ATSAUCĒ IETVERT:
"jo domas nepastāv vis domās tās top pavisam citās jomās...". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.04.2004., Nr. 62 https://www.vestnesis.lv/ta/id/87322
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
“jo domas nepastāv vis domās tās top
pavisam citās jomās...”
 |
 |
 |
 Domas, smaidi, labi vārdi lido zelta spārniem no Leona Brieža uz Madlēnu Masgreivu, Veltu Kaltiņu, Roaldu Dobrovenski un dzejnieka dēlu Korneliu Briedi Foto: Andrejs Krūmiņš |
Leons Briedis ir mīlestības dzejnieks. “Tik vien un tikai mēs
esam/ kad izelpojam mīlestību”, tāpēc “vienam otrs mums jānosvin/ vienam otrā
jāuzmin/ ceļš uz mūžību.” – Dzejoļi, kas dažu pēdējo gadu
laikā tapuši Rīgā un Tērvetē, Lisabonā, Gibraltārā un Portu, tagad vienkopus
lasāmi grāmatā “Neienācis aizeju no katras paradīzes”. Ar Valsts kultūrkapitāla
fonda finansiālo atbalstu to izdevis apgāds “Minerva”, un 16.aprīlī jaunais
krājums tika laists tautās. Sarīkojums notika klubā “Terra incognita”, kas reizē
ir kafijas zāle un mākslas galerija ar afrikānisku akcentu. Īsti iederīga vieta Leona
Brieža personībai un viņa dzejai, kas vieno kontinentus, tautas un cilvēku dvēseles
un ir tuvos rados ar mūziku, dziesmu un krāsu mākslu.
no sadrūpošiem brīžiem celta
šī mūsu dzīves stiprā pils
no neviltota prieka zelta
kurš gaist kā padebesis zils –
Tēlojums par smilšu pili dzejnieka lasījumā šķita kā šī
neparastā vakara vadmotīvs. Mirkļi drūp, bet “eņģeļi ir kā ķirzakas/ norauto
spārnu vietā/ viņiem aizvien vēl ataug jauni”. Kaut neaizsniedzama ir zilgme, uz
kuras “spēj apsēsties vienīgi Dieva nopūta”. Dzejnieks bija dāsns un lasīja arī
pašus jaunākos dzejoļus, kam vēl jāgaida uz grāmatu.
Kā savus vistuvākos draugus Leons Briedis sarīkojumā sveica diplomātus, zinātniekus,
augstskolu docētājus un visdažādāko mūzu kalpus. Muzicēja Uldis Stabulnieks, kas
komponējis arī daudzus viņa liriskos dzejoļus. Klavieres spēlēja Rafi Haradžanjans
un Nora Novika. Ar virtuozu djembe drumming Nils Īle un Dzintars Vīksna
ieviļņoja klausītājus un iedvesmoja Leonu Briedi kvēlam afrikāņu dzejas
priekšnesumam. Ģitāras trinkšķināja bardi Sergejs Budanovs un Aleksandrs
Beknazarovs. Pārfrazējot jaunā dzejoļu krājuma nosaukumu, Jurijs Kasjaničs
apgalvoja, ka Leona Brieža dzeja ir paradīze, kurā katrs grib ienākt un no kuras
neviens negrib aiziet. Viņa atdzejojumā Leona Brieža dzejoļi skanēja krievu mēlē,
viešņa no Kamerūnas Madlēna Masgreiva lasīja to atdzejojumus franču valodā.
Viss bija tik skaisti un rosinoši, ka var vien piekrist Imantam Auziņam: “Kur ir
televīzija? Kāpēc netop raidījumi par šādām kultūras dzīves pērlēm?”
Lappusi sagatavoja Aina Rozeniece, “LV”