2,5 Eiropas stundas Jelgavā, Zemgalē, Latvijā

Francs Fišlers un Mārtiņš Roze preses konferencē Foto: Valdis Āboliņš

Latvijai līdz pievienošanās brīdim Eiropas Savienībai atlicis mazāk dienu nekā rokai pirkstu. To spēj sarēķināt pat 21. gadsimta bērns, kas iepazinis aritmētikas pamatus. Piektdien, 23. aprīlī, starptautiskajā zinātniskajā konferencē Jelgavā “Ekonomikas zinātne – lauku attīstībai ‘2004” tieši ar laika dimensiju savu runu sāka Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības komisārs Dr. oec. Latvijas Lauksaimniecības universitātes goda doktors Francs Fišlers.

Kopīgi ceļā uz mērķi

Augstais viesis atzīmēja – vairs tikai nedēļa mūs šķir no lielā notikuma, kad īstenosies desmit jaunu dalībvalstu pievienošanās pūliņi. Un turpināja:
“Mēs paplašinām ne vien mūsu kopīgās robežas, mēs nostiprinām arī mūsu nozīmi starptautiskajā arēnā, mums ir jākļūst par trešo lielāko politisko organizāciju pasaulē aiz Indijas un Ķīnas, un mēs nostiprinām savas – jūsu – kā pasaulē nozīmīgas lielvaras pozīcijas.”
Iztirzājot Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), F.Fišlers uzsvēra, ka tiek piedāvāta virkne priekšrocību: tirgus stabilizācijas mehānismi, lielāka finanšu drošība, pārstrukturēšanās atbalsts, kvalitātes nodrošināšana un vispārējā politika, kas garantē ilgtspējīgāku nākotni lauku reģioniem.
Pēc paplašināšanās pieaugs jauno dalībvalstu lauku saimniecību ienākumi, būs vieglāka piekļuve ES tirgum, uzlabosies lauksaimniecības tehnoloģija, radot iespējas likt lietā videi draudzīgākas saimniekošanas metodes un iegūt augstākas kvalitātes produkciju.
Tiek piedāvāts ievērojams atbalsts ražošanas modernizēšanai. Laukiem paveras visas iespējas attīstībai. Tomēr ierosmei, ko izraudzīties par galveno, jānāk no pašiem iedzīvotājiem. Latvijai jāizšķiras, kurus tautsaimniecības sektorus tā attīstīs pirmām kārtām. Jāveicina jaunu tehnoloģiju ieviešana un zemkopji jāmudina pievērsties arī uzņēmējdarbībai, kam nav tiešas saiknes ar lauksaimniecību.
Kā spilgtu piemēru Francs Fišlers jau vēlāk, atbildot uz klausītāju jautājumiem, minēja savu dzimteni Austriju, kur daudzi zemturi vienlaikus gūst ienākumus, uzņemot tūristus un sniedzot tiem dažādus pakalpojumus.
Īpašu uzmanību savā runā Eiropas komisārs veltīja ražotņu sakārtošanai, lai tās atbilstu standartiem, lai būtu ievērotas visas veterinārās un fitosanitārās prasības un pārtikas nekaitīguma kritēriji, jo patērētāji vēlas ēst drošu produkciju.
Runas noslēguma daļā viesis mazliet ielūkojās nākotnē:
“Eiropa ir gatava doties tālāk, tā to vēlas un spēj. Tās politikas, jo īpaši tās kopīgās politikas, ir paredzētas tam, lai atbalstītu, nevis apspiestu, lai virzītos uz priekšu, nevis atpakaļ. Tās ir paredzētas tam, lai atbalstītu lauksaimniecību, lauku apvidus un izmantotu to potenciālu, bet, ja uzmanību pārāk daudz novērš no tā, kas mums ir, uz to, kā mums nav, tad iespējas, ko piedāvā KPL, pateicoties vispārējai lauku attīstības politikai un unikālai saimniecību atbalsta sistēmai, netiks izprastas pilnā mērā. Izpilde, tiesību noteikšana un jo īpaši informēšana ir tās jomas, kurās darbs visādā ziņā jāturpina.”

Vienoti padarīta darba apziņā

Konferences plenārsēdē zemkopības ministrs Mārtiņš Roze savu ziņojumu “Latvijas lauki paplašinātajā Eiropā” iesāka ar secinājumu, ka ministrija ir paveikusi galveno, lai jau 2004. gada maijā Latvijas uzņēmēji varētu iesniegt projektus Eiropas Savienības strukturālo fondu saņemšanai. Tomēr viņš brīdināja, ka nāksies saskarties arī ar negācijām, jo pārāk radikāli atšķirīgas ir dažādo nozarē iesaistīto pušu intereses. Savas vēlmes ir gan ražotājiem un pārstrādātājiem, gan tirgotājiem un patērētājiem. Taču visas šīs intereses ir jāsamēro ar valstiskajām vajadzībām.
Atzīmējot, ka jāietur vienota un stingra lauksaimniecības politika, ministrs izvirzīja nākotnes mērķi: “Nepieciešams veidot ilgtermiņa subsīdiju un citu atbalsta un finansējuma formu mehānismu un panākt tā akceptēšanu valdībā un, kas sevišķi būtiski, panākt šā finansējuma atsaukšanas neiespējamību vairāku nākamo valsts budžeta gadu ietvaros.”
Mārtiņš Roze iestājās par vienotu uzskaites un kontroles sistēmu atbalsta maksājumu saņemšanā. Runātājs aicināja noteikt saistības lauksaimnieciskās zemes īpašniekiem un apsaimniekotājiem, kuru saimnieciskā darbība vai bezdarbība noved pie īpašumā esošās zemes vērtības pazemināšanās vai netiek ievērotas ekoloģiskās prasības. Savukārt ir jāizstrādā atbalsta politika tiem īpašniekiem, kas savu zemi izmanto gan tiešajai ražošanai, gan kultūrvides sakopšanai.
Lai mazinātu lauksaimnieciskās ražošanas sadrumstalotību, ministrs mudināja veicināt kooperāciju un vienotu dalību lauksaimniecības produktu tirgū.
Kā īpaša problēma tika izvirzīta ierēdņu profesionālās izglītības paaugstināšana un profesionālu kadru piesaiste valsts politikas veidošanā. Jārisina arī zemnieku saimniecību īpašnieku un darbinieku izglītošana ar daļēju vai pilnu valsts finansiālo atbalstu.
Darāmo darbu klāstā iezīmēta vēl virkne citu uzdevumu: jāsekmē nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības atbalsta programmas, jāveido informācijas tīkls ar pieeju internetam lauku apvidos, jāatbalsta dabas un vides aizsardzība.
Lai sekmētu lauku ekonomisko un sociālo problēmu risināšanu, jāpanāk ekonomiskā ieinteresētība zemkopības nozarē un lauku attīstībā starp uzņēmējiem, kas nav tieši saistīti ar lauksaimniecisko darbību.
Ir paredzēts, ka jau pirms iestājas dienas Eiropas Savienībā tiks izdots vienots sanitāro, tehnoloģisko un citu prasību kopojums atsevišķā izdevumā, lai būtu iespējams salīdzināt informāciju un novērstu nevajadzīgu prasību realizāciju.
Ministrs uzsvēra, ka “jārod iespēja maksimāli novērst to prasību izvirzīšanu ražotājiem, kas gan tiek uzrādītas ES regulās, bet tajā pašā laikā pašreizējās ES dalībvalstīs netiek praktizētas vai ir mīkstinātas”.

“Realitāte ir pavisam cita”

Zinātniskā konference LLU lielajā zālē vēl turpināja darbu, kad Francs Fišlers jau sāka preses konferenci, sniedzot paziņojumu:
“Es vēlos Latvijas lauksaimniekiem teikt, ka Eiropas Savienība, protams, nav paradīze, tomēr nepavisam ne elle. Lauksaimnieku labklājības līmenis pilnīgi noteikti būs augstāks, esot Eiropas Savienībā. Viņi pieredzēs dotāciju līmeņa pieaugumu, stabilākas cenas un ievērojamu atbalstu nepieciešamajam pārstrukturēšanas un modernizācijas procesam. Nedrīkst aizmirst, ka pārstrukturēšanai un modernizācijai ir jārisinās jebkurā gadījumā – ar vai bez Eiropas Savienības.”
F.Fišlers izteica atzinību Latvijas amatpersonām par progresu sagatavošanās darbos, lai pievienotos ES. Komisārs aicināja visas iesaistītās puses veicināt informācijas apriti:
“Runājot ar lauksaimniekiem, reizēm esmu šokēts par zemo informētības līmeni. Vēlos mudināt mūsu draugus un partnerus Latvijas reģionos un lauksaimnieku organizācijās sniegt lauksaimniekiem pilnīgu informāciju un palīdzēt pārvarēt veco klišeju par to, cik netaisnīgs ir pievienošanās darījums. Ir pats pēdējais laiks informēt lauksaimniecībā strādājošos, ka realitāte ir pavisam cita, un ir pēdējais laiks izsmeļoši informēt lauksaimniekus par iespējām, ko sniedz ES atbalsts. Šis ir uzdevums, ko Eiropas Komisija viena pati nekādi nevar uzņemties.”
Pēc šāda mudinājuma gluži loģisks bija “Latvijas Vēstneša” jautājums:

– Vai Eiropas Komisijai ir padomā kāds populārs izdevums, ko varētu abonēt zemnieki un saņemt vienkāršas un skaidras atbildes uz viņus interesējošiem jautājumiem?
F.Fišlers: – Eiropas Komisija šādus regulārus preses izdevumus neizdod. Mēs publicējam brošūras, sniedzam informāciju internetā. Lai laistu klajā šādu regulāru izdevumu, tam vajadzētu iznākt vairāk nekā 20 valodās. Mēs uzskatām, ka tas ir katras dalībvalsts ziņā, kādā veidā tā iepazīstina savus iedzīvotājus ar Eiropas Savienību. Taču, ja jūs paši vēlaties ko tādu uzsākt, mēs izskatīsim iespēju šādu ierosmi atbalstīt.
M.Roze: – Vēlos piebilst, ka Zemkopības ministrija sadarbībā ar Agrārās ekonomikas institūtu jau kādu laiku izdod sākotnēji “Eiroagropolu”, tagad “Agropolu”. Šo praksi mēs noteikti turpināsim. Pēc šiem saspringtajiem mēnešiem, kas vainagojās ar visas kopējās likumdošanas pieņemšanu, varbūt varēsim vairāk uzmanības veltīt Eiropas Savienības atbalsta sistēmas populārai skaidrošanai. Vienlaikus Zemkopības ministrija ir iecerējusi sniegt vairāk publikāciju, tai skaitā apmaksātas publikācijas, ne tikai Latvijas centrālajā presē, bet arī reģionu laikrakstos. Tātad šāda informācija noteikti būs pieejama. Ir iecerēts arī Eiropas likumdošanas testu izdevums – bilžu grāmata, kas izskaidros visus uzdevumus un direktīvas skaidrā un katram saprotamā valodā.
Jāpiebilst, ka kopumā Francs Fišlers Jelgavā pavadīja apmēram 2,5 stundas.
Laiks ir dārgs katram. Jo tā ir neatgūstama vērtība.

Andris Sproģis, “LV”
andris.sprogis@vestnesis.lv