
Foto: EPA/A.F.I. |
Oficiālā sagaidīšanas ceremonija risināsies Pils laukumā
Vecrīgā. Pēc protokolā paredzētā oficiālā foto un parakstīšanās goda viesu
grāmatā notiks abu valstu prezidentu saruna, kā arī prezidentu un delegāciju sarunas
un abu prezidentu kopīga preses konference. Tad augstais viesis kopā ar Latvijas Valsts
prezidenti noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa. Valsts vizītes pirmo dienu noslēgs
Latvijas Valsts prezidentes un Imanta Freiberga kunga rīkotas valsts vakariņas
Melngalvju namā par godu Itālijas prezidenta un Frankas Čampi kundzes valstsvizītei
Latvijā.
Rīt, vizītes nobeiguma dienā, Itālijas prezidents uzrunās Saeimu un apmeklēs
Latvijas okupācijas muzeju. Dienas vidū Itālijas prezidentam paredzēta tikšanās ar
Latvijas Ministru prezidentu Induli Emsi. Pēcpusdienā augstais viesis un Latvijas Valsts
prezidente piedalīsies itāļu mūsdienu mākslas izstādes “Forma 1 ed i suoi
artisti” atklāšanā Melngalvju namā.
No 1993. gada aprīļa līdz 1994. gada maijam Karlo Adzeljo Čampi bija Itālijas premjerministrs. Viņa valdība veica vairākas institucionālas un ekonomiskas reformas, īpaši pievēršoties cīņai pret inflāciju. Būdams finanšu ministrs un budžeta un ekonomiskās plānošanas ministrs premjerministru R. Prodi (1996. gada aprīlis – 1998. gada oktobris) un M. Dalemas (1998. gada oktobris – 1999. gada maijs) valdībās, K.Adzeljo Čampi pielika visas pūles, lai Itālija atbilstu Māstrihtas līgumā noteiktiem kritērijiem un pievienotos Eiropas kopīgai valūtai eiro jau kopš tās pirmsākumiem. Kopš 1993. gada K. Adzeljo Čampi ir Itālijas bankas goda pārvaldnieks, kopš 1996. gada – Itālijas enciklopēdijas institūta administratīvās padomes loceklis. Ieņēmis arī vairākus starptautiskus amatus, piemēram, Eiropas Kopienas banku pārvaldnieku komitejas prezidents un Eiropas Monetārās sadarbības komitejas prezidents (1982. un 1987. gadā), Starptautisko norēķinu bankas viceprezidents (no 1994. līdz 1996. gadam), konsultatīvās grupas prezidents konkurences jautājumos pie Eiropas Komisijas (1995.–1996. gadā) un Starptautiskā valūtas fonda komitejas pagaidu prezidents (no 1998. gada oktobra līdz 1999. gada maijam). 1999. gada 13. maijā ievēlēts par Itālijas desmito prezidentu.
Par attiecību vēsturi Itālija atzina Latvijas valsti 1921. gada 26. janvārī un oficiāli nekad nav atzinusi Baltijas valstu aneksiju PSRS. Latvijas neatkarības atjaunošanu Itālija reizē ar citām Eiropas Kopienas valstīm atzina 1991. gada 27. augustā. Diplomātiskās attiecības starp abām valstīm tika atjaunotas 1991. gada 30. augustā. Itālija bija starp pirmajām valstīm, kas jau 1991. gadā atklāja vēstniecību Rīgā. 1995. gadā tika atklāta Latvijas vēstniecība Itālijā.Starp mūsu valstīm ir izveidojies aktīvs politiskais dialogs. 1997.
un 1998. gadā notikusi abu valstu prezidentu valstsvizīšu apmaiņa. 1998. gadā
Latvijā viesojās Itālijas premjerministrs Romāno Prodi. 2003. gada jūlijā notika
Latvijas premjerministra Einara Repšes darba vizīte Itālijā.
1998. gadā tika parakstīta Latvijas un Itālijas aizsardzības ministriju Vienošanās
par militāro sadarbību. Pamatojoties uz vienošanos, katru gadu tiek izstrādāts
sadarbības plāns. Starp mūsu valstīm noslēgti arī: Nolīgums par pasažieru un kravu
starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu; Līgums par sadarbību kultūrā,
izglītībā un tehnoloģijā; Līgums par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju
aizsardzību; Līgums par savstarpēju atteikšanos no vīzām; Līgums par personu
atpakaļuzņemšanu; Līgums par ekonomisko, rūpniecisko un tehnisko sadarbību; Līgums
par klasificētās informācijas aizsardzību; Līgums par attiecību un kontaktu
attīstību militārās sadarbības jomā, Dubultnodokļu konvencija un Starpvalstu
saprašanās memorands par sadarbību mazo un vidējo uzņēmumu jomā.
Lappusi sagatavoja
Jānis Ūdris, “LV”