ATSAUCĒ IETVERT:
Kavējas veterinārās robežkontroles punktu iekārtošana. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.03.2004., Nr. 50 https://www.vestnesis.lv/ta/id/86318
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Kavējas veterinārās robežkontroles punktu iekārtošana
 Mārtiņš Roze Foto: Boriss Koļesņikovs, A.F.I. |
Tas nav pārkāpums, tā ir mūsu interese
Viens no aktuālākajiem jautājumiem eirointegrācijas kontekstā ir
veterinārās robežkontroles punktu trūkums. Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze saka:
“Eiropas Savienība (ES) neuzskata par pārkāpumu to, ka Latvijā nav robežpunktu. Ja
šie punkti nav sakārtoti atbilstoši ES prasībām, caur tiem nenotiek kustība. Mūsu
pašu interesēs ir, lai šie punkti būtu un lai Eiropa būtu tos atzinusi.”
M.Roze norāda, ka Zemkopības ministrija pirmo reizi par muitas punktu sakārtošanu
runājusi jau 1998. gada rudenī, rosinot šo jautājumu izskatīt Ostu padomē.
“Manuprāt, reāli veterinārās robežkontroles punktu jautājumā esam nokavējuši
divus gadus. Tikai pēc Pārtikas un veterinārā dienesta un Zemkopības ministrijas
iejaukšanās šis jautājums tika aktualizēts, citādi tas vispār būtu nerisināto
lokā. Pašlaik tas ir nokavēts. To esmu teicis arī pagājušajā Ministru kabineta
sēdē, tādējādi slāpējot optimismu, ka punkti būs gatavi jau 31. maijā. Tik ātri
nebūs. Iespējams, ka kaut ko var panākt atsevišķu punktu sakārtošanā, piemēram,
Ventspilī. Tur ar darbiem ir tikuši vistālāk. Savukārt Rīgas brīvostā pašlaik rit
tikai zemesdarbi. Tāpēc runāt par pabeigtu muitas punktu pēc diviem mēnešiem laikam
tomēr nav nopietni.”
Meklējam atkāpes
M. Roze norādīja: “Bieži dzirdēti pārmetumi par to, ka Latvijā normatīvajos aktos iestrādātas stingrākas prasības nekā citās ES valstīs. Tomēr es gribu uzsvērt, ka sadarbībai un izpratnei starp uzņēmumu un kontrolējošām institūcijām ir primārā loma. Tāpat jāatzīmē, ka mēs turpināsim strādāt, lai Latvijas uzņēmējiem būtu vienkāršāk darboties un tie būtu konkurētspējīgāki. Cenšamies likumdošanā iestrādāt iespējamo atlaižu pielietošanu Latvijas uzņēmumiem. Tās nav nekādas atlaides no Eiropas prasībām, jo pašas atlaides ir Savienības likumdošanas sastāvdaļa.”
Ilze Sedliņa, “LV”