Līdz ar Latvijas iekļaušanos Eiropas Savienībā (ES), tās daudzveidīgajā kultūras telpā un saimnieciskajā dzīvē mūsu valsts un pašvaldību iestādēs, privātajā uzņēmējdarbībā un dažādās starp-tautiskās un Eiropas institūcijās palielinās vajadzība pēc profesionāliem tulkiem un tulkotājiem. Par šo speciālistu gatavošanu un kvalifikāciju – saruna ar Ventspils augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes dekānu asociēto profesoru Jāni Sīli.
– Kāda profila tulkotāji Ventspilī tiek un tuvākajā nākotnē tiks gatavoti?
– Patlaban mūsu studenti var iegūt profesionāla tulka un tulkotāja kvalifikāciju tulkošanai angļu–krievu–latviešu un vācu–krievu–latviešu valodā. Ar 2005.gada rudeni tiek plānots piedāvāt tulkošanas specializāciju divās ES oficiālajās valodās. Sākotnēji: tulkošanai angļu–krievu/vācu–latviešu un vācu–krievu/angļu–latviešu valodā. Tomēr reflektantiem būs nepieciešamas attiecīgas priekšzināšanas, tāpēc paredzam, ka sākumā tas būs pa spēkam kādai trešdaļai studentu. Pārējie varēs palikt pie līdzšinējās programmas, kaut gan daudziem grūtības sagādā arī krievu valodas apgūšana profesionālā līmenī. Sava darba specifika ir tulkam, kas tulko mutiski, un tulkotājam, kas tulko rakstiski. Tomēr darba tirgus Latvijā vēl nav tik liels, lai mēs gatavotu speciālistus vienā izvēlētā profilā. Mūsu absolvents ir tulks un tulkotājs vienā personā. Pašlaik gan mēs cītīgi gatavojam licencēšanai vēl vienu programmu. Nosaukums vēl tiek precizēts, bet tā būs neklātienes programma ar tālmācības elementiem un rakstisko tulkošanu apvienos ar terminoloģiju.
– Mācību ilgums jūsu fakultātē ir četri gadi. Vai ar to pietiek, lai kļūtu par labu profesionāli?
– Gan tulkam, gan tulkotājam jābūt ļoti vispusīgi izglītotam cilvēkam. Īpaši jau tulkam. Runātājs dažkārt sasaista divas pilnīgi atšķirīgas jomas. Sinhroni tulkojot, tas acumirklī jāaptver, un te nu tulks var paļauties tikai uz savu galvu. Līdzīgi kā žurnālistam, tulkam jāzina kaut kas par visu un, vēlams, – viss par kaut ko. Tāpēc mēs studentiem allaž atgādinām: augstskola var palīdzēt apgūt profesiju, bet, ja jūs gribat būt augstākā līmeņa tulki un tulkotāji, jums jātur acis vaļā un jāmācās katru dienu, katru stundu. Jābūt zinātkāriem kā maziem bērniem, kas katru brīdi atklāj sev kaut ko jaunu. Šādai pašizglītībai universālas receptes, protams, nav. Dažkārt nepietiek tikai ar paša gribēšanu. Daudz kas ir atkarīgs no iepriekšējos gados uzkrātā, arī no rakstura.
– Kā augstskola sekmē šo sūro pašizglītības darbu?
– Pirmām kārtām jau ar to, ka mums ir ļoti bagāta bibliotēka. Pirmajā gadā pašvaldība grāmatu iegādei atvēlēja 40 tūkstošus latu. Tagad summas ir mazākas, jo bāze jau radīta, tomēr jaunāko grāmatu un periodisko izdevumu iegādei līdzekļi netiek žēloti. Tiek piedāvāti studiju kursi tādās zinātnes un profesionālās darbības jomās kā datorzinātnes, starpkultūru komunikācija, vēsture, ētika. Tā kā nākamie tulkotāji apgūst lielākoties humanitārās zinības, tieši mūsu fakultāte bija tā, kas uzaicināja Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli Juri Žagaru pastāstīt studentiem, kas notiek mūsdienu dabaszinātnēs, fizikā, ķīmijā, bioloģijā, ģenētikā, kibernētikā, informātikā un tā joprojām. Uzaicinājām kā kolorītu personību, cilvēku ar daudzpusīgām zināšanām. Zinātniekam, kura tiešā darbības sfēra ir astronomija, tas bija zināms izaicinājums. Viņš to pieņēma, un tagad viņa lekcijas ir populārākās visā augstskolā, uz kurām pierakstās 200 un vairāk studentu.
– Pagājušajā Valsts valodas komisijas konferencē izskanēja brīdinājums, ka galvenais klupšanas akmens mūsu tulkiem un tulkotājiem ir dzimtās valodas vājās zināšanas. Vai to var teikt arī par jūsu studentiem?
– Diemžēl pārāk labas latviešu valodas zināšanas nav arī vidusskolu beidzējiem. Arī intensīvā svešvalodu apguve rada zināmas problēmas. Katra valoda uzspiež savu frazeoloģiju, sintaktiskās konstrukcijas un tamlīdzīgi. Man šai ziņā bija pieredze jau Latvijas Universitātes toreizējā Svešvalodu fakultātē, kur mācīju tulkošanas teoriju un vadīju praktiskās nodarbības. Tāpēc, veidojot savu Tulkošanas studiju fakultāti, jau pašā sākumā ieviesām latviešu valodas stilistikas kursu. Izrādījās, ka ar to nepietiek. Tagad klāt nācis vēl praktisks tulkoto tekstu rediģēšanas kurss un latviešu valodas kultūras kurss. Tos vada asociētie profesori Maija Baltiņa un Juris Baldunčiks, izcili latviešu valodas speciālisti, tā ka viss pašu studentu ziņā – cik viņi paši gribēs mācīties.
– Jūs runājāt par tulku un tulkotāju ētikas kodeksu un profesionālo godīgumu. Kas ar to jāsaprot?
– Ētika un augsts profesionālais līmenis ir nešķiramas lietas. Tas ir godaprāts un liela atbildības sajūta. Es parasti kā pirmo minu prasību – neuzņemies darbu, ko nevari kvalitatīvi izpildīt! Tad vēl tādas svarīgas lietas kā saglabāt konfidencialitāti, ievērot taktu, neizmantot informāciju savā labā. Ar studentiem runājam arī par to, ko darīt, ja uzaicina tulkot mafija. Tiesa, līdz šim ar to neesam sastapušies, bet šāda situācija ir iespējama, jo arī šo aprindu pārstāvji kontaktējas ar ārzemniekiem, bet svešvalodu zināšanas viņiem var izrādīties nepietiekamas. Tāpēc atgādinām, ka pret darba piedāvājumiem jāizturas piesardzīgi. Katrā ziņā svarīgi profesionālā godīguma principi ir tolerance un lojalitāte pret runātāju. No pieredzes varu teikt, ka to ne vienmēr ir viegli ievērot. Kad notiek asa diskusija, tiek izteikti pilnīgi pretēji viedokļi, arī tulks jūt zālē valdošo nokaitēto atmosfēru, emocionālo spriedzi, bet viņam jāsaglabā miers, jābūt lojālam arī pret to pusi, kuras viedoklim viņš nepavisam nepiekrīt. Tas prasa sevī attīstīt un izkopt tādas īpašības kā iecietība, izturība pret stresu.
– Jūs esat arī Latvijas tulku un tulkotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs. Kā var izlasīt asociācijas mājaslapā (www.ltta.lv), tā organizē seminārus, konferences, īsi sakot, gādā par tulku un tulkotāju kvalifikācijas paaugstināšanu un šīs profesijas prestiža celšanu. Kā jums veicas šai darbā?
– Tulkotāju sabiedrības aktivizēšanā ļoti daudz paveicis Eiropas Komisijas rakstiskās tulkošanas dienesta vadītājs Konrāds Fūrmanis. Viņš pagājušajā rudenī palīdzēja sarīkot sanāksmi, kurā piedalījās ap 150 tulku un tulkotāju. Viņi visi kļuvuši par asociācijas biedriem. Tie ir parastie biedri. Tagad gribam iedibināt kvalificēta biedra statusu. Tam būs nepieciešama darba devēja rekomendācija vai dokuments par tulka darbā nostrādātām stundām. Tad būs iespējams sastādīt tulku un tulkotāju sarakstu. Tie būs cilvēki, ko asociācija var ieteikt un atbildēt par viņu profesionalitāti.
– Cerams, ka šajā sarakstā varēsim izlasīt arī Ventspils augstskolas absolventu vārdus.
– Katrā ziņā! Par asociācijas izpilddirektori jau kļuvusi Jana Paegle, kas tikko beigusi studijas. Vispār mūsu studenti agri kļūst pieauguši, ir prasīgāki pret sevi un arī pret pasniedzējiem. Agrāk jaunieši bija priecīgi, kad “izkrita” kāda nodarbība, tagad par katru nenotikušu lekciju vai nodarbību, ja pasniedzējs bijis slims, komandējumā vai kāda citāda iemesla dēļ nav to novadījis, studenti paši nāk un interesējas, kā to varēs atgūt. Pēdējā kursā studentiem ir četru mēnešu prakse. Prieks vērot, cik veiksmīgi viņi paši atrod prakses vietas. Esam teikuši – ja četri pieci mēģinājumi būs neveiksmīgi, palīdzēsim, bet viņi parasti atrod jau ar pirmo vai otro mēģinājumu. Un, kad viņi atgriežas no prakses, esam kolēģi. Viņi tiešām ir pieauguši.