Biedrību un nodibinājumu reforma sāk gaitu. Starts jau aiz muguras

1.aprīlī sākusies biedrību un nodibinājumu reforma, kas paredz pārreģistrēties sabiedriskajām organizācijām, radot skaidrus un vienotus nosacījumus valsts atbalsta saņemšanai un organizāciju dalījumā kopumā. Likuma mērķis ir veicināt biedrību un nodibinājumu darbību un to ilgtermiņa attīstību, kā arī sekmēt demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības nostiprināšanu.

Kristīne Kalvāne–Radziņa Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Tiesiskais regulējums

Reformas tiesiskais pamats ir Biedrību un nodibinājumu likums un Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likums*, kas regulē pārejas posmu, kura laikā pašreiz reģistrētas sabiedriskās organizācijas vai to apvienības tiek ierakstītas biedrību un nodibinājumu reģistrā. Reforma ilgs no šā gada 1.aprīļa līdz 2005.gada 31.decembrim, un šajā laikā visām reģistrētajām sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām būs jāpieņem lēmums pārreģistrēties biedrību un nodibinājumu reģistrā kā biedrībai vai nodibinājumam. Tās sabiedriskās organizācijas vai to apvienības, kas nebūs lēmušas par pārreģistrāciju un iesniegušas pieteikumu līdz 2005.gada 31.decembrim, tiks uzskatītas par darbību izbeigušām un likvidētas.
Likums šo reformu uzticējis veikt Uzņēmumu reģistram, kuram jau ir pieredze reformu īstenošanā. Salīdzinot var prognozēt, ka biedrību un nodibinājumu reformas galvenās veiksmes atslēgas ir sabiedrības informēšanā, jo pārējos jautājumus valsts centusies izkārtot, maksimāli atvieglojot pārreģistrēšanās procedūru, tai skaitā atbrīvojot no valsts nodevas. Reģistrācijas pieteikumi un tiem pievienotie dokumenti tiks izskatīti Uzņēmumu reģistra Rīgas nodaļā, taču dokumentus sabiedrisko organizāciju un to apvienību pārreģistrēšanai par biedrību vai nodibinājumu varēs iesniegt jebkurā no deviņām Uzņēmumu reģistra nodaļām visā Latvijā. Te noteikti jāpiemin, ka dokumentus var nosūtīt arī pa pastu uz Uzņēmumu reģistra Rīgas nodaļu, kas organizāciju biedriem no reģioniem, iespējams, būs ērtāk.
Ar normatīvajiem aktiem, dokumentu paraugiem un kārtību, kādā veicama pārreģistrācija, var iepazīties Uzņēmumu reģistra mājaslapā internetā http://www.ur.gov.lv.

Reformas būtība

Biedrību un nodibinājumu likums iedala sabiedriskās organizācijas divās tiesiskās formās – biedrībās un nodibinājumos. Līdz šim likums “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” paredzēja vairākus sabiedrisko organizāciju veidus – sabiedrisko organizāciju apvienība, atklātais sabiedriskais fonds, korporācija (profesionālā biedrība), profesionāla radoša organizācija, sporta sabiedriskā organizācija un to apvienība. Pēc Biedrību un nodibinājumu likuma reformas beigām šāds sabiedrisko organizāciju iedalījums vairs nepastāvēs. Īpašie noteikumi, kas tika piešķirti atsevišķiem sabiedrisko organizāciju veidiem, tiks reglamentēti speciālajos likumos.
Biedrību un nodibinājumu likums pēc savas struktūras ir veidots līdzīgi kā Komerclikums, nosakot biedrību un nodibinājumu dibināšanas un reģistrācijas kārtību, reglamentējot organizatorisko struktūru, precīzi paredzot darbības izbeigšanās un likvidācijas kārtību, kā arī nosakot reorganizācijas veidus un kārtību.
Biedrību un nodibinājumu likums neattiecas uz politiskajām organizācijām (partijām), arodbiedrībām, reliģiskajām organizācijām, profesionālajām organizācijām un to apvienībām, kas ir publisko tiesību autonomi subjekti, kā arī publiskajiem nodibinājumiem (fondiem).

Kas ir biedrība?

Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai kopīgi darbotos savu statūtos noteikto mērķu sasniegšanai. Turklāt šim mērķim nevar būt peļņas gūšanas raksturs. Minimālais biedrības dibinātāju skaits ir divas personas. Šīs personas var būt gan fiziskas, gan juridiskas, kā arī tiesībspējīgas personālsabiedrības. Biedrība par savām saistībām atbild ar visu savu mantu, turpretī biedri nenes atbildību par biedrības saistībām, tāpat kā biedrība nenes atbildību par biedru saistībām. Biedrības pēc savas būtības ir dinamiskas organizācijas, kurās biedri jebkurā laikā var iestāties un izstāties no tās.

Kas ir nodibinājums?

Atšķirībā no biedrībām, kas tiek veidotas, lai realizētu Satversmē noteiktās biedrošanās tiesības, nodibinājums ir mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa sasniegšanai. Nodibinājuma mērķim nevar būt peļņas gūšanas raksturs. Atšķirībā no biedrības nodibinājumu var dibināt viena fiziska vai juridiska persona. Nodibinājumu vispārnoderīgiem un labdarīgiem mērķiem var izveidot arī uz testamenta pamata. Nodibinājums, tāpat kā biedrība, par savām saistībām atbild ar visu savu mantu, turpretī dibinātāji nenes atbildību par nodibinājuma saistībām, tāpat kā nodibinājums nenes atbildību par dibinātāju saistībām. Nodibinājuma dibinātāja statuss nav mantojams, un to nevar nodot trešajām personām. Personas, kuras piešķīrušas mantu nodibinājumam pēc tā reģistrācijas, nav uzskatāmas par dibinātājiem. Šādas personas ir uzskatāmas par ziedotājiem vai sponsoriem. Nodibinājums pēc savas būtības nav elastīgs, tas dibinātāju statūtos noteikto mērķu sasniegšanu realizē ar izpildinstitūcijas starpniecību.

Par organizāciju saimniecisko darbību

Ar jauno likumu ir atcelti ierobežojumi biedrības un nodibinājuma saimnieciskajai darbībai. Likums “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” paredzēja ierobežojumus sabiedrisko organizāciju saimnieciskai darbībai, nosakot, ka sabiedriskās organizācijas un to apvienības var veikt saimniecisko darbību sava īpašuma uzturēšanai vai izmantošanai, kā arī veikt saimniecisko darbību, kas nav sistemātiska un kam nav peļņas gūšanas mērķa un rakstura. Turpretī jaunais likums vairs neierobežo saimnieciskās darbības veikšanas regularitāti. Biedrības un nodibinājumi varēs papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību – ar priekšnoteikumu, ka saimnieciskās darbības rezultātā gūtie ienākumi tiks izlietoti sava īpašuma uzturēšanai vai izmantošanai un statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai. Saimnieciskās darbības rezultātā gūto peļņu nedrīkstēs sadalīt biedrības biedriem vai nodibinājuma dibinātājiem. Šī norma paredz plašas iespējas biedrībām un nodibinājumiem iegūt mērķu sasniegšanai nepieciešamos līdzekļus, neierobežojot sevi ar biedra naudām, ziedojumiem un labvēļu atbalstu.

Šodien, 21. aprīlī , Rīgā Uzņēmumu reģistrā svinīgi tiks izsniegta pirmās jaunreģistrētās biedrības apliecība. To saņems biedrības “Latvijas Motokluba asociācija” valdes priekšsēdētājs Jānis Gaigals. Pasākumā piedalīsies tieslietu ministre Vineta Muižniece, Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš un citas oficiālas personas. Jānis Gaigals ar meitu pērnpavasar, sākot motosezonu. Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Mantas sadale likvidējoties un kreditoru intereses

Likums “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” paredzēja, ka sabiedriskās organizācijas vai to apvienības pašlikvidācijas gadījumā atlikušo mantu un finanšu līdzekļus nedrīkst sadalīt tās biedriem. Savukārt Biedrību un nodibinājumu likums biedrības likvidācijas gadījumā paredz iespēju atlikušo mantu un finanšu līdzekļus sadalīt starp personām, kas bija biedri biedrības darbības izbeigšanas brīdī. Šādu mantas sadali var veikt, ja statūti, biedru sapulces lēmumi vai likums nav paredzējuši citādu mantas sadales kārtību. Nodibinājuma likvidācijas gadījumā pārpalikušo mantu nedrīkst sadalīt starp dibinātājiem, valdes vai citu pārvaldes institūciju locekļiem, kā arī starp citām personām ar līdzīgu mantisku ieinteresētību, it īpaši laulātajiem, radiniekiem un svaiņiem. Pēc nodibinājuma likvidācijas pabeigšanas pārpalikusī manta tiek sadalīta starp personām, kurām ir tiesības uz šo mantu saskaņā ar statūtiem. Ja statūti nenosaka personu loku, kam nododama manta, tad tā piekrīt valstij un ir izlietojama līdzīgiem mērķiem, kādi bijuši noteikti nodibinājuma statūtos, izņemot gadījumus, ja dāvinātājs ir noteicis citu mantas izmantošanas kārtību.
Līdz šim sabiedriskās organizācijas vai to apvienības likvidācijas gadījumā kreditoru intereses netika aizsargātas. Likums “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” nenoteica kārtību, kādā sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām jāveic likvidācija. Jaunais likums stingri reglamentē biedrības un nodibinājuma likvidācijas kārtību, nodrošinot pienācīgu kreditoru aizsardzību.
Likums “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” nenoteica sabiedrisko organizāciju reģistrā ierakstāmās ziņas. Sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām nebija pienākums paziņot par amatpersonu ar pārstāvības tiesībām maiņu. Tātad trešās personas nevarēja būt drošas, vai reģistrētās amatpersonas patiešām ir tiesīgas pārstāvēt organizāciju un var slēgt darījumus tās vārdā. Jaunais likums sakārto arī šo jomu. Tas skaidri nosaka biedrību un nodibinājumu reģistrā ierakstāmās ziņas un uzliek par pienākumu paziņot par izmaiņām tajās. Līdz ar to tiek aizsargātas trešo personu intereses, un tās var paļauties, ka biedrību un nodibinājumu reģistrā ierakstītās ziņas ir patiesas.
Kā jau jebkura reforma arī šī reforma var izraisīt cilvēku pretestību un neizpratni: kam mums tas ir vajadzīgs? Pamatā reforma ir nepieciešama, lai skaidri nodalītu organizācijas, kas darbojas savu biedru labumam, no organizācijām, kas darbojas sabiedrības labā. Var rasties jautājums: ja jau reforma, tad kāpēc valsts pati nevarēja automātiski pārreģistrēt visas sabiedriskās organizācijas biedrību un nodibinājumu reģistrā? Automātiska pārreģistrācija liegtu iespēju izvēlēties formu, kādā sabiedriskā organizācija vai to apvienība gribētu darboties – kā biedrība vai kā nodibinājums. Jāpiezīmē, ka valsts nodeva par sabiedrisko organizāciju un to apvienību pārreģistrāciju biedrību un nodibinājumu reģistrā nav jāmaksā. Vēl vairāk – jaunas biedrības vai nodibinājuma reģistrācijas valsts nodeva ir samazināta vairāk nekā trīs reizes: līdzšinējo 25 latu vietā būs jāmaksā 8 lati. Tāpat kā līdz šim ir saglabāti atbrīvojumi no valsts nodevas samaksas par invalīdu, bāreņu un daudzbērnu ģimeņu biedrību reģistrāciju, kā arī tādu biedrību reģistrāciju, kuru darbības mērķis ir bērnu un skolēnu sporta sabiedriskās aktivitātes.