
– Kādas mūsu valstu sadarbības iespējas jūs saskatāt?
– Kaut arī ģeogrāfiski Latvija un Ziemeļkoreja ir tālu viena no otras, mēs varam
atrast kopējas interešu sfēras. Īpaši šobrīd, kad Latvijā notiek lielas
pārmaiņas – jūsu valsts iestājusies NATO un pavisam drīz kļūs par Eiropas
Savienības (ES) dalībvalsti. Īpaši mēs esam ieinteresēti Transsibīrijas dzelzceļa
maģistrāles attīstībā, kas savienotu mūsu reģionu, tai skaitā Ziemeļkoreju, ar
Rietumeiropu. Latvija daudzus gadus ir mērķtiecīgi integrējusies Rietumeiropas
struktūrās, tagad acīmredzot laiks paraudzīties arī uz ekonomiskās sadarbības
iespējām ar Austrumu valstīm. Nupat mēs ar Latvijas Valsts prezidenti runājām par
viņas neseno vizīti Ķīnā. Šajā kontekstā paveras ļoti labas sadarbības iespējas
arī ar Ziemeļkoreju.
– Transsibīrijas dzelzceļa maģistrāles attīstībā ieinteresēta arī
Dienvidkoreja. Vai jūsu valsts ir gatava sadarbībai ar Korejas Republiku?
– Jā, mūsu ieskatā šis dzelzceļš savienotu arī Korejas pussalu no ziemeļiem
līdz dienvidiem. Tālākie soļi būtu izveidot mūsu reģionā plaši sazarotu
dzelzceļa tīklu. Tiesa, te būtu arī tehniskās problēmas, jo dažādās valstīs ir
atšķirīgs sliežu platums. Taču mēs esam gatavi pārvarēt arī šīs grūtības.
Džons Inčans dzimis 1951. gadā. Beidzis Phenjanas starptautisko attiecību koledžu.
Kopš 1979. gada strādājis Ziemeļkorejas Ārlietu ministrijā. No 1991. līdz 1994.
gadam bijis KTDR pastāvīgais pārstāvis ANO sekretariātā Vīnē. Pēc tam divus gadus
strādājis Ārlietu ministrijas Starptautisko organizāciju departamentā Phenjanā.
Kopš 1997. gada Starptautisko organizāciju departamenta direktora vietnieks un KTDR
plūdu postījumu novēršanas komitejas izpilddirektors.