Komercreģistrā reģistrēts uzņēmums — uzticams darījumu partneris

Šajā laikā, kad līdz Komerclikuma (turpmāk – KCL) pārejas posma beigām atlicis mazāk nekā 300 dienu, aktualizējas jautājums par KCL izraisīto reformu. Šajā rakstā mēģināšu atbildēt uz biežāk uzdotajiem konceptuālajiem reformas politikas jautājumiem. Galvenais, ka līdz ar reformu drošāka kļūst uzņēmējdarbības vide – Komerclikums būtiski aizsargā trešo personu intereses, tāpēc pēcpadomju perioda biznesmeņu paņēmieni tiks izskausti. Savukārt svarīgākais, kāpēc ar pārreģistrāciju vairs nevajadzētu kavēties, ir Eiropas Savienības strukturālo fondu finansējums, uz kuru var pretendēt komercreģistrā reģistrēti uzņēmumi, iemesls – tā nodrošināta kreditoru interešu aizsardzība.

Jānis Endziņš Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Kāpēc bija nepieciešama KCL reforma?

Atgādināšu trīs galvenos iemeslus, kāpēc vispār bija nepieciešama šī reforma, par ko savulaik iestājās Latvijas valdība un parlaments, 2000.gada aprīlī pieņemot pašu KCL.
Pirmkārt, bija nepieciešami likumi, kas aizsargā kreditorus. Jāatzīmē, ka kreditoru aizsardzības nepieciešamība ir nevis nepamatots valsts lozungs, bet gan normālas biznesa vides nepieciešamība. Tas, ka neizdodas bizness un tāpēc ir jābankrotē, nav nekas neparasts. Tā notiek visā pasaulē un tai skaitā Latvijā. Problēma ir citā apstāklī – neveiksmīgā sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) tiek pamesta, atstājot to vienu ar kreditoru parādiem. Tajā pašā laikā SIA dalībnieki ar visiem aktīviem “pārceļas” uz citu SIA, kura sekmīgi turpina aizsākto biznesu. Šādā situācijā kreditors ne vien neatgūst savu parādu, bet bieži vien netiek ierosināts pat maksātnespējas process. Jo “pamestās” SIA kreditors nonāk jocīgas izvēles priekšā: vai maksāt vēl valsts nodevu maksātnespējas pieteikuma iesniegšanai?
Domāju, ka ar tamlīdzīgām situācijām pēdējo desmit gadu laikā ir saskārušies daudzi no mums. Kāpēc tā notiek? Iepriekšējie likumi atšķirībā no KCL normām nelika šķēršļus šādām darbībām. Tā turpinot, naudas neatdošana saviem kreditoriem var kļūt par labo toni. Turklāt jāatzīmē, ka cietēji šajā situācijā ir gan valsts, gan jebkurš godprātīgs uzņēmējs.
Otrkārt, investīciju piesaistīšanas un tautsaimniecības attīstības nolūkā bija nepieciešams radīt pievilcīgu un saprotamu komercdarbības tiesisko bāzi, kas veicinātu komerciālo apgrozību. Šajā sakarā vajadzēja samazināt postsociālisma valstīm raksturīgo uzņēmējdarbības formu sadrumstalotību, paliekot pie citur pasaulē atpazīstamām komercdarbības formām, kā arī panākt, ka darījumus ar pietiekamu drošības pakāpi var noslēgt ātri. Tā, piemēram, saskaņā ar līdzšinējiem likumiem darījumu partneriem, slēdzot līgumu, bija vai nu jāriskē, ka otra puse radušos problēmu gadījumā vēlāk neatzīs līgumu par sev saistošu, pamatojoties uz kādu savu statūtu punktu, vai arī bija jāveic rūpīga darījumu partnera statūtu un citas dokumentācijas juridiskā ekspertīze, kas savukārt paņem laiku un līdzekļus.
Treškārt, Latvijas likumi bija jāpielāgo Eiropas Savienības direktīvu prasībām.

Kāpēc valsts pati nevar pārreģistrēt SIA no viena reģistra uz otru?

Bieži nākas dzirdēt jautājumu – kāpēc valsts pati nevar pārreģistrēt sabiedrības ar ierobežotu atbildību no viena reģistra uz otru? Patiesībā valsts (precīzāk –Uzņēmumu reģistrs) to noteikti varētu, taču šāda kārtība, lai cik tas pirmajā brīdī šķiet nesaprotami, nebūtu tā labākā pašām SIA.
Kāpēc?
Pirms KCL spēkā stāšanās reģistrēto SIA statūti un pārvaldes institūcijas ir pretrunā ar KCL normām, jo to statūti un pārvaldes institūcijas izveidotas atbilstoši veco likumu noteikumiem. Skaidrs, ka šāda neatbilstība nedrīkst pastāvēt bezgalīgi. KCL ieviešanai šādos apstākļos bija divi galvenie iespējamie varianti, no kuriem bija jāizvēlas atbilstošākais. Pirmais variants – uz visām pirms KCL reģistrētajām SIA ar 2002.gada 1.janvāri vai vēlāku, bet konkrētu datumu attiecināt KCL noteikumus. Otrais variants – KCL sāk darboties pakāpeniski – SIA noteiktu pārejas posmu vēl darbojas atbilstoši “vecajiem” likumiem (likumi “Par uzņēmējdarbību” un “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”) un saviem statūtiem. Taču šādā gadījumā tāpat nepieciešams nošķirt, kad konkrētā SIA sāk strādāt pēc KCL noteikumiem. Ministru kabinets un Saeima atbalstīja otro variantu.
Savukārt par robežšķirtni starp “veco” likumu un KCL tika izvēlēts brīdis, kad attiecīgā SIA sakārto savus statūtus un pārvaldes institūcijas atbilstoši KCL noteikumiem un reģistrē to pie mums. Vienlaikus ar šo grozījumu reģistrāciju attiecīgo SIA ieraksta komercreģistrā. Tas arī ir tas, ko sarunvalodā dēvē par pārreģistrāciju. Jāpiebilst, ka līdzīgu konstrukciju bija izvēlējušies arī mūsu kaimiņi igauņi 1995.gadā, aizsākot mūsējai analogu reformu.
Ņemot vērā minēto, vēlētos uzsvērt, ka likumā iestrādātais KCL ieviešanas mehānisms ir draudzīgāks uzņēmējiem nekā 99% jebkuru citu likumu ieviešanas shēmu, jo šajā gadījumā pats uzņēmējs trīs gadu ietvaros tad, kad pietiekami iepazinies ar KCL noteikumiem, nosaka, no kuras dienas viņš sāks strādāt pēc KCL. Citos gadījumos valsts parasti imperatīvi nosaka datumu, kad likums ir obligāti piemērojams visiem.

Kāda atšķirība – SIA ir vai nav pārreģistrēta?

Pirmkārt, SIA, kura nav ierakstīta komercreģistrā, līdz šā gada beigām vēl var strādāt pēc “vecajiem” likumiem (likumi

“Par uzņēmējdarbību” un “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”) un saviem statūtiem. Savukārt SIA, kas ir ierakstīta komercreģistrā, strādā pēc KCL noteikumiem. Šī ir galvenā atšķirība, jo “vecā” un “jaunā” likuma noteikumi būtiski atšķiras. Galvenā atziņa – nesalīdzināmi drošāks ir darījumu partneris, kas ir pārreģistrēts un jau strādā pēc KCL noteikumiem.
Otrkārt, ja SIA nebūs pārreģistrēta, tai nebūs tiesību no nākamā gada nodarboties ar komercdarbību un tā tiks likvidēta, turklāt pārreģistrācijas pieteikums, kurš tiks iesniegts pēc šā gada 31.decembra, vairs netiks izskatīts.
Treškārt, lai, piešķirot līdzekļus no ES fondiem komercdarbības jomā, neatkārtotos Latvijas rūgtā pieredze ar G–24 kredītiem, valsts ir noteikusi, ka finansējuma pretendentiem jābūt ierakstītiem komercreģistrā.

Vai SIA pārreģistrēt ir sarežģīti un dārgi?

Pārreģistrēt SIA nav ne dārgi, ne sarežģīti. Valsts noteiktās izmaksas šobrīd ir 23 lati, no tiem 15 latu ir valsts budžetā maksājama valsts nodeva, bet 8 lati maksa par publikāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
Savukārt pārreģistrācijai nepieciešamo dokumentu sagatavošana nav sarežģītāka par parastu statūtu grozījumu sagatavošanu. Par to var viegli pārliecināties mūsu interneta mājaslapā www.ur.gov.lv, kur atrodami arī visu iesniedzamo dokumentu paraugi (aizpildīti un neaizpildīti), kurus var vienkārši paņemt elektroniskā formā un aizpildīt pēc savām vajadzībām. Jānorāda, ka atšķirībā no jaunu SIA reģistrēšanas dalībnieku paraksti uz pieteikuma un statūtiem nav jāapliecina pie zvērināta notāra.

Kopsavilkums

KCL ieviešana nešaubīgi bija nepieciešama. Pabeidzot šo reformu, Latvijā būs demokrātiskai valstij un tirgus ekonomikai pakārtots, kā arī Eiropas prasībām un daudzos gadu desmitos krātajai labākajai pieredzei atbilstošs normatīvais regulējums komercdarbības videi, kur darījumu slēgšana ir ātra un droša, kur kreditors un mazais dalībnieks ir aizsargāts, nevis nepamanīts. Šāda vide nepārprotami veicina darījumu slēgšanu un investīciju piesaisti, kā arī iedrošina vietējos uzņēmējus sākt savu biznesu. Zināms progress ir vērojams jau tagad. Tā, piemēram, 2003.gadā jaunu uzņēmumu skaits nevis kritās, kā tas notika pēdējos sešus gadus, bet palielinājās par 22 procentiem attiecībā pret iepriekšējo gadu.
Jau tagad var diezgan droši apgalvot, ka pieteikumu pārreģistrācijai neiesniegs apmēram 25 tūkstoši SIA, tādējādi reformas rezultātā ne vien palielināsies komercdarbības vides drošība, bet reģistrs tiks arī ievērojami “iztīrīts” no tādām SIA, kuras reāli neko nedara vai – vēl ļaunāk – dara ko negodprātīgu.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, ar nākamo gadu komercdarbības vide kļūs ievērojami drošāka un stabilāka, kas nešaubīgi pozitīvi ietekmēs visu Latvijas tautsaimniecību.

Jānis Endziņš,

Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs