Šā gada 1. aprīlī spēkā stāsies Biedrību un nodibinājumu likums, kas aizstās pašreizējo nevalstisko organizāciju (NVO) likumu “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”.

Šobrīd Latvijā, pēc “Lursoft” datiem, reģistrētas 7847 nevalstiskās organizācijas. No šā gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 31. decembrim tās varēs iesniegt pieteikumu Uzņēmumu reģistrā (UR) par ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā. Tās organizācijas, kas līdz minētajam datumam to nebūs izdarījušas, tiks likvidētas. Kā vakar, 30. martā, preses konferencē uzsvēra UR galvenais valsts notārs Jānis Endziņš, par ierakstīšanu reģistrā valsts nodeva nebūs jāmaksā. Pieteikumi tiks pieņemti arī pa pastu. Jaunais likums nošķirs ziedošanu no sponsorēšanas, nodrošinās iespēju NVO darbā piesaistīt brīvprātīgos, kā arī nodalīs atsevišķi politiskās partijas. Gan biedrībām, gan nodibinājumiem nav peļņas gūšanas nolūku, kā arī to dibināšanai nav nepieciešamo sākotnējo mantisko ieguldījumu. Atšķirībā no biedrībām, nodibinājumā nav biedri, bet dibinātāji. Biedrības ir atvērtas organizācijas, to biedri mainās. Savukārt nodibinājumos dibinātāji kā pirmie paliek visu mūžu, un to sastāvs nemainās.
Būtiskākais jaunums ir tas, ka skaidri tiks nodalītas organizācijas, kas izveidotas savu biedru interesēm, no tām, kas darbojas valstiski svarīgu funkciju veikšanai jeb tā sauktajam sabiedriskajam labumam. Sabiedriskā labuma organizācijām būs iespēja piesaistīt ziedojumus, kurus ziedotājam neapliks ar nodokli. Sabiedriskā labuma organizāciju darbība skar nozīmīgu sabiedrības daļu un realizē sabiedrībai svarīgus mērķus (piemēram, vides aizsardzībā). Šo statusu paredzēts piešķirt arī biedrībai vai nodibinājumam, kas darbojas sociāli mazaizsargāto un maznodrošināto personu un ģimeņu tiesību interešu aizstāvībai (piemēram, invalīdu organizācijas). Šobrīd Sabiedriskā labuma organizāciju likumu Saeima ir izskatījusi pirmajā lasījumā. Daudzas NVO gan ir izteikušas bažas, vai un kādi būs kritēriji šā statusa piešķiršanai. Nav skaidrs, kā būs ar sporta un kultūras organizācijām. NVO eksperte Agnese Lešinska gan skaidro, ka Sabiedriskā labuma komisijas sastāvā būs ministriju, valsts institūciju un NVO pārstāvji. Tā izvērtēs gan NVO finanšu rādītājus, gan īstenoto projektu būtību un tikai tad lems par šā statusa piešķiršanu. Jāpiebilst, ka komisijas lēmums būs pārsūdzams tiesā.