas iegūšanas kārtība un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtība”.
Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā Latvijā iegūst mehānisko transportlīdzekļu vadītāja, mopēdu, tramvaju un trolejbusu vadītāja kvalifikāciju, maina un atjauno vadītāja apliecību un braukšanas mācību atļauju, kārto eksāmenus transportlīdzekļa vadītāja kvalifikācijas iegūšanai un noformē vadītāja apliecību.
Šie noteikumi neattiecas uz kārtību, kādā Latvijā iegūst traktortehnikas vadītāja kvalifikāciju, maina un atjauno vadītāja apliecību, kārto eksāmenus traktortehnikas vadītāja kvalifikācijas iegūšanai un noformē vadītāja apliecību.
Vadītāja apliecība ir no speciāliem materiāliem izgatavots kredītkartes formāta (izmēri 54x85 mm) dokuments ar tajā iestrādātiem pretviltošanas elementiem, ko izsniedz personai, pamatojoties uz iegūtajām tiesībām vadīt noteiktas kategorijas transportlīdzekli.
Braukšanas mācību atļauja ir no speciāliem materiāliem izgatavots kredītkartes formāta (izmēri 54x85 mm) dokuments ar tajā iestrādātiem pretviltošanas elementiem, ko izsniedz personai kā apliecinājumu tiesībām mācīties vadīt A1, A, B1, B vai C1 kategorijas transportlīdzekļus.
Vadītāja apliecību un braukšanas mācību atļauju izsniedz, apmaina un atjauno Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD).
Vadītāja apliecību un atļauju sagatavo datorizēti un visus ierakstus tajā veic ar datordrukas iekārtu, izdrukājot attiecīgu transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā esošo informāciju. Personai var būt tikai viena lietošanai derīga vadītāja apliecība vai atļauja. Par spēkā esošu tiek uzskatīta tā vadītāja apliecība vai atļauja, kas personai izsniegta kā pēdējā. Vadītāja apliecības derīguma termiņš ir 10 gadi, ja starpvalstu līgumos nav noteikts citādi. Atļaujas derīguma termiņš ir trīs gadi.
Pirms vadītāja apliecības vai atļaujas noformēšanas, kā arī pirms teorētiskā eksāmena (Ceļu satiksmes noteikumu un satiksmes drošības zināšanu pārbaude, kas notiek personai, kas vēlas iegūt transportlīdzekļa vadītāja kvalifikāciju, atbildot uz eksāmena jautājumiem) vai vadīšanas eksāmena (braukšanas iemaņu un prasmju, Ceļu satiksmes noteikumu un satiksmes drošības zināšanu pārbaude, kas notiek, personai vadot transportlīdzekli) kārtošanas persona uzrāda personu apliecinošu dokumentu.
Aizliegts izsniegt jebkādu vadītāja apliecību personai: kurai atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības; kurai konstatētas medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai; kura par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu uzlikto naudas sodu nav samaksājusi gada laikā no soda uzlikšanas dienas; kurai pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros ir piemērots ietekmēšanas līdzeklis – transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums.
Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.
Pieņemts rīkojums “Par A.Vasiļjeva iecelšanu Ventspils ostas valdes locekļa amatā”, saskaņā ar Likumu par ostām Aleksandrs Vasiļjevs iecelts Ventspils ostas valdes locekļa amatā.
Vienlaikus Ministru kabinets pieņēma rīkojumu “Par G.Dekšņa atbrīvošanu no Ventspils ostas valdes locekļa amata”, ar kuru saskaņā ar Likumu par ostām Gatis Deksnis atbrīvots no Ventspils ostas valdes locekļa amata.
Pieņemti noteikumi “Iesniegumu iesniegšanas un izskatīšanas, darba garantiju un sociālo garantiju atjaunošanas un zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtība”.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā fiziskās personas iesniedz iesniegumus zaudējumu atlīdzības saņemšanai, darba garantiju un sociālo garantiju atjaunošanas kārtību, kā arī zaudējumu atlīdzības izmaksas kārtību.
Iesniegumu zaudējumu atlīdzības saņemšanai iesniedz attiecīgi Ģenerālprokuratūrā vai Tieslietu ministrijā.
2003.gada 9.oktobrī Saeimā tika pieņemti grozījumi likumā “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”, kas izteica likuma 7.panta trešo daļu jaunā redakcijā, paredzot Ministru kabinetam deleģējumu noteikt iesniegumam par zaudējumu atlīdzināšanu pievienojamos dokumentus, kā arī visā likumā tika saskaņota terminoloģija atbilstoši Administratīvā procesa likuma normām. Līdz ar to ir nepieciešams nodrošināt noteikumu atbilstību jaunākām likuma normām.
Noteikumi stājas spēka 2004.gada 1.maijā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!